Krīze Krētas salā

  • 2 min lasīšanai
  • 23 foto
Latvijas masu mēdiju sabaidīts par postošo krīzi, šogad nolēmu doties tepat tuvāk – uz Krētu. Krēta vilināja ar savu maigo klimatu un klinšaino reljefu. Ne jau velti pirmais Everesta iekarotājs Edmunds Hilarijs bija trenējies tieši Krētas klintīs. Lielākais pārsteigums. Pieteicos jau martā, jo dabūju nelielas atlaides. Domāju, ka lidmašīna būs pustukša, bet liels bija pārsteigums Rīgas lidostā, kad izrādījās, ka uz Krētu katru svētdienu lido 2 lidmašīnas – tātad 360 cilvēki. Un tā no aprīļa līdz septembrim. Tātad cilvēkiem nauda ir, un viņi ceļo. Krīze ir tikai valsts pārvaldē un cilvēku galvās. Klimats. Viss atbilst iepriekš iegūtajai informācijai. Gaiss +32 +35, ūdens +24+26. saule, saule, un vēlreiz saule. Pat pie ekvatora nejutu tik svelošu sauli kā Krētā. Pie jūras ir labi, jo pūš vējš, bet Samārijas aizā svelošā saule tieši virs galvas nebija diez ko patīkama. Lielākais joks. Pirmo dienu uzreiz pēc iečekošanās pagulēju pludmalē. Blakus tūlīt pēc mums iekārtojās māmiņa ar 5-6 gadīgu puiku no Krievijas. Pagāja kādas 3-4 stundas, kad parādījās aizelsusies vecmāmiņa ar čemodānu rokās. Labākais teikums, ko biju dzirdējis. Tiešs tulkojums: Meitiņ, nāc ātrāk, izrādās, ka dzīvokļus dod lielajā zālē. Grūtākā diena. 1. jūlijs. 16 kilometri pa Samārijas aizu. Te jau iepriekš viens autors teica, ka tas, kas nav izgājis Samārijas aizu, nav redzējis Krētu. Neatkārtošos un neaprakstīšu šīs aizas skaistumu. Tā ir unikāla. Garākā Eiropas aiza, šaurākajā vietā tikai 3 metri. Tie, kas ir zem 40 gadiem un vismaz reizi nedēļā paskrien vai padzenā bumbu, var doties droši iekarot šo aizu. Laiks tiek dots 7 stundas. Mēs izgājām pa 4 stundām. Atklāti sakot, nožēloju, ka nu jau pāris gadus vairs nespēlēju pa vakariem bumbu. Līdz 10 kilometram jutos labi, bet pēc tam kājas bija piedzītas. Ja ne mana kalnu tūrista pieredze, tad būtu bijis grūti. Starp citu, aizu izgāja arī 70 gadīgs pāris, ģimene ar maziem bērniem, bet redzēju kā pilnīgi noplīsa 20 gadīgi jaunieši, kā raudāja jaunas hamburgeru cienītājas Nākamajā dienā abi ar sievu vēl devāmies uz Spinalogas salu apskatīt venēciešu cietoksni un pēdējo Eiropā leprozoriju. Bet aiznākamajā tik tikko izkāpu no gultas, baigi sāpēja kājas. Tā nu mēs abi kā zvirbuļi mēģinājām tikt līdz pludmalei. Mūsu gaitām ar lielu interesi un izbrīnu sekoja vairāki desmiti acu pāru. Laikam domāja, ka esam vētraini pavadījuši nakti. Vācu pensionāres domāja - eh, mans Fricis šitā mani paņēma priekšā 1969. gadā pēc Vudstokas rokfestivāla, tad es arī nevarēju 3 dienas pastaigāt. Nākamajā dienā man sāka uzsmaidīt 30 gadīgas skaistules, bet sievu sāka sveicināt vietējie pludmales lauvas. Cilvēki. Krētieši nav skaisti, ne vīrieši, ne sievietes, bet laipni, atsaucīgi. Toties ļoti lepni. Gandrīz katras sarunas beigu stadijā vienmēr tiks pieminēts, ka tad, kad viņiem jau bija demokrātija, mūsu senči vēl dzīvoja alās. Vai arī, ka viņiem tualetes ar ūdeni bija jau pirms 2000 gadiem, bet mūsu vectēvi vēl skrēja uz krūmiem. Bet kā jau visi cilvēki, jutīsies ļoti glaimoti, ja jūs kaut dažus vārdus iemācīsieties grieķiski. Bārmene lēja diezgan atšķaidītus kokteiļus, līdz es iemācījos sasveicināties un pateikt paldies grieķu valodā. Kokteiļu sastāvs strauji uzlabojās. Padoms meitenēm. Nekad neatsakiet grieķu puišiem. Latviski nē grieķu valodā nozīmē jā. Cenas. Briesmīgas. Minerālūdens pudele 1,20 eiro, alus bundža 3 eiro. Pusdienas tavernā (ne jau lepnā restorānā) cepta zivs un alus kauss 28 eiro. Franču baltmaizes kukulis 3,60 eiro. Algas , starp citu, nav milzīgas. Restorāna zāles pārzinis pelna ap 1000 mēnesī. Zemes cenas pie jūras vēl trakākas kā mūsu Jūrmalā. Bet visi smaida. Viņu galvās nav krīzes. Viņi prot priecāties. Katrā ziņā Krēta ir ļoti interesanta sala, kuru ir vērts apmeklēt vēlreiz. Variet apskatīt manas un citu ceļotāju bildes.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais