Nedēļas nogale Francijas Rivjērā 2009.gada 30.05.-2.06. www.lindatravel.lv

  • 8 min lasīšanai
  • 44 foto
Ceļojumā kā parasti devāmies mēs divi- www.lindatravel.lv mājas lapas autori- Linda un Jānis. Mūsu nedēļas nogales ceļojums sākās brīdī, kad es Ryanair aviokompānijas mājas lapā uzgāju akcijas cenas lidojumiem no Stokholm Skavsta lidostas uz Toulon St.Tropez (pie Hyeres pilsētas) lidostu Francijas Rivjērā. Tobrīd akcija bija arī lidojumiem no Rīgas uz Stokholm Skavstu un rezultātā, sakombinējot šos abus lidojumus, kopējās aviobiļešu izmaksas vienam cilvēkam bija 9Ls par turp un atpakaļ biļetēm kopā!!! Tas bija pārāk vilinošs piedāvājums, lai pārdesmit minūšu laikā neizlemtu par labu nedēļas nogalei Francijas dienvidos. Vēl tikai atlika rezervēt kempinga mājiņu pie jūras (50 eiro par vienu dienu par mājiņu), kā arī ievākt informāciju par interesantākajām apskates vietām Hyeres pilsētiņas tuvumā, kā rezultātā izlēmām, ka divas Francijā pavadāmās dienas veltīsim Zelta salu (Golden islands) iepazīšanai, apbraukājot tās ar īrētiem velosipēdiem kā arī izstaigājot kājāmgājēju takas. 1.diena (sestdiena). Sestdienu sākam ar lidojumu Rīga- Stokholm Skavsta un jau nepilnas stundas laikā esam Zviedrijā. Diena ir karsta un saulaina. Arī noskaņojums lielisks. Lai nebūtu līdz nākamajam lidojumam no Stokholmas uz Toulon St.Tropez jāgalaikojas lidostā, dodamies iepazīt Nykopingas pilsētiņu, kas atrodas 10 minūšu braucienā ar autobusu no lidostas (brauciens vienā virzienā izmaksā 22SEK jeb 1.40Ls vienam cilvēkam). Izkāpuši Nykopingas autoostā, noskaidrojam, ka tajā nav bagāžas glabātuves. Tā kā lidostā šāds pakalpojums nav pieejams, tad mums tas tajā brīdī ir aktuāls jautājums. Tiekam instruēti, ka vienīgās bagāžas glabātuves Nykopingā ir dzelzceļa stacijā. Tad nu arī novietojam savus čemodānus slēdzamā metāla skapīti (20 SEK jeb 1.24Ls par 24 stundām) un apmierināti dodamies iepazīt pilsētiņu. Par savu sākotnējo apskates vietu izvēlamies ostmalu, kas atrodas apmēram 10 minūšu pastaigas attālumā no dzelzceļa stacijās. Pa ceļam apskatām Nykopingas pili ar tai apkārt esošo parku un upīti, kas rotaļīgi plūst cauri parkam. Kādu brīdi priecējam acis pie nelielā ūdenskrituma netālu no pils, kā arī apreibstam no vilkābeļu smaržas parkā. Drīz jau klāt ir arī ostmala ar Zviedrijai tipiskajām sarkanbrūnajām koka ēkām, krodziņiem un jahtiņām. Nosakidrojam, ka sestdienu vakaros ar jahtu Labradors iespējams 3 stundu izbraukums saulrietā pa Batlijas jūras salu arhipelāgu. Tāda izklaide maksā 30 eiro un cenā ir iekļautas arī uzkodas un šampanietis. Nospriežam, ka būs kādreiz jāpamēģina. Izstaigājam arī Nykopingas gājēju ielu ar tās veikalu galerijām un secinam, ka cenas drēbēm un apaviem šeit ir draudzīgākas kā Latvijā. Tiek iegādāti pāris noderīgi apģērbu gabali un papusdienots McDonaldā (71 SEK jeb 4.40 Ls par 2 ēdājiem) un tad jau arī ir laiks doties atpakaļ uz lidostu, lai laicīgi paspētu uz nākamo lidojumu. Lidojums uz Touolon St. Tropez ilgst gandrīz 3 stundas un galamērķi ierodamies 19:00 vakarā. Izkāpjot no lidmašīnas mūs ieskauj patīkams vidusjūras gaiss. Ir silts un saulains, kaut arī nedaudz vējains. Bet nospriežam, ka tas laikam ir likumsakarīgi- kā nekā atrodamies vien pārsimts metru no jūras. Mūsu rezervētais kempings ir nieka 2 km attālumā no lidostas un mēs nolemjam šo attālumu pieveikt pastaigā gar jūras krastu. Tā nu, priecādamies par vidusjūras smaržām, palmām, arčām ceļa malās, kā arī par jahtiņām izraibināto jūras krastu, pavisam drīz esam jau pie sava kempinga Ceinturion III vārtiem. Uzņemšanā mūs sagaida ļoti smaidīgs, elegants francūzis, kurš, kā jau bija sagaidāms, ne vārda nesaprot angliski. Tad nu liekam lietā zīmju valodu un pēc neilgas „sarunas” esam nogādāti savā kempinga mājiņā, kur pavadam turpmākās 3 naktis. Mājiņa ir vienkārša, bet ļoti komfortabla un tīra. Mums ir gan pašiem sava tualete un duša, gan ledusskapis, elektriskā plīts, mikroviļņu krāsns, kafijas automāts un viss nepieciešamo trauku komplekts. Nu ko vēl vairāk pēc garas dienas saguris ceļotājs var vēlēties? Tad nu tiek gatavotas sātīgas vakariņas ar līdzpaņemtajiem makaroniem un mednieku desiņām, kā arī malkota tēja un pārspriesti dienas iespaidi. 2.diena (svētdiena). Rītu sākam ar apspriedi par to, kā ērtāk nokļūt mūsu šīs dienas galamērķi- Porquerolles salā, kuru esam nolēmuši apbraukāt ar īrētiem velosipēdiem. Ir dažādi iespējamie varianti. Sākumā mēģinam noīrēt velosipēdus turpat Ayguade kūrortiņā 5 minūšu gājienā no mūsu kempinga, jo apsveram iespēju uz Tour Fondue ostu, no kuras attiet prāmis uz Porquerolles salu, braukt ar velosipēdiem (7 km). Taču izrādās, ka velosipēdus izīrē tikai līdz 19:00 vakarā un tas stipri ierobežotu mūsu brīvību. Tādēļ izlemjam, ka uz ostu brauksim ar autobusiem. Bet te atkal nākamis šķērslis- no mūsu kempinga autobusa uz šo ostu nav. Tuvākā pietura, no kuras attiet autobusi uz Tour Fondue, ir Port la Gavine osta 3 km attālumā no mums. Izlemjam šo atālumu stopēt, kas izrādās ļoti viegli. Jau pēc pāris minūtēm esam nostopējuši kādu jaunu francūzi, kurš dodas mums vēlamajā virzienā. Vietējais mūs aizved līdz Port la Gavinē ostiņai, kur mums atliek vien sagaidīt autobusu tālāk līdz prāmja attiešanas vietai. Taču gaidīt īsti negribas, tādēļ atkal izmēģinām savus spēkus stopēšanā. Un mums nudien veicas (vai arī francūži ir pietiekami atsaucīgi), jo drīz vien mēs sēžam mašīnā pie kāda pensionēta francūžu pāra, kuri dodas uz savām mājām netālu no Tour Fondue, kas ir arī mūsu mērķis. Paspējam 15 minūtes pirms prāmja attiešanas uz Porquerolles salu un pēc 30 minūšu brauciena esam jau galā. Pulkstens rāda 12:00 un mēs, apņēmības pilni, dodamies uz pirmo velo nomu turpat ostmalā. Taču pārdevējs noraidoši liek manīt, ka velosipēdu vairs nav. Tāda pati atbilde mūs sagaida arī nākamajā vietā. Un nākamajā. Uz arī vēl kādā citā. Un tā kādās 10 nomās, kur jautājam, saņemam vienu un to pašu atbildi- tik vēlu velosipēdu vairs nav. Tie tiek izņemti jau līdz 10:00 no rīta. Esam nedaudz vīlušies. Ko nu? Atsaucu atmiņā internetā lasīto informāciju par to, ka velosipēdi tiek izīrēti gan uz visu dienu, gan tikai uz priekšpusdienu (līdz 13:00) vai arī tikai uz pēcpusdienu (no 13:00-18:00). Tā kā tuvojas plkst. 13:00 piesakos kādā no velo nomām rindā uz nākamo braucamo, kurš tiks atgriezts nomā. Un mums paveicas- jau pēc 5 minūtēm esam tikuši pie 2 varen žiperīgiem velosipēdiem un varam doties iekarot salu! Ak jā- velosipēda īre uz pusi dienas katram izmaksā 10 eiro. Izrādās, ka sala ir ļoti populāra nedēļas nogales atpūtas vieta pašiem francūžiem. Cilvēku te ir tik daudz, ka satiksme ir apgrūtināta gan kājām gājējiem, gan velosipēdistiem. Ar auto gan te ir aizliegts braukt, jo sala ir aizsargājama dabas rezervāta teritorijā. Tā nu, lavierēdami starp daudzajiem tūristiem, minamies apkārt salai. Ik pēc brītiņa piestājam kādā citu par citu skaistākā pludmalē vai klinšainā līcītī- saulei uzspīdot, ūdens iemirdzas smaragdzilā krāsā. Iespaidu vēl paspilgtina koši zaļojošie krūmi un koki, kā arī dzeltenas puķes un brūnganie tauriņi, kas lidinās ap tām. Esot uz velosipēda pārņem neaprakstāma brīvības izjūta- arī tūristu, braucot tālāk no ostas, kļūst arvien mazāk. Drīz jau esam tikai mēs divi uz saviem riteņiem un daba mums visapkārt- vīnogulāju lauki, lauru lapu meži, arčas, palmas, jūra un vasara. Esam laimīgi. Pēc pāris stundu brauciena nolemjam papusdienot salas vienīgā ciemata centrā- atkal ienirstam čalojošu tūristu plūsmā. Un deguni paši mūs aizvilina uz picēriju, kur jau pēc 10 minūtēm baudam picu (12 eiro) un saldējumu (3 eiro) francūžu gaumē. Te laikam jāpiebilst, ka salā viss ir ļoti dārgs. Pat 0.5 l pudelīte ūdens te maksā 2.50 eiro. Tādēļ prātīgāk ir pāris litrus dzeramā paņemt līdzi no kempinga vai supermārketa netālu no kempinga. Tajā 1.5 litrus ūdens mums izmaksāja 22 centus. Pēc pamatīgās maltītes esam nedaudz saguruši, tomēr saule mūs vilina doties tālāk uz salas otru- austrumu pusi, kur mēs pēc pamatīgas fiziskās slodzītes uzbraucam salas augstākajā kalnā- Semoforē (140 m.). Skats no kalna paveras iespaidīgs- jūra un vīnogulāju lauki tālu zem mums, klintis, lidojošas kaijas. Tālumā redzamas vēl citas salas un daudz mazu jahtiņu. Un galvenais visaptverošs miers. Tikai mēs divi, vēja šalkoņa, kaiju kliedzieni un svaigais jūras gaiss. Gribas teikt- mirkli apstājies, Tu esi skaists! Taču laiks nepielūdzami iet uz priekšu un mums ir jāpaspēj līdz 18:00 nodot savi jau iemīļotie velosipēdi atpakaļ nomā. Atpakaļceļš ved pa serpantīniem lejup no kalna un ļoti drīz jau esam atkal pie jūras. Noskatām kādu jauku pludmali, kur atklāju peldēšanas sezonu. Kristāldzidrais jūras ūdens ir pietiekami silts, lai tajā patīkami relaksētos un baudītu apkārtējās ainavas krāšņumu. Pēc peldes ir pienācis laiks atvadīties no šīs jaukās salas, lai ar prāmi dotos atpakaļ uz Taur de Fondue ostu. Izlemjam arī atpakaļ ceļā stopēt, lai ātrāk nokļūtu mājvietā. Un tas izrādās labs lēmums- nostopējam jau 3.mašīnu un draudzīgais francūzis (kurš par brīnumu mums pat runā angliski) aizved mūs līdz pašam kempingam. Esam saguruši un vienlaikus arī gandarīti par dienā pieredzēto. 3.diena (pirmdiena). Šo dienu esam nolēmuši pavadīt Port Cross salā. Arī tā ir dabas rezervāta sastāvdaļa un tādēļ salā nevar pārvietoties ar automobiļiem. Pat ne ar divriteņiem. Sala domāta tikai pastaigām par sazaroto pastaigu taku tīklu. Port Cross salā ir tikai viens ciems, kas atrodas pie Port Cross ostiņas. Tas sagaida mūs ar dažām saulaini izkrāsotām restorānu un informācijas centra ēkām, palmām, pāris jahtiņām un dzidri ziliem ūdeņiem. Kopumā iespaids ļoti dienvidniecisks, saulains un laisks. Izvēlamies doties pastaigā pa taku, kas no ostas aizved mūs uz Palud pludmali, kura tiek aprakstīta kā viena no skaistākajām salā. Pastaigas sākumā taka ved pa asfaltētu celiņu gar salas fortiem. Tālāk tā vijas caur lauru lapu mežiem. Tuvojoties pludmalei, taka kļūst pavisam klinšaina un šaura. Skatam paveras burvīgas Vidusjūras ainavas ar zili zaļo jūru, klintīm, zaļi apaugušajiem pakalniem un ziedošiem krūmiem. Gaiss smaržo pēc vasaras. Saule karsti cepina. Izvēlamies vietu piknikam ar skatu uz jūrā esošajām klinšu saliņām. Lai gan ir tikai jūnija pirmā diena, tomēr izjūtas kā vasaras pašā vidū. Pēc līdzpaņemto maizīšu notiesāšanas dodamies tālāk pa klinšaino taciņu lejup uz Palud pludmali, kura karstajā svelmē vilnāt vilina. Pludmalē satiekam vēl dažus laiskus atpūtniekus. Daži nodarbojas ar daivingu, daži vienkārši sauļojas. Pāris bērneļu spiegdami lēkā pa ūdeni. Iebriduši ūdenī, pēc brītiņa ievērojam, ka pie paša krasta peld palielas zivis, kas ziņkāri tuvojas mums un acīmredzami nebaidās no cilvēkiem. Tas tādēļ, ka Port Cross salā ir aizliegts makšķerēt. Kādu laiku vērojuši apkārtējo rosību, dodamies tālāk. Mūsu taka ved augšup kalnā pa klintīs izcirstām kāpnēm. Uzkāpuši pa tām, vēlreiz pametam saktu uz Palud pludmales vilinoši dzidrajiem ūdeņiem, un ienirstam lauru lapu mežā. Drīz sajūtam negaisa tuvošanos, tādēļ dodamies atpakaļ uz Port Cross ciemu, kur, paslēpušies no lietusgāzes, īsinām laiku pāris suvenīru veikaliņos. Aplūkojam plašo ledusskapja magnētu piedāvājumu (tā ir kļuvusi par mūsu tradīciju- atvest pa vienam magnētam no katra ceļojuma) un iepazīstamies ar cenām, kas nebūt nav draudzīgas. Tā nu iepirkšanos atstājam uz citu reizi un plkst. 17:00 ar prāmi dodamies atpakaļ uz Port La Gavine ostu. Tā kā ir vēl agrs, tad nonākuši atpakaļ Hyeres, nolemjam aizbraukt apskatīt Hyeres vecpilsētu, kas atrodas 4 km no ostas. Turpceļā dodamies ar publisko autobusu (1.40 eiro), kurš aizvizina mūs līdz pašai vecpilsētai. Vakara saules izgaismota, vecpilsēta mūs sagaida ar dienvidniecisku šarmu- šaurām bruģētām ieliņām, ielu kafejnīcām, suvenīru bodītēm, mūziku un svētku noskaņu. Ļaujamies mazo veikaliņu vilinājumam un izvēlamies dāvaniņas mājiniekiem. Vecpilsēta mūs ievelk savos šauro ieliņu labirintos, kur aiz katra nākamā pagrieziena paveras atkal kāds interesants, fotogrāfijas cienīgs, skats. Un tā, nemanot jau ir pienācis vakars. Un arī pēdējais autobuss uz mūsu kempingu jau aizgājis. Atliek vien 4 km mērot ar kājām. Mājupceļš ved pa nomaļāku ceļu starp augļu un dārzeņu plantācijām, kur ik pēc brītiņa ar kādas izkārtnes palīdzību tiekam aicināti iegriezties vīnogu, tomātu un citu dārzeņu un augļu pārdotuvēs. Atgriezušies mājup, veicam mājiņas uzkopšanas darbus, lai rīt no rīta laicīgi varētu doties uz lidostu. 4.diena (otrdiena). 11:00 no rīta ir mūsu lidojums no Hyeres uz Stocholm Skavsta. Tādēļ jau 2 stundas iepriekš atstājam savu patiešām viesmīlīgo kempingu un dodamies 20 minūšu pastaigā līdz lidostai. Lidojums norit bez aizķeršanās. Tādēļ jau pēc pāris stundām esam Skavsta lidostā. Lai īsinātu laiku līdz nākamajam lidojumam, dodamies uz Nykopingu. Laiks šiet ir apmācies un brīžiem arī uzlīst smalks lietutiņš. Tādēļ pievēršamies šopingam, kā arī atkal iegriežamies McDonaldā, kurš nu jau kļuvis mums par uzticamu sabiedroto Nykopingā, kur citu ēstuvju cenas nebūt nešķiet tik draudzīgas. Arī lidojums no Skavstas uz Rīgu norit bez aizķeršanās. Un ap 23:00 vakarā mēs esam atgriezušies Rīgā. Ir pavadīta lieliska nedēļas nogale, kas ir devusi mums iespēju redzēt un piedzīvot ko jaunu, izjust vasaru, Vidusjūru un dienvidfrancijas šarmu. Praktiskā informācija: Ceļojuma izmaksas vienam cilvēkam: ap 150Ls (aviobiļetes, kempinga mājiņa, prāmju biļetes, publiskā transporta biļetes, ēšana krodziņos un pārtikas iegāde supermārketā, dāvaniņas).


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais