Sieviete Indijaa 2005

  • 13 min lasīšanai
Mans celjojums uz Indiju bija nejausiiba un tai pat laikaa liktenis. Kaadu vakaru ar labu draugu runaajaam par dziivi un es tam atklaaju, ka man pietruukst dziivei kraasu un garsas. Celjot man patiik jau sen, bet taalaak par Eiropu nebiju bijusi. Teicu draugam, ka lai nu kur, bet Indijaa pabuut es gribeetu noteikti, jo tas ir ne tikai mans, bet arii manas mammas nepiepildiits sapnis un tai pat minuutee man zvaniija telefons un draudzene, kuras maasa ir traka avantuuriste, piedaavaaja apriilii uz meenesi divataa( ar maasu) doties uz Indiju. Nedomaajot piekritu, jo uztveeru to kaa ziimi, kaa praatam neaptveramu sakritiibu un jau naakamajaa dienaa saaku gatavoties celjojumam-mekleeju informaaciju par taalo zemi graamataas, internetaa, kartees, draugu staastos. Centos gariigi noskanjoties un izteeloties, kas mani sagaida tur, kur taisiijos doties. Februaara beigas un marts pagaaja gatavojoties. Katru nedeelju satikaamies ar draudzenes maasu, runaajaam, plaanojaam, bet marta viduu noskaidrojaas, ka vinja nevar braukt. Es biju taa iekarsusi un sasapnjojusies, ka negribeeju visam atmest ar roku un skalji pazinjoju, ka neskatoties ne uz ko, brauksu viena. Jutos gatava un pacilaata, jo ticu, ka dziivee nekas nenotiek taapat vien un ka ja jau es esmu saakusi procesu, man tas arii jaapabeidz. 28.03.2005. saakaas mans celjojums.Draugi mani sirsniigi pavadiija liidz lidostai, domaas saucot mani par trako un avantuuristi un tai pat laikaa ticot un zinot, ka es nepazudiisu un atgrieziisos dabuujusi to, ko buusu Indijaa mekleejusi. Lidoju uz Deli ar paarseesanos Taskentaa. Taskentas lidosta paarsteidza ar grezniibu padomju laiku izpratnee un personaala kultuuru. Lidostas darbinieki nav ielikti Eiropas standartam atbilstos pieklaajiibas raamjos, vinji ir briivi un nesavaakti. Ja smaida, tad no sirds. Ja dusmojas, tad necensas to apslaapeet. Triis stundas skatiijos izraadee, kaa puisi kotetee ar meiteneem darba laikaa, kaa briivajos briizos iereednji piipee, dzer kafiju, plaapaa, smejas un nejuutas trauceeti. Likaas, ka esmu vinju teritorijaa un gribot negribot man jaaredz, kaa vinji pavada savu dziivi straadaajot lidostaa, jo tas nav tikai darbs, tur ir iista personiskaas dziives aina. Delii ielidoju naktii. Nebiju izplaanojusi, kur paliksu, taapeec pievienojos latviesu grupai, kas ieradusies Indijaa, lai dotos kalnos gariigos mekleejumos un nakti pavadiiju viesniicaa kopaa ar vinjiem. Esmu pateiciiga Kristiinei, grupas vadiitaajai, kas bija tik laipna un ljaava man doties liidz uz viesniicu, jo pirmajaas minuutees aarpus lidostas teritorijas biju jau paspeejusi dabuut kaartiigu soku un nobiities no citaadaas pasaules, kuraa mani gaidiija vesels meenesis. Pirmais riits Indijaa saakaas ar atvadiisanos no laipnajiem latviesiem. Viesniicas iipasnieks deva dazas noraades, kas jaaieveero, lai neuzkertos uz negodiigu cilveeku aakiem un kas jaadara, lai nepazustu Deli. Tiku pavadiita ar uztrauktiem un neizpratnes pilniem skatieniem, bet pati ticeeju, ka Indijaa neko nezaudeesu, tikai ieguusu, ja ne laimi, tad pieredzi noteikti. Biju noleemusi doties uz Varanasi un tad apceljot Radzahstaanu. Taisnaa celjaa devos uz dzelzcelja staciju. Pa celjam protams naacaas runaat ar daudziem un atsuut daudzus, bet laikam jau ka galu galaa uzkeeros un par cik biju apmaldiijusies un staciju atrast neizdevaas, ljaavos, lai kaads jaunietis, kurs teicaas esam students, aizved mani uz tuurisma agentuuru, kur varot nopirkt vilciena biljetes un kur es vareesot uzzinaat visu, kas mani interesee. Tagad saprotu, ka vinjs bija agents, kas straadaaja tajaa firmaa un mekleeja ielaas tuuristus, kas pirmo dienu ir Delii un pilniigi apstulbusi staigaa apkaart, nezinot, ka vinjus keeris kultuursoks un nesaprotot uz kuru pusi doties, lai tiktu uz prieksu. Ofisaa jutos kaa oaazee, jo pirmaa diena 40 graadu karstumaa bija iists paarbaudiijums un kondicionieris likaas kaa Dieva daavana. Apbriinojami sakariigs un gudrs indiesu viirs mani apgaismoja un pastaastiija, ka Indijaa ik dienas kljuustot ar vien karstaak un ka praatiigaak buutu mainiit manu marsrutu un saakumaa doties uz Radzahstaanu, jo Varanasii atrodas veesaakaa klimatiskajaa zonaa un tagad labaak izbaudiit karstaako pusi, jo peec nedeeljas buusot liidz49 graadiem karsts. Mani bija paarnjeemusi spriedze, stress un fizisks gruutums un klausiijos vinjaa ar pilniigu paljaaviibu un uzticiibu. Tad kad negribeeju piekaapties un teicu, ka saa vai taa brauksu pa ieplaanoto marsrutu un man vajag biljetes, izraadiijass, ka taas visas izpaardotas cetras dienas uz prieksu un peec tam arii ir tikai daargaas palikusas. Zinaaju, ka tas ir pilniigs sviests un ka taa nav taisniiba, ka ja pati aizietu liidz stacijai, dabuutu biljeti sodienai, bet man patika noskatiities cik meistariigi vinjs mani apved ap stuuri un ljauties sim indiesu talantam. Un tad vinjs mani sakaardinaaja, pastaastot, ka varu divas nedeeljas celjot ar masiinu, man ir iespeeja braukaat ar soferi, kurs celjojis pa visu Indiju un vinjam ir pieredze, vinjs zin vietas, ko ir veerts redzeet. Arii cenu nosauca un man tas likaas pienjemami un leeti. To protams neizraadiiju un liku vinjam domaat, ka nemuuzam nepienjemsu so piedaavaajumu. Vinjs protams ar visaadiem panjeemieniem centaas mani pierunaat un tad kad cenu dabuuju uz pusi mazaaku, nekaa saakumaa vinjs bija nosaucis, padomaaju un teicu, ka esmu ar mieru. Vinjs uzvarosi smaidiija un gavileeja, nesa man saldumus, teeju un prieciigi zvaniija soferim, ar kuru man buus jaaceljo, kaartoja papiirus un neveikli un nemaakuliigi rakstiija un paarrakstiija liigumu, kuru gribeeju nosleegt un kuraa preciizi un siiki bija uzrakstiits mans divu nedeelju celjosanas plaans un noteikumi. Liigumu pieprasiiju kaa obligaatu, ja vinjs grib, lai pienjemu vinja firmas pakalpojumus. Peec 20 minuuteem pie ofisa jau staaveeja maza balta TATA( vareetu saliidzinaat ar golfinju), aizmugureejaas durvis masiinai atveera simpaatisks 40 gadus vecs viirietis. Pateicu, ka taas vinjs mieriigi var taisiit ciet, jo es seedeesu prieksaa. Vinjs uz mani ziimiigi paskatiijaas, saspieda manas rokas un nosauca savu vaardu-Ravinders Dubejs, bet prieks manis lai vinjs esot Ravii. Tas bija mans pirmais kontakts ar viiru, kurs kljuva par manu draugu, kura gimene mani uznjeema kaa saveejo, kura laukos es pabiju, ar kuru kopaa guleeju tuksnesii, biju dzungljos, pavadiiju nakti dzelzceljnieka buudinjaa un naksnjoju zem klajaam debesiim, jo muusu masiina saluuza tiesi uz sliedeem. Ar vinju kopaa es riskeeju ar dziiviibu un vazaajos pa ciematinjiem, kur civilizaacijas attiistiiba ir apstaajusies daudzus tuukstosus gadus pirms muusu eeras. Ar vinju es eedu paanu, piipeeju birii, eedu baanu. Ar vinju es priecaajos un daliijos iespaidos. Divaas nedeeljaas taa sadraudzeejamies, ka peec liiguma beigaam vinjs atgriezaas Delii, lai darbaa pazinjotu, ka vinjam sarezgiijumi gimenee un vestu mani uz saviem laukiem, taapat vien, neprasot par to neko, jo bijaam kljuvusi draugi. Celjojaam ar vieteejiem vilcieniem, autobusiem, dzipiem, riksaam. Peedeejaa(ceturtaa) nedeeljaa vairs nejutos, ka celjoju viena, jo arii Ravii bija iejuties mugursomnieka lomaa un kaut vinjs ir dzimis Indijaa, kopaa ar mani so zemi arii vinjs baudiija tuurista aciim. ... Deli. Karstums, puteklji, govis, meesli, daudz cilveeku, masiinu, ritenjbrauceeju,motociklistu. Biju apstulbusi no troksnja, no nepaartrauktas tirgotaaju un agentu uzmaniibas, no beerniem, kas prasa capatii un sievieteem ar mazuljiem uz rokaam, kuru luudzosajaas aciis vairaak var saskatiit nevis dziives gruutumu, bet azartu, ar kuru taas prasa ruupiju. Tad kad pirmaas dienas peecpustdienaa ieseedos noiireetajaa masiinaa likaas, ka Delii esmu pavadiijusi nevis pusi dienu, bet veselu muuziibu. Sapratu, ka sajaa lielpilseetaa Indiju iemiileet nespeesu un gribeeju doties peec iespeejas aatraak aaraa no pilseetas, atstaajot Delii iepaziisanu celjojuma beigaam. Masiinaa jutos pasargaata un nepieejama. Kaadu laiku taa gribeeju justies, lai paveerotu vaaroso katlu, kura satura dalja tagad biju arii es. Biju lasiijusi par Indijas netiiriibu, ielu dziivi, notiekoso. Biju arii daudz ko izteelojusies, bet tad kad tu nonaac tajaa zemee, saproti, ka neviena graamata un neviens staasts nespeej iedvest to sajuutu, kaada tev uzgaazas virsuu nonaakot Indijaa. Cilveeku ir paaraak daudz un liekas, ka vinji apzinaati veido puuli, vinji grib buut tur, kur ir citi, vinji miil kopdziivi, tirgu, taapeec dziive lielaakoties tiek pavadiita uz ielas. Indiesi visu laiku runaa, kontakteejas viens ar otru, smejas, joko, zestikulee, skalji klaigaa, ja nav ar kaut ko mieraa. Cilveeku radiitais troksnis tur paarspeej jebkuru tehniku, tikai atskiriibaa no tehnikas tas ir dziivs un tas neapniik. Dabiskums, vienkaarsiiba, uztveres vieglums ir taas iipasiibas, kas pieskir indiesiem neatvairaamu sarmu. Vinji ir kaa beerni, kas nespeej dariit to, kas nav saskanjaa ar vinju sirds balsi. O.K. Vinji melo, kraapjas, staasta pasakas. Vinji apved otru ap stuuri sekundes simtdaljaa bez sirdsapzinjas paarmetumiem, bet ne jau taapeec, ka vinjos ir sliktas domas vai noluuki, bet taapeec, ka vinji zin, ka patiesiibaa jau taa cilveeka dziives kvalitaate, kuru vinji apcakaree, nemainiisies. Vinji tic, ka kraapsanaas(muusu izpratnee) ir veids, kaadaa Dievi paredzeejusi vinjiem pelniit maizi, vinji savas paarliecinaasanas speejas uztver kaa daavanu.Vinji tic, ka katrs cilveeks, ar ko dziivee naakas satikties ir Dievu suutiits, vinji tic, ka visas iipasiibas, kas maajo dievos, maajo arii cilveekos. Un ja jau pasaulee ir cilveeki, kurus var apmulkot, tad jaabuut arii kaadam, kas tos mulko. No Deli taalaak devos uz Bikaneru, veelaak Jaisalmeru, Jodhpuru, Udaipuru, Puskaru, Ranakpuru, Jaipuru un Agraa atvadiijos no eertiibaam, ko sniedza celjosana ar masiinu 2 nedeelju garumaa.Taalaak ar vilcienu viena pati devos uz Varanasi, kur pavadiiju 3.nedeelju, bet peec tam ar Ravii (manu soferi, ar kuru iepaziistinaaju pirmajaa rakstaa) caur vinja laukiem, kas atrodas netaalu no Gorakpuras, leenaam devaamies atpakalj uz Delii, viesojoties Ayodyaa un Lucknovaa - taa aizriteeja mana peedeejaa ceturtaa nedeelja Indijaa. Pirmaa nedeelja Indijaa pagaaja maacoties, jo biju nonaakusi pasaulee, kur viss notiek citaadaak, taapeec naacaas pielaagoties. Pie indiesu asaas un saldaas virtuves, kuras pamataa ir daarzenji, piens, riisi, elja un cukurs, pieradu uzreiz. Masalas teeja(melnaa teeja ar pienu un garsvielaam), ko bauda daudz reizes dienaa no blekja glaazeem vai maziem maala podinjiem, kurus peec lietosanas turpat uz vietas sasit zemee pie kaajaam bija gardaakaa dzira, ko jebkad biju baudiijusi. Varu atklaat, ka nebiju poteejusies un sis fakts maajaaspaliceejiem sagaadaaja vislielaakaas raizes, bet esmu cilveeks, kas tic, ka no dziives nevar aizbeegt un ja kaut kas ir lemts, tad tam jaanotiek. Arii iipasi neuzmaniijos, jo gribeeju baudiit Indiju visaa pilniibaa, taapeec eedu ielmalees, kur to dara vieteejie, dzeeru Indijas uudeni, teeju, kas vaariita taados katlinjos, kuru paskats liek domaat, ka tie atrasti arheologiskajos izrakumos, mazgaajos un peldeejos Indijas upees un nevienu mirkli mans organisms neprotesteeja. Bet tas kas saistiits ar fiziskiem paarbaudiijumiem viss ir nieks, vairaak maaciijos izprast kultuuru, censties sajust to, ko juut indietis, saprast, kaapeec tie cilveeki dziivo taa kaa vinji dziivo, kas ir vinju laime, veertiibas. Visgruutaak bija iemaaciities uzticeeties. Protams, ka visiem jau arii nav jaauzticas, bet ja tu gribi redzeet valsti no ieksienes un izbaudiit iisto dziivi, bez uzticeesanaas nevar, jo taa ir atsleega uz cilveeku sirdiim. Pirmais, kam man naacaas uzticeeties, bija Ravii. Pirmajaas dienaas biju rezerveeta un ar aizdomaam skatiijos uz katru vinja piedaavaajumu un soli. Baidiijos, ka arii vinjs man nenokaas naudu un visu laiku gribeeju visu kontroleet un uzstaadiit savus noteikumus. Bet aatri no taa noguru un tad kad vairaakas dienas kopaa bijaam celjojusi, sapratu, ka pienaacis laiks atslaabt. Indiesi ljoti aatri piekeras cilveekiem un iemiil tos. Es ar Ravii biju ljoti atveerta un briiva un vinja sirdsapzinja vienkaarsi neljaava mani maaniit. Vinjs mani iemiileeja kaa cilveeku, kaa draugu ljoti aatri un tad kad tas notika, nepaartaukti jutos apruupeeta un uzmaniita. Bet muus satuvinaaja notikumi... Indijaa 300 dienas gadaa ir kaadi religiski sveetki. Manas celjosanas otrajaa dienaa bija kraasu festivaala nosleeguma diena. Tad indiesi peerk dazaadu kraasu pulveriisus un saulrieta laikaa smejoties un klaigaajot viens otru sasmeeree ar kraasaam(arii sunjus, govis un citus maajdziivniekus smeeree). Masiinaa klausiijaamies indiesu muuziku, es zeleeju kosljaajamo tabaku, Ravii daudz staastiija par politiku, sadziivi, religiju. Tad peeksnji ielas malaa vinjs apstaajaas un teica, lai kaapju laukaa. Nesapratu, kas noticis. Izkaapu no masiinas un vinjs ar kraasainaam plaukstaam sariiveeja manu seju, dreebes, matus, pats smeejaas un bija laimiigs, kad arii es piedaliijos un vinja gandi kostiimu padariiju spilgti zalju. Nezinu noziimi sim rituaalam, neviens man to arii iisti nespeeja atklaat. Tas vienkaarsi esot jautri, dieviem patiikot, ka taa dara un senci arii taa esot dariijusi. Par cik kraasu ir gruuti nomazgaat, triis dienas manu seju rotaaja dzelteni, sarkani un zalji pleki. Bet indiesi, ko satiku, bija prieciigi redzot, ka atziistu vinju parazas. Dienas riteeja apskatot templjus, fortus, pilseetas ciematus, runaajot ar cilveekiem, dzerot CAJU, baudot briiviibu un sapnjojot. Bet visvairaak mani intereseeja cilveeki... Radzahstaana ir viens no lielaakajiem Indijas statiem un pasi indiesi to deevee par Indijas sirdi. Bet katra vieta sajaa valsts daljaa ir pilniigi citaada-mainaas ainava, parazas, arhitektuura. Skaisti ir indiesu sieviesu teerpi un arii tie nav visur vienaadi. Visur ir taada kaa vieteejaa mode (ja kaiminjienei ir taads teerps, man arii vajag). Visu celjojuma laiku apbriinoju ne tikai sieviesu aarieni, bat arii iekseejo pasauli. No vinjaam staro neiedomaajams maigums un dabiskums. Tik pat kraasnjas cik vinju rotas un sarii, ir vinju dveeseles. Lai arii es nevaru suudzeeties par sieviskiibu sevii, blakus vinjaam jutos kaa tanks, jo manii nav taa klusuma un miera, kas ir vinjaas, manii nav taadu maates instinktu un ruupju par cilveekiem. Manii nav taadas pacietiibas, lai pret viirieti iztureetos kaa pret Dievu un tai pat laikaa nepazaudeetu sevi. Laiks Indijaa rit citaadi. Tur ljaudis zin, kaapeec ir nakts un kaapeec diena. Ritms veido dziives kvalitaati. Cilveeki celjas ljoti agri, mazgaajas, posas sarunai ar Dieviem. Taa ir gariiga attiiriisanaas un sagatavosanaas veiksmiigai dienai. Peec tam vinji ir prieciigi un ar liiksmu praatu dara ikdieniskos darbus. Skiet, ka nekas tos nespeej izsist no liidzsvara, jo vinji tic, ka celjs, pa kuru tie iet, nav vinju izveeleets un skeerslji, kas dziivee jaapaarvar ir Dievu radiiti. Indiesi bauda dziivi. Vinji priecaajas par to, kas vinjiem paredzeets. Diena Indijaa ir viiriesa aktiivais laiks, bet nakts paredzeeta sievietes liideriibai. Saulrieta laikaa cilveeki atkal dodas templjos un ir kopaa ar Dieviem. Indijaa nekas nebeidzas, tur visu laiku ir saakums-saakums dienai, saakums naktij. Naktii sievietes ielaas praktiski nav sastopamas, jo sii diennakts stunda paredzzeeta maajas dziivei, taa paredzeeta buusanai kopaa ar viiru. Kaa veerotaaja no malas indiesu sievieti uztveeru kaa lotosa ziedu, kurs dienaa atveras un naktii aizveras. Arii sievietes dienaa ir vairaak atkailinaatas-atsedz galvu, plecus, bet kreeslas stundaa taas ietinas savos sarii aizsedzot pat seju, jo sajaa laikaa vinjas vairs nepieder pasaulei, vinjas nav gatavas savu energiju daavinaat nekam citam, kaa tikai savam viirietim. Naktiis skita, ka gaisaa virmo nosleepums, ka apkaart notiek kas iipass. Papildinaasanaas un piepildiisanaas laiks. Laiks, lai saviitos vienaa veselumaa. Vinja atdodas vinjam, lai ieguutu speeku dziivosanai dienaa, vinjs vinju atziist un pienjem, lai iemaaciitos miileet dienu ar tik pat lielu kaisli, kaa vinja miil naktii. Indietis neko nedara pa roku galam vai mazliet, ja kaut ko dara, tad ar pilnu atdevi, ar visu iekseejo speeku un energiju. Radiisanas rituaals. Seksuaalaa energija. Dievu speeks cilveekos. Bauda. Skaistums. Dabiskums. Saakums. Tas ir tas, kas Indijaa pluust no visa-no cilveekiem, no maakslas darbiem, templjiem. Kamasutras skola ir dziiva. Ar to naakas sastapties gan maakslaa, gan Dievnamos un gribu domaat , ka arii maajaas.... Tirgus. Paardod visu, tikai dveeseli nevar nopirkt, jo paar to valda Dievi. Paardeveeji bljauj viens par otru skaljaak reklameejot savu preci. Tiku aicinaata daudzaas bodiitees, lai apskatiitu labaako, kvalitatiivaako, briiniskiigaako, veertiigaako un protams man visvajadziigaako. Es ljaavos un ja atlika laiks baudiiju meistariibu, ar kaadu tirgotaajs liek cilveekam noticeet. Indiesi laimiigi juutas tikai tad, ja vinjiem ir attieciibas. Tirgosanaas arii ir attieciibu veids un reizeem briiniijos, cik labi indiesi izjuut cilveeku vajadziibas un cik preciizi vinji prot uzrunaat caur juutaam. Tad kad biznesaa ienaak emocijas, tas kuru taas skaarusas, speelee zaudee. Sajaa speelee zaudeet man patika, taapeec biezi, kaut biju apnjeemusies neko nepirkt, nespeeju pateikt nee, jo tirgotaajs bija ticis liidz manai sirdij. Tirgus ir taa vieta, kur redzami dazaadu kastu, dazaadu skiru ljaudis. Gan bagaatie, gan nabagie tajaa pulceejas. Tur atklaajas iistaa dziive un izdodas parunaat gan ar seetnieku, gan ar tirgotaaju, gan ar skolotaaju, daarznieku, amatnieku, maakslinieku. Kad tresajaa nedeeljaa piecas dienas pavadiiju Varanasii, saulleektu sagaidiiju Gangas krastaa un peec tam apzinaati iepluudu ielinjaas, kur plasaa meerogaa notiek tigus un veeroju, kaa mostas indiesi, kaa tie iet uz templjiem, kaa beerni tiek pavadiiti uz skolu. Patika skatiities, kaa tiek salikta prece uz ratiem un tad turpat kveepinaats viiraks un pieluugti dievi. Tirgus ir pilns ar saldumu un eediena tirgotaajiem, vaarosiem eljas katliem un teejas vaariitaajiem. Reizeem apseedos uz lieveniisa kaadas maajas pievaartee un no apaksas raudziijos, cik laimiigi izskataas cilveeki. Vinjos nav ruupju, nav noguruma krunku. Vinji ir mieraa. Ar visu, kas notiek. Jaisalmera-dzeltenaa, jeb zelta pilseeta. Viena no manai sirdij tuvaakajaam vietaam, kaut pasi indiesi uzskata, ka taa ir pilna ar cilveekiem, kuru "domas nav tiiras", kuri nodarbojas ar sliktu biznesu(tirgo narkotikas). Forts esot iists noziedziibas pereeklis. Bet es sajaa pilseetaa jutos lieliski un par cik biju drosiibaa, baudiiju taas skaistumu un auru. Jaisalmeraa ir vieniigais forts Indijaa, kur veel joprojaam dziivo cilveeki. Mazajaas saurajaas ielinjaas notiek tirgus, staigaa govis, kuras kaadam pieder, kuras tiek riitos un vakaros barotas un slauktas. Sadziive apskataama kaa uz delnas- tiek zaaveeta velja, mazgaati beerni, gatavots eediens. Man palaimeejaas arii paciemoties kaada indiesa gimenee, kurs dziivoja fortaa. Vinjs ir Ravii draugs, sudraba tirgotaajs. Padzirdeejis, ka Ravii peec ilga laika ieradies Jaisalmeraa, uzaicinaaja muus pusdienaas. Uz ielas indietis ir pilniigi savaadaaks, nekaa maajaas. Tad kad tu ierodies pie kaada indiesa un kljuusti par cieminju, tu tiec nepaartaukti apruupeets, uzmaniits, barots, dzirdiits ar teeju. Ar tevi visu laiku kaads runaa un ne vienaa mirklii tu netiec atstaats viens pats bez sarunubiedra, jo Indijaa uzskata, ka laime ir attieciibaas. Zemee sakrustotaam kaajaam uz paklaaja seezot eedaam daalu, capatii, riisus(ar rokaam)-leeni un ilgi.Maajaas eediens bija lielisks, gatavots no kvalitatiiviem produktiem, augstveertiigaako elju, bet tiikamaakaa bija miilestiibas garsa. Jaisalmeras tuvumaa atrodas tuksnesis. Vienu dienu ar dzipu devaamies tajaa ieksaa un peec tam kamielja muguraa kopaa ar puisi, kurs dzimis un audzis tuksnesii, ljaavos iebrist tik taalu zeltainajaas smiltiis, ka apkaart paveeraas tikai horizonts un ausis aizkrita no klusuma. To nakti pavadiiju tuksnesii naksnjojot zem klajas debess. Guleeju atveertaam aciim, veeroju kaa zvaigznes kriit aaraa no debesu bljodas un biju tik laimiiga, ka saapeeja. Pirmo reizi ko taadu sajutu- tie laikam ir saucamie prieki caur asaraam un es tiesaam priecaajos, par to, ka praats var buut tik tiirs un domas tik skaidras. Biju pateiciiga, ka esmu nokluvusi miera oaazee un tai pat laikaa nesapratu, kaapeec Dievs mani tik ljoti miil un ljauj man to visu baudiit. Puskara ir otra mana miiljaakaa vieta. Taa ir viena no sveetajaam pilseetaam. Tur nodziivoju triis dienas. Pilseetas viduu ir ezers un apkaart dam daudz templu un luugsanas vietu. Bet taalumaa caur putekljiem un duumaku var redzeet kalnu, kura galaa ir templis un kuraa arii es pakaapos pretim dieviem un paraudziijos uz pilseetu no augsas. Tajaa vietaa citaadaak sajutu laiku, nevis kaa kaut kaadu sev atveeleetu terminju, bet kaa pluustosu nebeidzamu substansi, kura dalja esmu arii es- taatad arii es nekad nebeigsos. Otrs iespaidiigaakais templis , kuraa jutos uzrunaata atrodas Ranakpuraa. Mazaa pilseetinjaa, kas novietota starp kalniem un dzungljiem. Templis arii atradaas kalnaa un lai tajaa uzkaaptu pagaaja puse dienas(2000m). Tas ir izveidots klintii un vienlaiciigi luugsanu vietaa rituaalu veikt var ne vairaak kaa triis cilveeki, taapeec pie taa ir gara rinda ar indiesiem, kas grib ar savu klaatbuutni iepriecinaat dievus tiesi sajaa vietaa. Arii es staaveeju rindaa, bet pirms mani luudzaas kaada maate ar deelu. Vinji bija iegaajusi pilniigaa transaa un atsleegusies no siis pasaules. Tad kad vinji devaas prom, bija mana kaarta iet ieksaa. Sajutu speeciigu fizisku energiju iepluustam manii. Dega vaigi, dauziijaas sirds un domas peeksnji sakoncentreejaas lielaa kamolaa un visas kaa bumba uzspraaga aarpus manis. Peec tam pirmo reizi sajutu kaa ir, kad tu nedomaa.Vienkaarsi nav domu. Ir tikai miers un labsajuuta. Taa pat nav laime vai kaut kaada galeeji speeciiga sajuuta. Ir vienkaarsi labi-ne par daudz ne par maz. Tagad skiet, ka maate ar deelu, kas pirms manis luudzaas bija atstaajusi tur dalju no sava gariigaa speeka, kas manii uzsuucaas.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais