Ziemeļaustrumigaunija (Narva)

  • 4 min lasīšanai
  • 38 foto
2009.gada 23.-24.maijā devāmies ceļojumā uz Igaunijas ziemeļaustrumiem. Ceļojām ar savu auto. Divi pieaugušie un divi bērni (abiem 7 gadi). 1.diena (sestdiena). No rīta ap 7:30 izbraucām no Rīgas. Braucām pa Tallinas šoseju līdz Pērnavai. Ainažu/Iklas robežpunktā samainām naudu. Pērnavā griezām pa labi Rakveres virzienā uz 5.šoseju. Türi pilsētai ceļš iet cauri un, nenovirzoties no maršruta, tur pat ielas malā var apskatīt vecu lokomotīvi. Pirmā vieta, kur izlocījām kājas bija Paide. Baznīca, pilsdrupas ar torni, laukums ar vecām mājiņām. Pavadījām tur kādas 20 minūtes. Lija lietus. Izbraucām cauri Tapai un Rakverei. Rakverē ir iespaidīgas pilsdrupas, bet uz tām mēs šoreiz paskatījāmies tikai pa gabalu. Aiz Rakveres izbraucām uz Tallinas-Narvas ceļa (1.šoseja / E20). Uzmetām acis Purtses pilij. Bija doma braukt uz Kiviõli un uzkāpt lielajā mākslīgajā kalnā, bet nepietika laika. Cauri Kohtla-Järve devāmies uz Kohtla-Nõmme pilsētiņu. Tur atrodas muzejs-raktuves (Kohtla Kaevanduspark-muuseum). Raktuvju muzejs strādā līdz 15:00, mēs ieradāmies ap 13:40. Sanāk, ka bijām ieradušies gandrīz pēdējā brīdī, jo pašu raktuvju apskate prasa ap stundu (tātad jāierodas līdz 14:00). Cerības, ka izdosies pievienoties kādai lielākai grupai, neattaisnojās. Vairākas grupas ir jau nogājušas raktuvēs. Ja grupa ir mazāka par 10 cilvēkiem, tad jāmaksā vēl papildus 200 kronas (aptuveni 9 lati) par gidu. Toties tikām paši pie sava gida, kas tieši priekš mums visu izrādīja un izstāstīja krievu valodā. Devāmies pazemē. Izbraucām ar pazemes strādnieku vilcieniņu. Parādīja mums dažādus tehnikas brīnumus ar kuriem pazemē tika rakts degakmens (degslāneklis). Degslānekļa izmantošana ir līdzīga kā naftai. Braucot prom no raktuvju muzeja kādus 100 metrus nobraucām taisni, tad griezāmies pa kreisi un braucām vēl 100 metrus. Nonācām pie mākslīgā kalna, kurā var uzkāpt un no turienes paveras plašs skats uz apkārtni. Rokot degslānekli, tam klāt nāk akmeņi. Vēlāk degslānekli attīra no šiem akmeņiem, bet nevajadzīgos akmeņus sastumj kalnos. Šādi mākslīgie kalni ir vairāki apkārtnē. Tālāk mūsu ceļš veda pāri 1.šosejai līdz Valastes ūdenskritumam pašā jūras malā. Tas ir augstākais ūdens kritums Igaunijā. Ūdens daudzuma ziņā gan nevar stāties līdzās Keilas vai Jagalas ūdenskritumiem. Te ūdens nāk tikai no neliela grāvīša. Tomēr Valastes ūdenskritums ir gana iespaidīgs. Ūdens gāžas no augsta jūras stāvkrasta. Apmeklētāju ērtībām ierīkotas trepītes un skatu laukums. Tālāk ceļš veda gar jūras krastu, brīžiem tikai kādus 20 metrus no stāvas kraujas. Nākamo apmeklējām Sillamäe pilsētu. Ievērojams 50-to gadu padomju arhitektūras paraugs. Agrāk tā bija slēgta pilsēta un saistīta ar urāna rūpniecību. Pilsētas centrā rātsnams ar tornīti, krāšņas kāpnes, aleja, kas beidzās ar jūru. Turpinājām ceļu uz Narva-Jõesuu. Tā ir kūrorta pilsētiņa pie jūras blakus Narvai (līdzīgi kā Jūrmala Rīgai, tikai krietni mazāka). Šeit ir smilšaina pludmale, kas Igaunijā nav nemaz tik bieži sastopama. Uzkoptas mājas un viesnīcas mijās ar nolaistām pagātnes godības paliekām. Vasarā tur varētu būt problēmas ar auto novietošanu. Apmetāmies hostelī “Mereranna”. Izrādās, ka tā ir diezgan sezonāla iestāde un tajā dienā mēs bijām gandrīz vai vienīgie apmeklētāji lielā padomjlaiku viesnīcā. Diemžēl solītai četrvietīgais numurs nebija pieejams un mums nācās samitināties divvietīgā numurā. 2.diena (sestdiena). No rīta devāmies uz Narvu. Pa ceļam var apskatīt padomju tanku-pieminekli. Jāsaka, ka Narva vienmēr ir atradusies stratēģiski svarīgā vietā. Tāpēc te apkārtnē ir daudz pieminekļu, kas veltīti gan Zviedru – Krievu kariem, gan Igaunijas brīvības cīņām, gan Otrajam pasaules karam. Nolikām auto Narvas centrā pie Puškina pieminekļa. Pirmā problēma jau bija atrast, kur varētu padzert kafiju. Pilsētas centrā neatradām kafejnīcas, kas strādātu jau no rīta, tāpēc nācās gaidīt, kamēr atvērs lielo tirdzniecības centu. Pilsēta atrodas uz pašas robežas ar Krieviju. Lai tiktu uz ārzemēm jābrauc pa tiltu pār Narvas upi. Pilsētas centrālā laukuma vienā stūrī atrodas robežpārejas punkts, pie kura jau drūzmējās diezgan liela rinda. Kādreiz Narvai bija diezgan krāšņa vecpilsēta. Otrajā pasaules karā tā tika nopostīta. Tagad pāri palicis tikai rātsnams un vēl pāris ēkas. Visas pērējās ēkas tagad tur celtas padomju laikos. Galvenais tūrisma objekts pilsētā ir Narvas pils. Pils atrodas Narvas upes krastā. Tai tieši pretī otrajā upes krastā Krievijas teritorijā var apskatīt diezgan iespaidīgo Ivangorodas cietoksni (igauniski – Jaanilinn). Narvas cietoksnī ir muzejs ar diezgan plašu vēsturisku ekspozīciju. Var uzkāpt arī pils tornī un paskatīties uz apkārtni. Interesants esot Narvas upes kanjons pie Krenholmas rūpnīcas. Tur ir arī Narvas ūdenskritums. Sakarā ar Narvas HES, tagad upes ūdens tiek novadīts pa speciālu kanālu cauri Krievijas teritorijai. Tā kā īstās upes gultne šajā vietā ir sausa un ūdens te tiek palaist ļoti reti. Arī ūdenskritums ir bez ūdens. Teritoriju pie kanjona aizņem Krenholmas rūpnīcas teritorija. Blakus ir arī kājnieku tiltiņš uz Ivangorodu ar robežpārejas punktu. Mēs atradām tikai nelielu vietiņu, kur starp robežtiltiņu un rūpnīcu var piekļūt pie upes. Neko daudz no turienes nevar redzēt. Arī ūdenskrituma vietu nē. Pašas Krenholmas rūpnīcas ēkas ir arī iespaidīgas un vēsturiskas. Igaunijas ziemeļaustrumos, gan Kohtla-Järve, gan Sillamäe, gan Narva-Jõesuu, gan Narvā igauņu valodu var dzirdēt ļoti reti. Lielākā daļa iedzīvotāju šeit runā krieviski. Pēc Narvas turpinājām ceļu uz Jõhvi pilsētu. Jõhvi var aplūkot senu baznīcu, kurā muzejs. Kad mēs ieradāmies šajā pilsētā, tur ielās notika kaut kādas autosacīkstes, bet tikko mēs ieņēmām labākās vietas skatīšanai, tā tika izziņots pārtraukums. Tālāk ceļu turpinājām pa 32.ceļu. Braucām līdz miestam Kuremäe. Iebraucot miestā redzējām auto stāvvietu. Tur arī piestājām. Stāvvieta ir pie avota, kur ļaudis pulkiem un lieliem traukiem ņem ūdeni. Pagājām pretējā virzienā augšup, garām kapiem un baznīciņai. Nonācām pie pareizticīgo sieviešu klostera. Klosterī iespaidīga baznīca, sakoptas mājiņas, interesanti malkas krāvumi, smuki. Pēc klostera apmeklējuma pabraucām nedaudz atpakaļ un turpinājām ceļu Peipusa ezera (Peipsi järv) pusi. Te mēs izdarījām kļūdu. Domāju, ka ceļš labu gabalu ies gar ezeru un kādā vietā varēs piebraukt paskatīties. Tomēr ezera krasts te ir aizaudzis un atrast smuku vietu, kur pieiet pie ezera, īsti nevarējām. Spriežot pēc Internetā redzamajām bildēm, vajadzēja piebraukt pie ezera ja pašā sākumā pie Kauksi. Tur ezera krasts ir ar smilšainām pludmalēm. Izbraucām cauri Mustvee. Peipusa ezera krasts ir ievērojams ar saviem vecticībnieku ciematiem, bet to apceļošanai mums vairs nepietiek laika. Braucām pa taisnāko ceļu mājup. Ceļš veda cauri Tartu centram. Robežu šķērsojām Valgā/Valkā. Izbraucām cauri Strenčiem, kur šosejas asfaltā bija vairākas bīstamas bedres. Valmieru apbraucām pa apvadceļu. No Mustvee izbraucām 16:30, bet Rīgas centrā iebraucām 20:50. Ceļš. Kopā ap 970 km. Muzeji. Kohtla Kaevanduspark-muuseum (raktuvju muzejs). Pieaugušajam 90 EEK, bērnam 40 EEK, gids 200 EEK. www.kaevanduspark.ee . Narvas muzejs (pils). Ģimenes biļete 115 EEK. www.narvamuuseum.ee . Jõhvi nocietinātās baznīcas muzejs. www.johvimuuseumiselts.ee . Paides tornis. http://www.paide.ee/index.php?page=546& . Viesnīca. Hostel “Mereranna” Aia 17 Narva-Jõesuu. Divvietīgais numurs 550 EEK. http://www.narvahotel.ee/mereranna/eng/index.html .


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais