Buon Giorno Tuscany, Firenze, Pisa, Venezia!

  • 5 min lasīšanai
Buon Giorno Tuscany, Firenze, Pisa, Venezia! Ar ko gan sākas vēlme ceļot un apskatīt neredzēto – ar tikko saņemtu algu un datora ekrānā kārdinoši izsviesto Airbaltic reklāmu par lētajiem reisiem… Visi šie prieki bija nu jau tālā pagātnē (2008.gada augustā), kad par dižķibeli i dzirdējusi nebiju un tās iespējamās sekas man vispār bija tukša skaņa. Toties vēlme doties ceļojumā… Ceļš kā vienmēr tradicionālais: izvēlēties galamērķi un tad ap to arī sākt visu plānošanu. Šoreiz izvēle krita uz Venēciju un tieši Līgo svētku priekšvakarā, jo izdomājām, ka nav ko Jāņos sēdēt mājās ar alu un šašlikiem:). Arī abi vecākie bērni (14 un 9 gadi) pieprasīja līdzdalību tusiņā Itālijā, lai gan senči plānoja noķert romantikas devu divvientulībā. Taču bija viens neliels šķērslis – lētās atpakaļbiļetes no Venēcijas uz Rīgu varēja dabūt tikai pēc nedēļas. Nu un tobrīd – ko tur daudz domāt, pērkam! Kad biļetes bija rokā, radās jautājums – ko gan mēs Venēcijā darīsim veselu nedēļu? Te nu talkā nāca apraksti un ieteikumi no draugiem.lv (Ingas Bojāres, Alīdas Vānes, Kristīnes Klauzes, Ievas Zaļumas, Mika Salceviča, Andra Ludrika, Zintas Celmas u.c., atvainojos, ja kādu nepieminēju). No ceļvežiem izmantoju tradicionālo „Dorling Kindersley” par Itāliju un mazo šīs izdevniecības ceļvedi par Venēciju, kā arī izdevniecības „Полиглот” ceļvedi krievu valodā (jo latviski vienkārši neatradu) par Toskānas reģionu. Tā kā aprakstu par Itāliju draugos ir ļoti daudz, tad centīšos akcentēt lietas, kas man pašai šķita interesantas un šajā forumā vēl nelasītas. Un tā - radās napoleoniska tipa plāniņš kā ātriem galopsoļiem apskriet pus Eiropu:). Minētais plāns, protams, neizdevās, un labi vien ir, jo nav ko skriet pa galvu un kaklu, izdarot atzīmi pie katra vēsturiskā un arhitektoniskā jaukuma! Mājvietu meklēšanu uz plānošanu sāku jau 2008.gada septembrī un pareizi vien darīju, jo kad sākās visas ķibeles (gan dižās, gan citas), par mājvietām un auto nomu biju jau samaksājusi pilnu maksu un vismaz par to varēju galvu nelauzīt. Lai gan arī šāda sistēma ir riskanta, kas pierādījās mūsu gadījumā, taču viss beidzās laimīgi – 2009.gada aprīļa beigās Airbaltic par vienu dienu pārcēla gan izlidošanu, gan atpakaļ ielidošanu un nācās veikt ātro saraksti ar mājvietu saimniekiem, bet visi bija atsaucīgi un izmaiņas akceptēja. Tātad…. Miglaini atcerējos dziļā jaunībā skatīto seriālu „Māja Toskāna” un man arī tādu sagribējās, kaut uz pāris dienām. Bez tradicionālajiem ceļotāju saitiem internetā atradu saitu tieši par „mājām Toskānā” – www.yourwaytotuscany.com. Var atrast JEBKO – sākot ar pili un klosteri beidzot ar pieticīgu istabiņu. Izstudēju sīki smalki, bet mums bija arī savas minimālās prasības – saprātīga cena un kondicionieris (vecākiem), baseins un TV (sīkajiem, lai vakaros mūs nenomoca), kā arī nebūtu slikti, ja būtu kaut cik nekādas brokastis. Kā rezultātā atradām fantastisku mājvietu, ko no sirds iesakām pilnīgi visiem – Casale Fontibucci (www.casalefontibucci.it). Saitā ievietotās fotogrāfijas neatspoguļo to dabas krāšņumu, kurā mēs nokļuvām. 13./14.gadsimtā celta māja, skaisti iekoptā dārzā, kalna galā, 10 km zem Florences (orientējoši apdzīvotā vieta Bagno a Ripoli), ar skatu gan no terases, gan no guļamistabas loga uz Florences vecpilsētu!!!!!!!!!!!!!!!! Pilns dārzs ar vāverēm un dažādiem dziedošiem putniem. Pati saimniece Aurora ir ļoti jauka, laipna, angliski runājoša, neuzbāzīga, bet labprāt sniedza visu mūs interesējošo informāciju, kā arī katru rītu brokastīs personīgi gatavoja kādu no saviem saldajiem sacepumiem. Brokastis kontinentālās, bet pilnīgi pietiekošas rīta cēliena uzsākšanai. Aprīkojuma un tīrības ziņā – stabilas trīs zvaigznes, bet ainavu un viesmīlības ziņā visas desmit! Cena par divstāvīgiem apartamentiem (divas guļamistabas un viena kopējā istaba, brokastis un nodokļi iekļauti) – 160 eiro par nakti. Tā kā gribējām ar mašīnu pabraukāt pa Toskānu, tad svarīgi bija arī tas, ka mājvieta, kā jau teici, bija 10 km no Florences, 75 km no Pizas, 80 km no Livorno un Ligūrijas jūras pludmalēm, 5 km no Kjanti vīna ceļa sākuma un aptuveni 100 km no Sjennas. Ar mašīnas nomu sanāca interesanti. Internetā meklēju pēc iespējas lētāku un kompaktāku variantu un atradu tādu www.easyterra.com jeb tas pats „Autoeuropa” vien ir. VW Golf, četras durvis, 2 l, automāts ar dīzeli, kondicionieris – par piecām dienām 372 eiro. Mašīnu ņēmām Venēcijas Marco Polo lidostā un turpat arī nodevām, jo no lidmašīnas pa taisno devāmies uz Toskānu un tikai pēdējās 3 dienas palikām Venēcijā, kur mašīnu vairs neiznomājām. Pie mašīnas saņemšanas izrādījās, ka vai nu jāsamaksā apdrošināšana 180 eiro vai arī uz konta bloķē 1440 eiro. Par naudas bloķēšanu kontā zināju, taču biju rēķinājusies ar tiem pašiem 460 eiro un šī summa bija nepatīkams pārsteigums. Nolēmām samaksāt apdrošināšanu, lai nerastos nedienas ar naudu kontā. Tāda lūk lēta mašīnīte…, bet toties pati mašīna bija faktiski pilnīgi jauna, apēda neticami maz dīzeļa (kopsumma uz apmēram 1000 km iztērējām 80 eiro) un gāja pa serpentīnceļiem kā pulkstenis:) Par maksas ceļiem (Venēcija-Florence un atpakaļ, nedaudz Florence-Piza) kopsummā iztērējām kādus 35 eiro. Kad mašīnu nodevām, uz mums pat lāgā nepaskatījās (nemaz nerunājot par auto), tikai pajautāja vai viss bijis OK. Pirmo reizi ceļojumā izmantojām GPRS jeb mūsu gadījumā „Indru”. Nu vienreizēji laba lieta, tomēr kartei arī jābūt pie rokas, jo šai „Indrai” ir tieksme izpalīdzēt sameklēt taisnāko ceļu, kas, viņasprāt, bieži gāja pa lielo pilsētu centriem. Tā mēs gandrīz nosirmojām Florences centrā darba dienas beigās atgriežoties no Pizas:( Starp citu, ar šo GPRS ir viena interesanta lieta, ko nokonstatējām vēl Latvijā un par ko baiļojāmies saņemot nomāto mašīnu – ja Jūsu mašīnas priekšējam stiklam ir kaut kāds aizsargfiltrs (kā netehniska meitene nepateikšu kas tas tāds īsti ir, bet daudzām mašīnām tāds ir), tad GPRS sistēma vienkārši atslēdzas, jo nespēj uztvert satelītus… Par mājvietu Venēcijā. Par to vajadzētu domāt jau pusgadu iepriekš, jo jau februāra sākumā manis noskatītais dzīvoklītis pie Dodžu pils par 140 eiro diennaktī pēc divām dienām bija nobukots. Galu galā palikām latviešu iecienītajā Fusinas kempingā. Tiešām nav nekāda vaina, patīkami izbrīnija fakts, ka turpat kempingā ir ļoti laba ēdināšana un lielas porcijas par saprātīgām cenām, kā arī foršs tusiņš! Arī latviešus satikām! Paņēmām vienu mājiņu ar 2 guļamistabām un kopējo istabu, dušu un tualeti iekšā, kas uz vienu nakti maksā 92 eiro. Ja esat četri cilvēki no vienas ģimenes (un arī kopēja naudas maka) un vēlaties palikt vairākas dienas, tad ir jāpadomā vai tomēr nevajag meklēt naktsmītni pašā Venēcijā, jo kuģītis no Fusinas un Venēciju (turp- atpakaļ) vienam pieaugušajam ir 12 eiro, bērnam līdz 12 gadiem 5 eiro. Kompleksā biļete par 25 eiro ir uz 3 dienām. Bet var jau arī ņemt lētākas mājiņas (tiesa bez labierīcībām) un nestresot :) Braucot no Pizas, piestājām Ligūrijas jūras krastā nopeldēties, kā arī no Fusinas kempinga devāmies uz Lido salas Alberoni pludmali Adrijas jūras krastā. Sīkajiem, protams, bija neizsakāms prieks, bet mēs novērtējām savu Liepājas pludmali – nu šajā ziņā itāļiem līdz mums vēl augt un augt :) Ūdens gan bija silts un jauki zils, kā arī pilns ar maziem krabīšiem. Nerakstīšu par visiem tradicionālajiem apskates objektiem manis pieminētajās pilsētās – visos citos aprakstos izcenojumi un padomi apskatēm ir izteikti. Tomēr vienu ceļojuma dienu gan vēlos īpaši izcelt! Ja esat Toskāna, veltiet vismaz vienu dienu Kjanti (Chianti) vīna ceļam! Mazās viduslaiku pilsētiņas (Panzano, Castellina, Radda u.c.), fantastiski skaistie skati visu braukšanas ceļu, vīna degustācijas – tas vienkārši nav aprakstāms, TAS ir jāredz pašam! Brīdinu – ceļi ir serpantīnveidīgie! Mans pusaudzis, kas tagad iegrimis Stefānijas Meieres garadarbos, gribēja redzēt arī Volterru – tā teikt Eiropas vampīru Meku, bet pietrūka laika aizbraukšanai, lai gan pēc ceļveža izskatījās, ka ir visai interesanta viduslaiku pilsēta. Otra interesanta lieta notiek katru gadu 24.jūnija vakarā Florencē. Tā ir milzīga uguņošana par godu svētajam San Giovanni. Visu vakaru, vīna malkošanas pavadībā, veselu stundu no sava kalna terases vērojām krāšņo skatu… Vēl par zemes lietām jeb iepirkšanos. Mūsu doma bija arī iegādāties apģērbu abiem pusaudžiem nākamajam skolas gadam. To veiksmīgi realizējām pateicoties GPRS, kurā tikai jālūdz norādīt tuvākos Centre Comerciale un Jūs tiekat aizvests uz lielu iepirkšanās centru, nu apmēram kā Spice vai Mols. Šie centri ir lielo pilsētu nomalēs ar lielām autostāvvietām un galvenais, ka apģērbs ir interesants un tam ir ļoti pievilcīgas (pieticīgas) cenas. Bet var jau pilsētu centros spiest uz augsto modi – kāda nu kuram tā rocība un saprašana:) Jaukus Jums ceļojumus arī šajos Latvijai un mums visiem ne īpaši spīdošajos laikos! Mēs to visu pārdzīvosim! Ne tas vien ir piedzīvots, vai ne? :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais