Sicīlijas dienasgrāmata

  • 13 min lasīšanai
  • 65 foto
19.06.09 Izlidojam no Rīgas 11:00 uz Romu. 16:30 esam Paelrmo. Turpat uzreiz buss ir pie durvīm un pēc 45 minūtēm esam jau Palermo centrā. Galapunkts ir pie centrālās stacijas, kur sākas via Roma, uz kuras arī 300 m tālāk plaiekam B&B Panormus (http://www.bbpanormus.com) . Mājai seši stāvi, katrā stāvā cits hotelis vai B&B. Mūsu saimnieks Giovanni iedod karti un atzīmē vietas, kas jāapskata un arī vietas, kur paēst un ko pasūtīt. Karsts un sutoņa pamatīga, sevišķi kontrastā ar Rīgas pēdējo nedēļu drēgnumu. Dodamies klejot pa šaurajām Palermo ieliņām. Ielu labirinti pilnīgi nesaprotamā ģeometrijā un pēc brīža jau nav sajēgas par atrašanās vietu. Aizvazājamies līdz ostai. Lai tiktu tai klāt jāšķērso iela, kur satiksme tāda, ka netieku pāri kādas 10 minūtes. Beidzot piekļūstu pie jahtu ostas un varu nobildēt mastu mežu. Piesēžam turpat ielas kafejnīcā un paņemam pa vīna glāzei. Tāda dzeltena džibuga tiek pasniegta, bet tas arī ir vienīgais ne pārāk garšīgais vīns, ko baudījām visā ceļojuma laikā. Strauji satumst un dodamies uz priekšu. Kautkur pa ceļam jābūt restorānam, ko Giovanni ieteica. Labi, ka ir karte un piefiksēts nosaukums, jo pašu restorānu gandrīz nevar pamanīt. Kādas 5 minūtes mums liek stāvēt pie durvīm, kamēr atbrīvojas galdiņš. Kad pasūtam tikai pirmo ēdienu (pastu), viesmīlis rāda neapmierinātu seju. Linda paņem Giovanni ieteikto ravioli ar sieru (Ravioli bufala) un es ņemu pastu ar sardīnēm. Lindas ēdiens ir izcili gards. Lai gan man atsevišķi mana ēdiena sastāvdaļas garšo, kopā kautkā liekas, ka neiet. Vietējais vīns karafēs tāds pļuktvaseris vien ir, bet pudelēs Sicīlijas vīns gan varen labs. Un maksā 10 – 15 EUR. Dodamies atpakaļ, bet miegs vēl nenāk, tā ka piesēžam B&B tuvumā un paņemam vēl vienu vīna pudeli. Kad tā piebeigta, tad nu pārceļošanas diena galā, ieslēdzam kondcionieri un krītam gultā. 20.jūnijs No rīta, kamēr Linda vēl guļ, izmetu loku pa apkārtni. Atrodu Ballaro – vietējo tirgu, kur var noskatīties uz kolorīto vietējo personāžu. Lētas ķīniešu elektronikas preces mijas ar visādiem jūras mošķiem un milzīgu dārzeņu un zaļumu klāstu. Kādā “lavačkā”milzīga zobenzivs nosviesta pār visai letei ar savu knābi gaisā. Laiks doties atpakaļ brokastot. Kafija (laba) un kruasāns – nekā jēdzīga no brokastīm nav. Nu tad dodamies garajā pastaigā. Atkal caur tirgu un tālāk apskatīt pilsētu. Apbūve tik blīva, ka pamani kādu baznīcu vai katedrāli, kad kāds paver durvis un ieraugi baznīcas milzu velves. Plāns ir atrast autonomu, kur rīt jāsavāc mašīna. Izmetam lielu līkumu uz Palermo dienvidiem. Atrodam baznīcu, kas sabūvēta kaimiņos ar mošeju. Piesienas vietējais suvenīru tirgonis un iegādājos “krustēva” kepku. Atrodam autonomas kantori, kur galvenais fīrētājs Aldo mums prasa, kāds plāns? Kad sakam, ka gribam redzēt Etnu, šis saviebjas un saka, ka mēs tak neesam ne vulkanologi ne ģeologi. Viš iesaka pavisam citu progrmmu, jo Etnas apskatīšanai esot visa diena jāvelta. Kamēr tur nokļūst, tad ar pavadoni džipā trīs stundas augšā jābrauc (paši līdz 1800 m varot nokļūt). Krāteris pie 3000 m atrodas. Redzēšot tikai akmeņus un lavu. Tā nu šis sazīmē mums kartē, ko vajadzētu 4 dienās apskatīt. To, cerams, arī tālāk aprakstīšu. Nu jau sāk izsalkums par sevi ziņot undodamies meklēt pusdienu vietu. Skaidrs, ka jānirst iekšā šaurajās ieliņās, kur īstais tusiņš. Trāpam arī uz vienu, kur šie galdus izlikuši 30 m uz abām pusēm no kroga ieejas. Viesmīlis ķer garāmgājējus un skaidro ko var apēst. Mums viņa skaidrojums liekas pārliecinošs un sēžam nost. Turpat pie blakus galdiņa " matrona" , kas visu regulē. Tā nu esam pašā centrā (notikumu). Šiem stāv zem stikla uz ledus visi jūras labumi. Ēdienartē dienas loms tiek piedāvāts par 40 EUR/kg. To tad arī ņemu, domādams, ka apēdīšu vienu zivteli ap 300 g. Tad oficiants atnāk un sāk stāstī, ko es dabūšu, lai sanāk pilns kg. Būšot dorada (ar ko vien jau būtu pieticis), tad šķēle no zobenzivs, kalmārs, astoņkājis un gambas. Beigās to visu izdodas arī pieveikt. Viss tiek pagatavots uz tādas dzelzs letes, kam apakšā pakurts gāzes deglis. Tur sēžot pamanam arī lielās austrumvalsts pārstāvjus, bez kuriem laikamjau nav vietad uz zemes, kur varētu aizbraukt. Dīvainā kārtā šī ģimenīte daudzamz zolīda un māte uz bērniem auro mazāk histēriski kā pierasts. Nosēžam tur beigās pāris stundas un finišējam ppēdējie no visiem apmeklētajiem. Esam jau iegājuši viņu diendusas laikā. Sestdienas dienā pēc trijiem ielas pilīgi tukšas.Ejam mēs arī nosnausties., lai vakarā spēks uzdzīvot. Pēc garās staigāšanas miegs nāk labi un noguļam 2 stundas. Kad izejam uz ielas, tur mudž no cilvēkiem. Te par krīzi neviens neko nezin un visi iepērkas uz nebēdu. Gribas padzerties, un paņemam pa alum un apsēžamies pašā via Roma malā, lai varētu vērot, kas notiek. Visu laiku gan auto, gan cilvēku plūsma, kas napastājas. Jau kuro reizi novērojam vietējo ielas šķērsošanas tehniku, ko paši ar lēnām apgūstam. Tā kā auto straume nemitējas, tad vienkārši jšper pirmais solis auto plūsmā un lēni jāiet pāri. Tad arī visi piebremzē un ļauj tev pārlavīties pāri. Tālāk dodamies klejot pretējā virzienā no rīta maršruta un atkal pa šaurajiem ielu labirintiem virzamies, šoreiz, uz jūras pusi. Viņiem interesants segums ielām - visas noklātas ar lielām akmens plāksnēm, kas laikam analogs mūsu bruģim, tik šādi sanāk gludāks ceļš. Pieraduši jau pie ēku blīvuma, pēkšņi nokļūstam pļavā, kur uzlikta skatuve un mūziķi laikam iesildas vakara koncertam. Turpat malā restorāns izlicis zālītē galdiņus un kā magnēts mūs ievelk iz vīna pudeli. Jau kuro reizi šodien redzam kāziniekus. Šitei atnākusī uz pļavu fotogrāfēties. Pie vīna pudeles mums vēl neprasot iedod mazas uzkodiņas. Pāris bruštetes un maizītes ar olīvu pastu. Pēc atpūtas uzduramies botāniskajam dārzam. Kas gan aizslēgts, ebt caur sētu tāpat var redzēt, kas ture aug. Principā tāds liels parks. Paejot tam garām, nonākam jūras krastā. Te osta beigusies, un tāda gara gājēju promenāde, kur cilvēki pastaigājas, skrien, dauzās ar suņiem un sēž un bučojas. Jūras krasts gan salikts ar milzīgiem akmens bluķiem un ūdenī līst te nav paredzēts. Pa bluķiem aikāpjam līdz pašam ūdenim un tur uz slapjajiem akmeņiem tusē bars ar maziem krabjem. Kārtīgi novazājušies gar jūras krastu, dodamies vakariņās. Nolemju, ka jāpēta vietējiei ēdieni un paņemu pastu ar "carpet mussels" vai ko tramlīdzīgu. Izrādās baigi gardi - spagetti pilli ar maziem gliemežvākiem. 21. jūnijs 50481 - piefiksējam nomas autiņa nobraukumu (beigās bija par 1000 km vairāk). No rīta ar Giovanni sarunājam, ka pēdējo nakti ar pie šamā paliksim, un dodamies pēc auto. Večuks vārdā Aldo (ko jau pieminēju) atkal priekšā un sazvana B&B iekš Noto Marina, un noskaidro, ka ir brīvs, un iedod norādījumus. Dodamies ceļā. Pirmā vieta ir Cefalu, kas ir kādus 75 km uz austrumiem no Palermo jūras krastā. Pa autostrādi ātri vien tur nokļūstam. Viens īss gabals pirms Cefalu bija maksas ceļš, kas izmaksāja 0.80 EUR. Noliekam auto pašā pludmalē, samaksājam par 2 srundām un damies pastaigā. Beidzt tiekam pie peldes Vidusjūrā. Cefalu ir interesanta ar to, ka nelielajam līcim aizvēja pusē mājas, kā Venēcijā ir tieši līdz ūdenim. Tāāk iet iela, ko no jūras atdala māju rinda, kurā viens pie otra restorāni ar terasēm uz jūru. Vienā no tādiem apsēžamies pusdienot. Vējš diezgan stiprs un viļņi šķīst pret krasta akmeņiem. Mēs sēžam tā kā otrajā stāvā šļakatas līdz mums netiek. Paēduši dodamies ceļā. Nedaudz atpakaļ uz Palermo pusi. lai tiktu uz autostrādes, kas iet uz Catania. Tur arī bliežam ar pedāli grīdā un drīz jau ieraugam Etnu ar virsotni mākoņos. Tā nu no attālumua šo nopētam garām braucot. Pirms Catania nogriežamies pa labi uz Siracusa. Iebraucam senajā pilsētā un izstaigājam vacpilsētu, apskatam vecās Grieķu durpas, pāris katedrāles un laukumus. Pūš baigais vējš un pitstopā pustukša alus pudele pa galdu tiek pūsta prom. Iemaldamies mazajās ieliņās un atrodam limnčello bodīti, kur nopērkam dažus suvenīrus. Nāk virsū vskars un dodamies Noto virzienā. Sāk jau satums, kad tuer ierodamies. Pilsēta uzcelta slīpumā uz kalna nogāzes un naktī izgaismota ar prožektoriem. Turpat pašā centrā pie vecā teātra pamanām B&B Teatro, kur ir brīvas vietas (ka izrādas). Nometam mantas un dodamies meklēt vakariņu vietu. Šeit centrā pārsteidzoši maz restorānu, un apstaigājot visus četrus, paliekam pie smukākā. Tur pie durvīm stāv pats saimnieks pavāra formā un ierāda mums galdiņu. Prasām ēdienkarti, bet šis saka, ka būs "Menu parlare", un izstāsta (pus angliski, pus itāliski) ko var dabūt. Arī vīnu iesaka un atnes. Esam pilnīgā neziņā par cenām un apspriežam iespējamos variantus, un atceramies visus stāstus par tūristu uzmetējiem. Jāatzīst, ka gan vīns, gan ēdiens ir ekselents.Starterī augļu salāti, kam klāt ola un tuncis, tad antipasti di Mare - dažādi jūras brīnumi un galā baltā zivs sautēta buljonā (nosaukumu gan neizdevās piefksēt), Paņemam vēl otru vīna pudeli un gaidām, ko ta ieraudzīsim rēķinā. Tas tāpat kā menu ir parlare un cipar ir 69 EUR par ko esam priecīgi un atviegloti, ka tomēr nav uzmetēji. Atpakaļceļā vēl vīna bārā nobaudam vietējo sarkanvīnu un tad liekamies uz auss. 22. jūnijs B&B Teatro pirmajā stāvā ir kafejnīca, kur dabūjam brokastīs tostmaizi ar sieru un šķinķi, kā arī kafe esspresso, kas ir līdz īsm labākās brokastis, jo Giovanni deva tikai kruasānu. Iebraucam pirmajā benzīntankā, kas pa ceļām, uzpildīties, jo bāka tukša. Pieskrien vecis un sāk darboties. Prasa cik jālej. Saku, ka pilnu bāku. Kamēr pildās dīzelis, šis nomazgā priekšējo stiklu un tad apstādina sūkni tieši pie 40 EUR. Turpat arī viņam samaksāju un par čeku, protams, nevar būt ne runas. Laižam uz Note Marina (vai Lido Note), kas pie jūras. Tur tomēr nemeklējam Aldo ietekito B&B, bet iečekojamies viesnīcā jūras krastā, kas maksā tikpat cik B&B trešajā rindā no jūras. Recepcijā blonda kundzīte, kas neizskatās pēc itālietes un perfekti runā angliski, atšķirībā no vairuma šejieniešu. Ieraugot mūsu Latvijas pases, šī stāsta, ka viņas māte ir igauniete. Nometam somas numurā un dodamies uz Modica un Ragusa. Braucam pa mazajiem celiņiem, lai labāk apgūtu Sicīliju. Modica sastāv no divām daļām - augšējo un apakšējo, kas, loģiski, ir viena kalna galā un otra apakšā. Lejā ir vecā daļa un tur centrā arī apstājamies. Izmetam līkumu un piesēžam iedzert pa drinkam. Tad izbraucam caur augšējo Modicu, drusku apmaldamies, bet pēc brīža jau esam ceļā uz Ragusa. Pusceļā jāapstājas un jāgaida, kamēr kazu bars atbrīvos ceļu. Ragusā trāpam uz tūristu informāciju un dabūjam karti un norādījumus, kā atrast vecpilsētu - Ragusa Ibla. Noparkojamies stāvvietā pie vecpilsētas un kāpjam kalnā. Ielu labirintos var apmaldīties, bet beigās tiekam līdz centrālajam laukumam. Tur pusdienas un tad dodamies uz otru galu, kur dārzs/parks. Esam nu vairākas stundas malušies un jūtamies pelnījuši doties uz bīču. Nopeldos jūrā. Ūdens tāds spirgts. Nav auksts, bet te biju gaidījis tādu siltu kā pienu. Laiks doties vakara baudās. AIzvelkamies līdz tuvējam bīčbāram. Arvien vairāk esmu sajūsmā par tiem glumajiem gliemežiem melnajos vākos. Pēc kārtējām gardajām vakariņām vēl ieejam viesnīcas bārā pa drinkam iešaut - šīs vasaras dzēriens būs Apperol Spritz. 23. jūnijs. No rīta nopeldamies jūrā un dodamies uz pašu salas stūri gar jūru. Turpat netālu mazss vecs zvejnieku ciemats ar nelielu ostu, kur vienā malā vecas sagrabējušas zvejas laivas, bet otrā jaunas un glaunas jahtas. Ciemu sauc Marzamemi. Turpat ostmalā laukums ar kafejnīcām. Drusku tālāk restorānu terases jūras krastā. Ejot gar vienu no tiem, saimnieks iedod vizītkarti un saka, ka maksāt vajadzēs tikai tad, ja garšos. Vēl nav gluži pusdienlaks, tāpēc dodamies tālāk. Aizbraucam līdz stūra ragam Portopalo di capo Passero. Tur liekas baigi izmiris. Dodamies atpakaļ uz Marzamemi pusdienot uz terases restorānā Al Boccone. Atkal ir menu parlare. Šoreiz pat safotografēju ēdienus. Šeit ir labākais, ko visā ceļojumā esam baudījuši. Starterī dažādas zivtiņas un garneles. Pirmo paņemam uz diviem vienu - spagetti ar pistāciju un olu mērci. Otrajā vesela dorada trīs gambas. Viss sagrillēts garšvielās un zaļumos. Protams arī vietējais vīns. Pusdienās jautrākais bija bija kaķi, kas bija apsēduši mūsu galdiņu, jo Linda vienu iebaroja ar zivs gabalu no antipasti. Tādi kārni un izsalkuši - ēda aizgūtnēm pat spagetti un kad pasviedām zivs galvu, tad šie pat saplūcās. Braucam tālāk caur Puchino. Pirms iebraukšanas miestā zīme, ka vīna darītava un tirgotava. Gribam ieiet, bet tur siesta no 13 -15 ciet. Negribas gaidīt vairāk kā pusstundu, tāpēc dodamies tālāk uz Caltagirone. Pabraucam atkal garām Modica un Ragusa, un pa šoseju, kas ved Catania virzienā laižam līdz pagriezienam uz Caltagirone. Pa serpentīniem piekļūstam pilsētai, kas atkal sabūvēta diezgan stāvā kalnā. Pa ieliņām, kas tik šauras, ka liekas, ka mašīnai spoguļus noraus, iebraucam pašā vecplsētas centrā. un meklējam kur noparkoties, kas nav tik viegli, jo viss pills, jo šaurajās ieliņās nav daudz vietas vēl parkingam. Par laimi kāds auto brauc prom un tūlīt ieņemam viņa vietu. Rakstīts, ka jāmaksā par parkingu, bet neredz automātu. Visiem logos tādas jocīgas zīmītes, kur ar roku nostrīpoti datumi un laiki. Tūristu informācijā noskaidrojam, ka parking ticket var nopirkt Tabacheria, kas te uz katra stūra. Paņemam laiku uz visu pēcpusdienu - 1.70 EUR. Nolemjam papriekšu atrast naktsmājas. Kartē ko dabūjām tūristu info reklamējas pāris vietas un cita starpā arī il Piccolo Attico, kas pēc adreses tepat kautkur vien ir. Drīz arī to atrodam un sarunājam visu. Istaba smuka un tualete un duša nav gaitenī (kā pie Giovanni), bet turpat numurā. Stāvu augstāk jumta terase ar skatu uz pilsētu. Viena no apskatāmajām vietā ir trepes, kas iet no centrālā laukuma augšā uz vienu no baznīcām. Nu liekas, ka gandrīz kilometru garas. Kad tiekam augšā, liekas, ka kārtīgi pasvīsts sporta zālē. Tā kā pusdienās pamatīgi pieēdāmies, tad nolemjam nopirkt mazas uzkodas un vakariņot uz mūsu terases. Kamēr atrodam pārtikas viekalu, esam vēl gaisa gabalu nostaigājuši. Paņemam tomātus, dažas desas šķēles, maizi, un protams, vīnu. Vienu pudeli par 1.50 EUR un otru par 5 EUR. Otrā bija super, bet pirmā tā pa vidam, Tad nu dodamies uz mūsu terasi vakariņot un klāt visam uzkožam līdzpaņemto Talsu rituli - ķimeņu sieru - jo ir taču Līgo vakars. 24. jūnijs No rīta pirms brokastīm uz terasers, aizeju mašīnu pārdzīt tuvāk un uz bezmaksas stāvvietu - pirms 8:00 vēl var atrast kādu vietu. Paēdam un dodamies Gela virzienā atpakaļ uz dienvidu piekrasti. Pa gabalu redzam Gelu, jo sanāk no kalna braukt - pa labi pati pilsēta, pa kreisi milzīgs industriālais rajons ar milzu skursteņiem un naftas terminālu bunduļiem. Piestājam pie pašas jūras, izmetam loku ar kājām. Linda grib pavārtīties pludmalē un sarunājam, ka pabrauksim gar krastu uz kādu mazāku miestu. Drīz arī vienu atrodam, kur jūras malā vientuļa kafejnīca, kur viena ģimene ar bērniem tusē un vairs neviena nav. Paņemem pa drinkam un iesēžam. Kamēr Linda sauļojas pierakstu šajā dienasgrāmatā pēdējos notikumus, izdzeru savu alu, nopeldos, un tad jau esam gatavi doties tālāk. Nāk pusdienlaiks, un tā kā mums vēl līdzi Līgo vakara ēdienu un dzērienu pārpalikumi, tad nolemjam uztaisīt pikniku, Pēc pitstopa turpinam ceļu pa piekrastes "sētas" celiņiem un uzduramies pamestai viduslaiku pilij pašā jūras krastā- stāvā klintī, kur paveras fantastisks skats uz jūru. Šīs pils pakājē tad arī uztaisam savu pikniku. Turpinam ceļu un drīz jau tuvojamies Agrigento, kur pa gabalu jau kalnā var redzēt senu grieķu templi. Ceļš uzvijas augšā un nobraucam tam templim pavisam tuvu garām. Mēģinot nokļūt pilsētas centrā, apmaldāmies un uzbraucam pa šaurajām ielām tupikā pie kādas baznīcas, kā izskatās, pilsētas malā. Mēģinu vēlreiz nokļūt centrā, bet attopamies kādā dzīvojamā rajonā. Atmetam ar roku un laižam pa maziem kalnu celiņiem Palermo virzienā. Plāns ir nokļūt Corleone ciemā, kas ir kādus 50 km no Palermo. Pa ceļam kārtīgi izbraukājamies pa kalnu serpentīniem un pēc pāris stundām esam Corleone. Tas izskatās, ka bijis ciemats no kā iedvesmojies Krusttēva autors, un pēc filmu tapšanas ciems uzplaucis uz sava vārda rēķina. Visur dažādas šo filmu regālijas - Al Puchino bildes, utt. Tūristu informācijā noskaidrojam, ka te ir arī mafijas muzejs, bet par nelaimi, izrādās, ka tas ir slēgts 24. un 25. jūnijā. Tā nu izstaigājam pilsēteli un tad nolemjam, ka naktsmājām jāpamēģina " agriturismo", un dodamies maklēt kādu " lauku tūrisma" vietu. Pie pilsētas robežas stabs ar norādēm uz veselu čupu vietām. Dodamies meklēt, bet pēc 15 km neatrodot nevienu norādi griežamies atpakaļ. Izmaļamies pa visādiem maziem lauku celiņiem, atrodam vienu vīna darītavu pie kuras karte ar visām reģiona darītavām. Nu kādas 20 gab. tādā kā piem. Valmieras :) rajonā. Izbraucam atkal cauri Corleone ciemam unturpinam meklējumus pretējā virzienā. Šoreiz ir uzraksts ar Agriturismo ar 4 zvaigznītēm. Nogriežamies pa ceļu kam pat puszvaigzni nevarētu dot. Piebraucam pie mājas ar smuku dārzu un nelielu baseinu. Piebrauc čalis ar džipu un pastāsta, ka varam palikt, tik ēst šovakar nedabūšot. Tas mums neder un laižam atpakaļ uz Corleone. Tuir atrodam vienu no divām ciema viesnīcām, kas izskatās izmirusi, un mēģinam iečekoties. Saimnieks ir izbraucis un vienīgā angliski runājošā persona ir Aņa, kas šodien pirmo dienu strādājot. Poliski šī ar kolēģi sazinās, bet itāliski pat neprotot. Turpat šiem arī bārs un ristoarnte. Saimieks, kad ierodas, apsola vakariņas. Esam noguruši no rīšanas un paņemam tomātus ar mozarella un katrs pa pastai. No rīta, kad maksājam par visu, izrādās, ka Aņa ir aizmirsusi bosam pateikt, par vīna pudeli, ko izdzērām. Uz korekcijām neuzprasamies, jo tūristu info teica, ka te cena būs 30 EUR nos sejas, bet vecais paņēma 75 EUR kopā. 25. jūnijs. Tā nu no rīta gāžam uz Palermo. Līdz 10:30 jāpaspēj atdot auto, lai nepieskaitītu vēl vienu dienu. Iebraucot P{alermo sākas sastrēgumi. Šamie autobānim vienuno divām joslām aiztaisījuši ciet, jo pa vidu jācērp krūmi " in the rush hour". Beigu beigās nonākam galā ar 5 min. handikapu. Aldo kolēģis nopēta autiņu, bet beigās nekam nepiesienas, jo nav jau par ko. Atdod kredītkartes "slipu", kas bija atstāts garantijai un esam brīvi. Uzdāvinam Aldo līdzpaņemto Rīgas Balzāmu, kā pateicību par ieteikto maršrutu. Atkal kārtīgi izstaigājamies pa Palermo, atrodot vēl vienu tirgu, kur nopērkam 1.5 kg lielu desas lunķi un šādas tādas garšvielas, pistāciju pesto, utt. Laiks arī mājiniekiem pēdējos suvenīrus sagādāt un tad var doties atvadu vakariņās. Pa eļam vēl sarakstam pastkartes, Tabaceriā nopērkam markas un stacijā atrodam pastkasti. Vakariņas ieturam vienā no tirgiem tīri glaunā ristorante. Saimnieks stāsta, ka te uz šīs ielas uzaudzis un atvēris restorānu. Pēc tam tikai apkārt izveidojies tirgus. Pārmaiņas pēc uzēdam vietējo desu, kas arī makten laba. Satiekam vienu Austrāļu pāri, kur vecis lielās, ka ir pensijā un ceļojot 8 nedēļas katru gadu. Kad iešu pensijā, tad ceļošu 8 mēnešus gadā (cerams). :))))) 26. jūnijs Laicīgi nokļūstam lidostā, lai paspētu vēl iepirkties. Esam mazliet vīlušies, jo tikai vienbs pašvaks veikaliņš. Bez tam vēl izrādās, ka m,ūsu reiss uz Milānu kavējas un pēkšņi pienāk čalis, kas latviešu valodā prasa vai mēs uz Rīgu lidojam. Izrādās, ka jau labu laiku tā aurošana lidostas mikrofonā domāta mums. Ejam pieteikties, un izrādās, ka vēl arī divi leiši lido uz Rīgu caur milānu. Ta kā MIlānas reiss kavējas un tātad mēs nepaspēsim tur uz Rīgas lidmašīnu, mūs pārliek lidojuma caur Romu un iedod visiem četriem vienu papīru un piekodina turēties kopā. Leiši izrādās baigie jautrīši un apmainamies ceļojuma iespaidiem. Viens no šamajiem esot topošais Rīgas Operas galvenais diriģents. Romas lidostā vēl nopērkam Sicīlijas vīnu par 5 EUR pudelē, kas sasodīti lēti. Vēl arī mūsu šīs sezonas atklājumu Aperol, kas Palermo lidostā bija izpirkts. Rigā diemžēl to nevar dabūt :( Tā nu atvaļinājums beidzies. Atbraucot mājās nopērkam grāmatu Sicīlietis, ko sarakstījis Krusttēvu autors Mario Puzo un pāris dienās "aprijam". Tagad būtu ceļojuma maršrutā noteikti iekļāvuši Monteleprē pilsētiņu. Katrā ziņā, ja kāds taisās uz Sicīliju, tad silti iesaku pirms braukšanas šo grāmatu izlasīt. Sarakstīta ap 1984 gadu, bet latviešu valodā izdota nupat kā apgādā Zvaigzne. Ja nu kādam, kas taisās uz Sicīliju ir kādi jautājumi, droši rakstiet un palīdzēšu ar padomu cik spēšu atcerēties :)))


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais