Aulēkšiem pa Kauņu

  • 2 min lasīšanai
Ļoti ticams, ka vienu no kaimiņvalsts Lietuvas skaistākajām pilsētām Kauņu ir apmeklējis ja ne katrs otrais, tad katrs trešais latvietis gan. Un tomēr, kopš uz turieni no Rīgas ar "airBaltic" iespējams aizlidot nepilnas stundas laikā, jādomā, šādu vienas dienas tūristu būs krietni vairāk. Jo — šai pilsētai piedāvājumu netrūkst! Vismaz tas, ko redzējām nepilnu divu stundu laikā, jau atstāja pietiekami spilgtu iespaidu, lai saprastu: Kauņā ir vērts atgriezties! Īpaši, ja tur nav būts vairākus gadus. Pa ceļam no lidostas, ko no centra šķir trīspadsmit kilometri, gide mūs apber ar skaitļu un leģendu straumi. Taču interesējošos faktus katrs lai nu meklē pats! Piebildīšu vien to, ka Kauņas vēsture tiešām ir iespaidīga. Vecpilsētā viena pie otras slejas baznīcu smailes — galu galā, Lietuva ir katoļticīga valsts. Taču gide bilst, ka līdz 12.gadsimtam lietuvieši bija pievērsušies elkdievībai, kad, gluži tāpat kā Latvijā, ticību vācu krustneši šeit ieviesuši ar uguni un zobenu. Tomēr viens no pirmajiem objektiem, ko rāda pilsētas viesiem, ir milzu katedrāle — Prisikelimo baznīca. Šīs ēkas vēsture liecina par vētrainajiem laikiem, ko nācies pārciest valstij: celta 30.gados kā baznīca, Staļina valdīšanas gados tā pārtapusi par radiorūpnīcas korpusu (starp citu, tieši šeit tapuši Latvijā tik labi pazīstamie Šilelis markas televizori). 90.gadu sākumā, kad valsts atguva neatkarību, ēku atkal atguvusi baznīca. Arī apkārtējās ēkas — kādreizējās noliktavas — ar laiku tikšot sakoptas. Nedaudz monstrīgās ēkas lielākais bonuss — skatu laukums, no kura paveras lieliska panorāma uz pilsētu. Daži gudrinieki te gribējuši ierīkot vasaras kafejnīcu, taču — nekā! Tirgošanās baznīcā nebūtu tas labākais… Paavizināmies ar Zaļākalna funikulieri, kas joprojām lieliski kalpo 70 gadus pēc uzcelšanas. Kauņā funikulierus daudzi pilsētnieki izmanto kā sabiedrisko transportu. Un kāpēc ne, ja par desmit santīmiem (50 centiem) dažu minūšu laikā iespējams uzbraukt kalnā vai nobraukt lejā (pēc sirds patikas) tā vietā, lai kāptu pa garajām kāpnēm… Šķērsojam arī Laisves jeb Brīvības aleju — ielu, kas nodota tirgotāju un gājēju rīcībā. Starp citu, tas esot vienīgais nesmēķētāju bulvāris visā Eiropā! Garāmbraucot aplūkojam arī tiltu, kura margas un laternu stabi nokrāsoti koši dzelteni. Tas otrā pasaules kara laikā vedis uz bēdīgi slaveno Kauņas geto. Nelielo ekskursiju noslēdzam vecpilsētā, kur atrodas daudz kultūras un arhitektūras pieminekļu, sākot ar sakoptajām pilsdrupām (pati pils celta 14.gadsimtā) netālu no Neris un Nemūnas satekas. Zinātāji teic, ka ir vērts ar lāpām rokā apstaigāt tās pagrabus! Uzmetam aci arī Rātsnamam, kas tagad kalpo kā laulību slēgšanas vieta, ielūkojamies dažās baznīcās un papriecājamies par dažām ainiņām no pilsētnieku dzīves. Šai reizei tas arī viss. Protams, tie ir tikai nelieli pieskārieni šai sakoptajai un interesantajai pilsētai. Un ir patiesi žēl, ka mūsu rīcībā bijušas vien divas stundas — tieši tik daudz, lai aplūkotu dažas ievērojamākās vietas un gūtu kaut nelielu iespaidu. Tādēļ uz Kauņu noteikti došos vēlreiz. Iespējams, jau šovasar. Bet vēl viens ekskluzīvs pasākums mūs sagaida atceļā - lidmašīnas komandieris Voldemārs Gauja ir tik laipns, ka tā vietā, lai lidotu virs jūras, izvizina mūs teju virs Rīgas centra. Un pavisam negaidīti mūsu acīm paveras Dienvidu tilts, TV tornis, Zaķusala, Vanšu tilts pavisam citādā griezumā, nekā ierasts. Jauki! Līkumu virs līča pirms nosēšanās arī izmetam, tādēl varam ievērtēt, kā viļņu "astītes" izskatās no aizmugures. Interesanti! Un vēl varam novērtēt pilotu meistarību, nosēdinot mazo "fokerīti" stiprā vējā. Drusku mūs izkrata gan, tomēr piezemējamies laimīgi. Tagad zinu, ka arī ar šāda tipa lidmašīnu iespējams lidot (pirms tam man tas nešķita nopietni). P.s. Laikam jāpiebilst, ka mums Kauņas apskatei tiešām tika dotas 2 stundas: ielidojām, aizbraucām uz pilsētu, un ar nākamo "airBaltic" reisu jau lidojām atpakaļ uz Rīgu. Tā teikt, galopom po Jevrope...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais