Marokas sajuutas. 6.diena. Quarzazete.

  • 3 min lasīšanai
Briinishkjiigaa auberge muus brokastiis palutina ar gardiem, karstiem plaacenjiem. Paeedushi seezham un skataamies, kur tad esam atbraukushi. Izskataas, ka nekurienes viduu - lejaa aizvijas shoseja, apkaart vieni kalni. Ir silts, maigs veejelis zhuzhina un man taa negribas projaam...Un nav jau arii iisti skaidrs, kaa mees no shejienes tiksim projaam. Ciemata sheit nav, lidz ar to nav ne taksometru, ne autobusu pieturu. Nu jaa, skaidrs, jaastopee. Mums veicas. Neesam nostaaveejushi ne 15 minuutes, kad, vechukiem, kas paari celjam seezh paeenaa un smejas par mums (vai ar mums), par nelielu izbriinu, apstaajas vieglaa mashiina. (Ceelaam rokas arii smagajiem, jo gribas uzzinaat, kaa tad iisti ir braukt pa shiem kalnu celjiem ar smago.) Shoferiitis runaa angliski. Lai arii ne perfekti, tomer stipri labaak kaa mees franciski, un sarunas raisaas. Mashiinaa ir kondicionieris un shoferiitis visu laiku ruupeejas par mums - te pieregulee gaisa pluusmu, te apjautaajas, vai nebrauc par aatru... Esmu aizkustinaata. Izkaapjot Quarzazetee, shoferiitis mums iedod savu viziitkarti un pieteic zvaniit, ja ir kaadas probleemas vai, ja kaadreiz esam Casablanca, lai naakam ciemos. No piedaavaataas naudas vinjsh pieklaajiigi atsakaas un es sajuutoos kaa barbars, kas neprot noveerteet tiiras sirds daasnumu...Nu bet ko lai dara, aciimredzot sheit pavadiitaas dienas saak muus ietekmeet...:-) Kaa tas notiek, kaa nee, bet atkal esam veikalaa un dzeram teeju. Apspriezham piedaavaato tuksnesha marshrutu, jo tuksnesis ir iemesls, kaapeec esam sheit. Taa kaa ir veel agrs, un tikko esam sheit ieradushies, novienojamies ar berberu, ka iesim iekaartoties viesniicaa un ruupiigi apdomaasim vinja priekshlikumu. Priekshlikums ir 3000 dirhami par divaam dienaam uz abiem. Man shis berbers nepatiik. Viens no tipiem, kas smaida ar muti, bet aciis kalkulators. Nedomaaju, ka mees veel redzeesimies. Quarzazete shkiet stipri neizteiksmiiga. Pieturas punkts celjaa uz tuksnesi. Hmm, interesanti, kaada tad ir Zagora? Araa ir pietiekami karsts, lai buutu iegansts neatstaat viesniicas istabinju. Taa nu tur vaaljaajamies un, kameer Andris snauzh veseliiga beerna miedzinjaa, man ir laiks paardomaam. Sajuuta, ka celjojums jau tuvojas beigaam un tas manaam paardomaam pieshkir viegli seeriigu nokraasu. Apzinos, ka 9 dienas ir stipri par maz, lai kaut cik apskatiitu valsti...Kaut kaadu virspuseeju priekshstatu var guut, bet vai ar to pietiek? Savos celjojumos es nemekleeju piedziivojumus - ja nepiecieshams, tie pashi mani atrod. Un jeedziens piedziivojums arii ir relaiivs - vienam aizbraukt un nolekt ar gumijaam no visaugstaakaas virsotnes ir piedziivojums, kameer otram piedziivojums ir pats fakts, ka esi kaut kur aizbraucis. Es mekleeju sajuutas, taapeec arii shiim pieziimeem taads virsraksts. Man patiik celjot leenaam, veerojot cilveekus un meegjinaat sajust, kas ir tas, kas vinjus vada. Miilestiiba, naudaskaare, varaskaare, religjija? Varbuut tas, ka nerunaaju nedz franciski, nedz araabu valodu ir pat pluss? Tiek asinaata intuiicija un lietas un cilveeki tiek uztverti nedaudz citaa liimeni... Vakars shkiet patiikami veess, dodamies vakarinjaas. Patiikami veesais izraadaas plus 29... Pretii kafejniicai pamanaam transport tuoristique izkaartni, vienu no daudzajaam, un nolemjam iegriezties, kaut vai taapeec, lai saliidzinaatu cenas...Laiks mums ir pietiekami, lai atrastu pareizo cilveeku, kas muus vediis uz tuksnesi. Andris gan kaut ko ieminas par stopeeshanu uz Zagoru un tad jau redzeeshanu, bet es shiis domas apslaapeeju iediiglii...Man ir sakaarojies taa pa tuuristiski - lai divas dienas galva ne par ko nesaap - lai muus aizved un atved, un pa celjam visu saorganizee...Varbuut kljuustu veca? Meitene birojaa man iepatiikas uzreiz. Kautriigs smaids zem lakata un sakam kaarteejaas sarunas...Fotograafijas ir skaistas, piedaavaatais marshruts shkiet gana labs, cena gan nee...Kur jaasaak kauleeties, tur uzrodas viens viirishkjis, laikam meitene neuznjemas taadu atbildiibu. Viirishkjim ir taadaas skropstas, ka man aizraujas elpa. Velaak ar Andri nospriezham, ka shitaads tipinsh Riigas ielaas atstaatu aiz sevis salauztu sirzhu sliedi... Neko daudz nokauleet neizdodas, un viriishkjies tiek pie iesaukas Zjuliks. Zjuliks ir berbers, Sahaaras beerns, Saleban, kas araabu valodaa noziimeejot nomads. Taatad pa 3300 dirhamiem muus riit kaa kundzinjus ar 4x4 dzipu vediis pa Rozhu ieleju (mans sapnis, pateicoties Irenai...:-)), caur Skouras (sp?)kasbahu un caur Todhra Gorge, kur ietureesim pusdienas un nelielu siesta, tad dosimies uz Merzouga, no kurienes paaris stundas kamielju jaajiens muus aizvediis uz nometni tuksnesii, kur tiksim pie vakarinjaam. No riita, peec brokastiim, atkal kamieljiem muguraa un liidz dzipam. Tad - vai nu pa to pashu celju un shoreiz caur Gorges du Dade (sp?), jebshu caur Valee du Draa dosimies atpakalj, pa celjam stiprinoties ar pusdienaam. Aa, un cenaa arii uudens...Muusu apsaakljos svariigs faktors, jo dienaa izdzeram videeji 4-5 litrus katrs... Lai paraadiitu, cik komfortabli braukt vinja dzipaa, Zjuliks mums piedaavaa izlaist liikumu pa Quarzazete...Brauciens ir labs, naktii izgaismotais kasbahs pieshkir pilseetai skaistumu, ko nemaniijaam dienaa. Nepacietiibaa sagaidiit riitu aizmiegu kaa izsleegta spuldziite...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais