Kā es braucu meklēt Bounty reklāmskatus!

  • 3 min lasīšanai
Katram dzīvē ir kāds sapnis- manējais bija savām acīm redzēt sniegbaltas pludmales ar vientuļām palmām un lieliem gliemežvākiem...kādu laiku atpakaļ tas realizējās, bet joprojām spilgts un neizdzēšams ir palicis šis 2005.gada ceļojums uz ASV un Bahamu salām. No 2009.gada jūlija skatu punkta raugoties, tas vēru šķist tāds bērnišķīgs apgalvojums, bet bija laiki 1980-tajos, kad šādas skaisto skatu bildītes es griezu no žurnāliem un līmēju kladē ar viasai sirreālu domu un cerību "Ja nu kādreiz..." Bija laiki, kad šāda veida maršruts tiešām vairumam latviešu šķita neiespējamā misija, arī man tā bija, bet kaut kādā mistiskā veidā apstākļi sakrita un viņpus okeānam pavadīju 3 fantastiaskas nedēļas, ciemojoties pie draugiem, kas iegūti no strādājošās vasaras 2002.gada "Work and Travel" programmas ietvaros. Protams, tas bija laiks, kad trīcošu roku devos maksāt ASV vīzai paredzētos 55$ un stulbu ģīmi iemūžināju vīzas fotogrāfijā... toreiz vēl nezināju, ka vēl 10 gadus ar tādu fizionomiju varēšu rādīties ASV Imigrācijas darboņiem! Ievērības cienīga vēstures stunda jaunajai paaudzei būtu fakts, ka lidmašīnā sēdos, bruņojusies ar vismaz 7 filmiņām un veco "Canon'u" un tāds vārds kā "digitalais" man vēl 25 gadu vecumā neeksistēja... visai smiekīgi šodien! Ir jau dažādu veidu ceļojumi- šis bija atgriešanās "vecajās takās" plus jaunu apgūšana. Ceļojuma specifika- brauciens ar jahtu pa eksotiskām salām un skatīties un mācīties niršanu! Kas sanāca, to laiks parādīja... Pēc tam, kad bija pavadītas pāris dienas pa Filadelfiju un Ņujorku, devos ceļā uz Atlantu, no kurienes uz Maiami un tad tālāk- uz Bahamu salām. Tas viss toreiz likās skaisti, aizraujoši, tik ļoti pirmo reizi... Maiami ieradāmies kopā ar ļoti labu draugu no ASV Rendiju un divas dienas pavadījām apskatot Floridas štata apakšgalu. Izbaudījām gan absolūti bērnišķīgas atrakcijas Parrot Jungle Island parkā pie dzīvniekiem, gan vaļēju muti braucām garām miljonāru villām, gan tikpat pusatvērtu muti maldījāmies pa nevēlamajiem Maiami rajoniem, Walmart lielveikala meklējumos. Laikam pirmo reizi mūžā bija tā, ka es savam šoferim teicu: "Tu nevarētu ignorēt to sarkano gaismu un vienkārši braukt?!" Skati, kas tur paveras PAREIZAJOS rajonos ir maigi izsakoties neomulīgi un eksotiski pārākajā pakāpē... CSI Miami nobāl. Grūti te aprakstīt tās mājeles, bērnu bariņus ielas malās, afroamerikāņu "chill-out" pasākumus... tas viss ir jāredz, lai saprastu. Kad ar to visu bijām tikuši galā un dabūjuši Bahamu vīzu, devāmies uz ostu, no kurienes kompānijas "pod imeņem" Blackbeard's Cruises trīs jahtas mūs gaidīja, lai vestu salu virzienā. Principā šis brauciens vairāk vai mazāk paredzēts niršanai, bet arī tādi "non-divers" ka es ir vairāk nekā gaidīti! Ko tyr var sadarīt un kāpēc es vispār turp devos? Gulēt saulē, snorkelēt, ēst, komunicēt ar svešzemniekiem, apcerēt nākotni un neko nedarīt=))) Maiami osta tusējamies ar pārējiem braukt gribētājiem noliktajā laikā un baudījām vispārējo atmosfēru, runājām ar bez maz vai puspasaules tautību pārstāvjiem, enkura pacelšanas brīdis neatlaidīgi tuvojās... bet mūsu jahtas "sirds" negrieja pukstēt un bija radusies problēma. "Mūsu" jahtas kompānija tika sadalīta- kas grib var iet uz pārējām divām, tiem, kuriem "štimmējas" atpakaļceļa biļetes no Maimi uz galapieturām, tika piedāvāts lidot uz Naso (Bahamu galvaspilsēta) un tad doties nedaudz citādā maršrutā ar tur noenkurotajiem katamarāniem. Mums ar Rendiju viss bija ok un devamies uz lidostu, lai izbaudītu nelielu tropu vētru 12-vietīgajā lidmašīnā ceļā uz Naso. Protams, biļetes apmaksāja Blackbeard's... Fantastiski cilvēki! Šādās situācijās reti neredzēts menedžments. Kompānijas busiņš Naso mūs gaidīja lidostā, tāpat kā tropiskā svelme, kas nemaz nav mazinājusies pēc lietus un manās atmiņās ir tāda pati kā vakar! Pēc diezgan pailga brauciena bijām galā- ostā, no kurienes nākamajā dienā paredzēta Cat Ppalu "ateja"... Uz katamarāna bijām kopā 8 ceļotāji un 4 apkalpes darboņi- kapteinis Gevins, niršanas instruktore un sazin vēl kas -Mišela, Mo- mehāniķis un "viss-kopā", kā arī Nensija- mūsu māte barotāja. Pirmie divi cilvēki savu dzīvi no Īrijas uz eksotiskiem pasaules nostūriem mainīja toriez pirms 6 gadiem un ne mirkli to nenožēloja! Apskaužami, man toreiz likās... Ta nu mēs tur braukajām, spelējām spēles, nirām (ne es gan...),sauļojāmies, vienkārši jauki un kvalitātīvi pavadījām laiku! Visas 6 dienas pavadījām, kuģojot ap nelielām saliņu grupām nedaudz ārpus Bahamu salu lielajām. Piestājām, piemēram, Exuma land and Sea park, tad arī barojām iguānas vientuļā pludmalē, kopā ar Mo devāmies pec kolas un salātiem uz puspamestu saliņu ar vientuļu veikalu un telefona būdiņu, no kuras man izdevās sazvanīt mājas! Viseksotiskākais, no kurienes dzirdēju mammas balsi... Tur arī piepildīju savu sapni- redzēt sniegbaltu pludmali ar vienu palmu un milzīgu rozā gliemežvāku un bez neviena cilvēka... toreiz man šķita, ka nav nekā skaistāka pasaulē! Es tiešām nezinu, vai kādam tas interesē, jo neko diži praktisku es te nevaru piebilst, jo katrs braukt gribētājs uz ASV jau nteikti zina biļešu cenas,utt. Šis konkrētais "mini-niršanas-kruīzs" (ļoti personisks, mazā kompānijā, kas šo pasākumu darīja ļoti pat baudāmu) un tā apraksti meklējami Blackbeards Cruises mājas lapā. Es nezinu, vai kāds šajos laikos var piepildīt tik tālus un neaizsniedzamus sapņus (un kas nu kuram ir tāls un neaizsniedzams 21.gs....) kā man tas šķita toreiz, bet cerēt un gribēt vajag vienmēr! Lai JUMS visiem izdodas kaut vienreiz dzīvē ieraudzīt kaut ko neprātīgi skaistu!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais