Ņujorka, mēs nākam!

  • 5 min lasīšanai
  • 32 foto
Ceļojumu uz Ņujorku laimēju Snickers akcijā. Tiklīdz uzzināju fantastiskās ziņas, paziņoju draudzenei, ka braucam uz Ņujorku un ķēros pie ceļojuma plānošanas. Jau pēc nepilniem diviem mēnešiem stāvējām lidostā, lai dotos uz pilsētu, kuru tik labi pazinu jau no neskaitāmajām filmām. Ņujorka, mēs nākam! Uz ASV lidojām ar pārsēšanos Prāgā. Ja lidojums līdz Prāgai aizņēma nieka pusotru stundu, tad pāri Atlantijas okeānam bija jālido jau 9 stundas, kas nebūt nebija patīkami. Lai nu kā, veiksmīgi nokļuvām Kenedija lidostā, kur mūs sagaidīja šoferis, par ko bija parūpējušies tūrisma aģentūras "Kolumbs" darbinieki, taču ir arī citi varianti, kā nokļūt sev vēlamajā vietā- dzeltenie, jeb oficiālie takši, metro ( šajā gadījumā, lai nokļūtu metro stacijā, nāksies izmantot arī gaisa vilcienu) un, tā saucamie "nelegālie" taksisti, kurus neiesaka izmantot dārdzības dēļ. Šie cilvēki lidostā paši nāk klāt un piedāvā nogādāt jūs līdz vēlamajai viesnīcai, viņi strādā bez taksometra vadītāja atļaujas, tādēļ nedrīkst vadīt dzeltenos takšus, viņiem ir vienkāršas ierindas automašīnas. Šie taksisti bieži vien ir krāpnieki un par braucienu līdz Manhetenai var „noplēst” 100 $ vai pat vēl vairāk. Pirms brauciena bijām lasījuši, ka iebraucot Amerikā, tiks uzdoti neskaitāmi jautājumi par to, kas esam, ko darīsim ASV, kas liks mums atgriezties dzimtenē utt., taču mums tikai pajautāja, vai pirmo reizi esam Amerikā un, vai esam atvaļinājumā vai biznesa darīšanās. Ak, jā, un novēlēja patīkamu atpūtu! Amerikāņi, vai precīzāk- ņujorkieši ( kā zināms, Ņujorka tiek uzskatīta par pasaules galvaspilsētu, šeit dzīvo visdažādāko rasu un tautību pārstāvji) ir ļoti laipni, tie vienmēr sveicinās, uzsāk sarunas, novēl patīkamu dienu un ļoti bieži atvainojas, pat par sīkumiem, piemēram, nejauši uzskrienot virsū veikalā. Ja esi pieradis pie agresīvajiem Rīgas pensionāriem tramvajos, tad ņujorkiešu laipnību nevar nepamanīt. =) Brauciens no lidostas līdz „Holiday Inn” viesnīcai, kas atrodas „Chelsea” rajonā, netālu no „Madison Square Garden”, starp 7. un 8. avēniju, ilga aptuveni 40 minūtes. Par viesnīcu varu teikt tikai labus vārdus- brīnišķīgas brokastis, atsaucīgs personāls un arī atrašanās vieta ir lieliska. „Times Square” atrodas aptuveni 15 minūšu gājiena attālumā, turpat ir arī metro stacija, ja vēlies doties kaut kur tālāk, piemēram, uz Manhetenas lejas daļu, kur atrodas Volstrīta, leģendārais Bruklinas tilts un prāmis uz Brīvības salu, lai apskatītu slaveno Brīvības statuju. Viesnīcā ieradāmies vēlā pēcpusdienā, tādēļ izdomājām, ka lielās ekskursijās pirmajā dienā vairs nedosimies- aiziesim līdz Hudzonas upei un Čelsijas piestātnēm, kā arī apskatīsim leģendāro „Hotel Chelsea”, kurā mitinājušās tādas slavenības kā Dženisa Džoplina, Džimijs Hendrikss, Bobs Dilans, „Sex Pistols” basģitārists Sids Višess, kurš viesnīcas 100. numuriņā nodūra savu draudzeni Nensiju, Uma Tūrmane, Arturs Klārks un vēl un vēl un vēl. 59. Čelsijas piestātne, savukārt, ir slavena ar to, ka tur teorētiski bija jāpiestāj „Titānikam”, savukārt 54. piestātne, kas atrodas netālu, ar to, ka no šejienes savā pēdējā ceļā devās „Lusitānija”, kuru uzspridzināja vācu zemūdene. Daļēji tas kļuva par iemeslu tam, ka amerikāņi iesaistījās 1. pasaules karā. Mūsdienās 59. piestātne darbojas kā golfa treniņa vieta, taču 54.piestātni izmanto nelielu koncertu rīkošanai. Nākamajā dienā devāmies uz Dabas vēstures muzeju, kurā noris arī filmas „Nakts muzejā” darbība. Muzejs ir milzīgs, tādēļ nolēmām neiedziļināties katrā ekspozīcijā. Apskatījām dinozauru fosilijas, izbāztos dzīvniekus, kas, jāpiebilst, izveidoti perfekti, indiāņu ciematu miniatūras un totēmus. Dabas vēstures muzejam un tajā esošajam suvenīru veikalam atvēlējām aptuveni 4 stundas. Pa ceļam uz muzeju apskatījām arī Dakotu- māju, kurā dzīvoja Džons Lenons. Pie šīs mājas vārtiem 1980. gada 8. decembrī viņu nogalināja Marks Deivids Čepmens. Pēcpusdienu pavadījām mūžam dzīvā Taimskvēra apkārtnē. Sēžot skvēra centrā esošajā tribīnē un vērojot mirgojošās reklāmas un tūkstošiem cilvēku, kas ik brīdi paiet garām, pārņem tāda interesanta kņudoņa. Pat nezinu, kā lai to dēvē... Saukšu to par „Ņujorkas sajūtu”. Tas ir fantastiski! Lai nu kā, Taimskvēra apkārtnē laiks skrien vēja spārniem- pusdienas, neskaitāmi veikali, kas pievelk ar salīdzinoši zemām cenām un atšķirīgo preču klāstu un vakars jau klāt! Tā kā Taimskvērs ir vieta, kur krustojas Septītā. avēnija un Brodveja, vakaru var pavadīt kādā no daudzajiem teātriem, kuri piedāvā krāšņus mūziklus un izrādes, taču noguruma dēļ nolēmām doties atpakaļ uz viesnīcu. Pa ceļam vēl apskatījām Medisonskvērgārdenu- „Knicks” un „Rangers” mājvietu, kurā tiek rīkoti ari grandiozi koncerti. Trešajā dienā beidzot devāmies apskatīt Brīvības statuju. Braucām ar metro, kas ir lēts un ātrs pārvietošanās veids, jo netraucē nekādi sastrēgumi. 20 minūšu pārbrauciens un esi jau Manhetenas pašos dienvidos. Tā kā bijām ieradušies samērā agri- 9.00 no rīta, rindā uz prāmi bija jāstāv tikai kādas 25 minūtes. Prāmja biļete maksā nieka 12 dolārus, pie tam pēc Brīvības statujas apskates , ja ir vēlme, vari izkāpt arī uz Elisa salas, uz kuras atrodas imigrācijas muzejs. Šo iespēju, laika taupības nolūkā, gan neizmantojām. Pastaigājām pa Brīvības salu, no kuras paveras fantastisks skats uz Manhetenu, apskatījām brīvības statuju, nopirkām pāris suvenīrus un devāmies atpakaļ. Ap 13.00 jau atkal bijām Manhetenā. Devāmies uz veco ostu, kur atradām arī nelielu iepirkšanās centru un tālāk uz Bruklinas tiltu. Šis iepirkšanās centrs, atšķirībā no universālveikala „Macy’s”, kuru apmeklējām iepriekšējā dienā, bija tiešām jauks un arī cenas bija visnotaļ pieņemamas. Par Bruklinas tiltu stāvā sajūsmā bija mana draudzene, kurai tas, nez kāpēc saistās ar TV seriālu „Sekss un lielpilsēta”. Tās laikam tādas meiteņu lietas. Pēcāk devāmies ieturēt pusdienas- netālu no Ņujorkas biržas ir neliels parks ar soliem un galdiem, kur savas pusdienas, hotdogus un kebabus, ietur visdažādākie sabiedrības slāņi- studenti, tūristi, brokeri... Arī mēs pusdienas ieturējām šeit. Jāatzīst, ka hotdogi Ņujorkā ir debešķīgi! Pēc pusdienām izstaigājām pa Volstrītu un apskatījām tās varenības simbolu- bronzā lieto bulli. Diemžēl nesanāca aiziet līdz vietai, ko agrāk dēvēja par „Five Points”. Tie, kas redzējuši filmu „Ņujorkas bandas”, zinās par ko ir runa. Varbūt nākamreiz. Ceturtajā dienā, tāpat kā visās iepriekšējās, pamodāmies ap 5.30 no rīta. Tikai tagad man beidzot radās izpratne par to, kas ir aklimatizācija. Pirms tam man likās, ka tā ir tikai sportistu atruna, taču tas tiešām ir nepatīkami, lai neteiktu vairāk. Lielāko daļu dienas vienkārši, bez steigas staigājām pa pilsētu un iepirkāmies, bet pievakarē devāmies uz „Empire State Building”. Biļete maksā 20 dolāru, bet skats, kas paveras no 86. stāva ir katra centa vērts! Tas ir neaprakstāmi, neko tik iespaidīgu pirms tam nebiju redzējis! Visa milzīgā metropole zem tavām kājām! Vakaru pavadījām nogaršojot visdažādāko Amerikā ražoto alu. Secinājums- labākais amerikāņu alus nāk no Bostonas un tas ir tikpat labs, ja ne labāks kā pie mums. 10. maijs bija diena pirms došanās mājup un būtībā visu dienu pavadījām Centrālparkā. Centrālparks ir ne tikai krāšņs un labi kopts parks, tas piedāvā arī milzīgas izklaides iespējas. Ņujorkieši šeit pavada laiku ar ģimenēm- te ir iespēja spēlēt beisbolu, doties piknikā, sauļoties, izīrēt radio vadāmas laivas, apmeklēt nelielo Centrālparka zoodārzu, vai vienkārši izbaudīt dabu Ņujorkas centrā. Joprojām nesaprotu, kāpēc Rīgas zālājos nedrīkst sēdēt... Atpakaļceļā uz viesnīcu iegājām „Hard Rock Cafe”, lai nopirktu kādu suvenīru. Un ņujorkiešu laipnība vēlreiz apstiprinājās- kāds no menedžeriem pēc mūsu sarunas (runājām par visu- Hard Rock Cafe, Latviju, Sandi Ozoliņu un „Rangers”) uzzinājis, ka esmu bijis Hard Rock Cafe arī Šarm el Šeihā un Barselonā, uzdāvināja VIP karti un pat piedāvāja darbu! 11. maijā bijā jādodas mājup un šķirties no Ņujorkas ir patiešām skumji. Šo sešu dienu laikā biju paspējis iemīlēt šo pilsētu un zinu, ka kādreiz te atgriezīšos. Kaut vai tāpēc, ka palika tik daudz neredzēta- Čainatauna, Bronksas zoodārzs, Rokfellera centrs, Tiso muzejs, „Yankees” stadions... Domāju, ka nākamreiz Ņujorku apciemošu ziemā, jo tā būs iespēja pilsētu redzēt citādu, tā būs iespēja „Lielo ābolu” iepazīt no jauna.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais