Viss sākās kādā februāra vakarā, kad skatoties savu e-pastu ieraugu kārtējo "air baltic" akciju. Tā nu sanācis, ka Francija ir viena no tām valstīm Rietumeiropā, kuru vēl neesmu apskatījis un šoreiz mana izvēle krīt uz Parīzi. Par šo pilsētu līdz šim tiku daudz lasījis un klausījies skolas solā, bet kā saka - labāk vienreiz redzēt, nekā simtreiz dzirdēt. Pēc neilga laiciņa atrodu arī līdzbraucēju un tā nu visi ceļi vaļā.
Tā kā ceļojums ir plānots tikai jūnija beigās, jau laikus ir jāsāk apskatīt un rezervēt viesnīcu. Un te nu sākās pirmās grūtības. Jāsaka, ka viesnīcas meklēšana internetā ir viens kārtīgs pārbaudījums katram individuālajam ceļotājam. Piedāvātais klāsts ir milzīgs un cenas ļoti atšķirīgas. Tā kā dižķibele skārusi arī mani, izvēle krīt uz vienzvaigžņu viesnīciu "Luna Park Hotel", kura atrodas Parīzes centrā netālu no Bastīlija laukuma. Kā vēlāk izrādījās viesnīca patiešām bija laba, nodrošinot istabiņā WC, dušu un TV. Nav gan brokastu un ledusskapja, bet vai nu ēst braukuši?! Internetā pie atsauksmēm (tās nu gan vienmēr iesaku izlasīt!) rakstīts, ka esot liels troksnis no apakšā esošajiem bāriem (pilnīga taisnība), bet par 18 Ls. diennaktī to var pieciest.
Tā kā nu tas ir nokārtots, jāsāk domāt par citām nepieciešajām lietām - tiek nokārtota bezmaksas EVAK karte un atsevišķa ceļojuma apdrošināšana par 3 Ls. Paralēli iegādājos
arī apgāda Zvaigzne ABC ceļvedi pa Parīzi (maksā ~14 Ls.), kura kā vēlāk pārliecinājos ir pilnīgi pietiekoša, lai varētu droši un ērti ceļot pa Parīzi un tās piepilsētām. Jāatzīmē, ka šī izdevuma angliskā versija tūristiem Parīzē bija sastopama vai ik uz soļa. No drošības viedokļa svarīgi ir droši noglabāt lielās naudas un pasi un te nu lieti noder no onkuļa aizlienētais "Lafuma" maks priekš alpīnistiem (pārdodās dažos tūrisma veikalos). Maks ir velkams par galvu un aiz biksēm, 100% drošs variants (kabatas makā atstājiet tikai tik daudz naudas cik nebūtu žēl pazaudēt)!
Ar nelielu nervozitāti sāku ceļojuma pirmo dienu un pirmā aizķeršanās jau gadās Rīgas lidostā, kur pēc jaunās sistēmas pasažieriem pašiem jāpiereģistrējās lidojumam, kā arī, protams, nostrādā mans "Lafuma" maks. Pīkstēšana starp kājām, acīmredzot liecina par kādas metāla daļas esamību un pēc nelielām pārrunām ar drošībnieku tieku palaists vaļā.
Pēc pāris stundu lidojuma esam jau Šarla de Golla lidostā un šeit nu sākās pirmie piedzīvojumi. Jāsaka, ka lidosta tiešām ir milzīga un, manuprāt, pēc izmēriem krietni pārsniedz daudzas jo daudzas Latvijas mazpilsētas. Ievērojot visas norādes un izbraukājot tuneļu un eskalatoru līnijas beidzot nokļūstam pie bagāžas sagaidīšanas (šis process lidostā ir ļoti interesants). Sagaidot savu bagāžu un novērtējot bagāžas padošanas sistēmu (koferi sākumā tiek padoti pa augšējo sliedi, bet vēlāk tiek nomesti un ripojot nokļūst uz horizontālo sliedi) saprotu, ka neko plīstošu Parīzē iegādāties nedrīkst :)
Tālāk mūsu ceļš ved uz tūrisma informācijas centru, kurā iegādājamies muzeja karti 4 dienām (maksā 48 eiro). Tas gan ir svarīgi, ja vēlies apskatīt vairākus muzejus , kā arī, protams, lai ietaupītu laiku rindu stāvēšanā pēc biļetēm (vasaras laikā sevišķi izdevīgi!).
Tā kā esam nodomājuši ceļu uz Parīzi turpināt ar RER (piepilsētas vilciens) pametam Terminālu 1 un ar lidostas bezmaksas vilcieniņu dodamies uz Terminālu 2. Šeit nu valda vēl lielāks haoss, bet atrast RER staciju pēc norādēm nav nekādu grūtību. Metro un RER stacijām tipiski ir garas cilvēku rindas pie speciāliem biļešu automātiem, kuros derīgas ir tikai monētas vai banku kartes. Vienlaikus šajā automātā var iegādāties metro biļetes ko arī izdarām (pērkam "carnet" 10 biļešu komplektu par 11 eiro).
Jāatzīst, ka braukt ar RERiem patiešām ir bauda - ērti un galvenais bez smirdoņas, kā tas ir vairumā Rīgas tramvaju. Lielajā "Gare Du Nord" stacijā pārkāpjam uz piekto metro līniju, kas kā reizi mūs aizved uz viesnīcu (turpmākajā ceļošanā tika izmantoti tikai RER un metro, kas ir kopumā ļoti ērti un lēti).
Pēc iekārtošanās viesnīcā izlemjam, ka vēl ir laiks arī mierīgai pēcpusdienas pastaigai pa Parīzi. Un te nu mūs izvēle krīt uz jauno moderno Parīzes rajonu un "La Defense" arku (uzbraukt arkas augšā, manuprāt, nav jēgas, bet rajons kopumā ir super!)
Pēc mierīgas pastaigas dodamies uz Triumfa arku un te nu sajūtam pirmās muzeja kartes priekšrocības. Jāsaka, ka gandrīz visos Parīzes muzejos pastāv 3 līmeņu sistēma - biļešu iegāde, drošības kontrole, biļešu kontrole. Ir vērts uzkāpt Triumfa arkas augšā, kaut gan kāpiens varbūt diezgan nogurdinošs. Pēc šīs slavenās ēkas apskates mierīgā garā staigājam uz Elizejas laukiem un Luvru. Jāsaka, ka Parīzē viss tā pa īstam sākās tikai vakarā un nekāda mierīgā pastaiga nesanāk. Beidzot nokļuvuši slavenajā Konkordijas laukumā un vēlāk Luvras priekšpusē cilvēku pūļi noplok, paņemam turpat stāvošos krēslus un pasēžam pie vietējām ūdenskrātuvēm (šādi zaļie krēsli ir praktiski visos parkos un tos var jebkurš brīvi nest un sēdēt kur grib!). Beidzot var brīvi pavērot pašus parīziešu un jāsaka, ka tādu brīvdomāšanu nevienā citā pasaules valstī nebiju redzējis - cilvēki dara ko grib, sēž kur grib, dzer un ēd ko grib u.tt. Un tam visam pa vidu, nekādas replikas vai piezīmes (kaut kas neiedomājams priekš mūsu mazās Latvijas).
Mūsu nākamā diena sākās ar Luvras muzeja un, protams, slavenās gleznas "Mona Liza" apskati. Iesaku visiem šo muzeju apskatīt no rīta, jo tad vēl nav saradušās tūristu masas un vari brīvi pastaigāt pa lielajām muzeja galerijām. Izdomājām uzmanību vērst uz pašām pazīstamākajām gleznām un krāšņākajām telpām, kā rezultātā izlaižam neskaitāmās istabas ar senajām grieķu, mezopotāmiešu un romiešu skulptūrām. Par pašu "Monu Lizu" var teikt - maza un drūma glezna, kas tomēr neatstāj vienaldzīgu tās slavas dēļ. No ievērības cienīgiem mākslas darbiem vēl var minēt kardināla Rišeljē portretu un Nostradamus portretu, kuri līdz šim bija redzēti tikai mācību grāmatās. Vērts ir apskatīt arī slavenos Marlī zirgus un, protams, Napoleona III istabas. Beidzot sāk sarasties cilvēki un laiks doties uz Orsē muzeju blakus Luvrai.
Šajā muzejā ir atrodami slaveni pasaules impresionistu māslas darbi, t.sk. arī slavenā Vistlera māte, kuru līdz šim biju redzējis tikai Mr. Bean filmās. Šo muzeju ir patiešām vērts redzēt!
Pēc pusdienošas izdomājam aizlaist ar metro uz Zinātnes pilsētiņu Villetas parkā un jāsaka ir tā vērts. Šeit nu ir liels "IMAX" kinoteātris, kurā rāda dažādas interesantas 3D filmas, planetārijs, un, protams, neskatāmi eksponāti par dabu, matemātiku u.c., kuras var brīvi aiztikt un tajā pašā laikā nesabojāt. Pēc filmu noskatīšanās dodamies apskatīt parku un autentisko 50. gadu franču zemūdeni. Parks ir patiešām lielisks un kārtējo reizi pabrīnamies par nepiespiesto atmosfēru parkā.
Nākamajā dienā apskatām Parīzes centra austrumu daļu, t.sk. patiešām skaisto Vogēzu laukumu, Pompidū centru, Dievmātes katedrāli, Konjžēras pili, Panteonu un Luksemburgas dārzus. Jāatzīst, ka daļa šo objektu vairāk ir iespaidīgi no ārpuses. Vakarpusē nolemjam nopirkt 1 dienas biļeti ar "Batobuss" (kuģīšu līnija pa Sēnas upi)(~10 eiro) un mierīgi kuģojam Eifeļa virzienā. Pa ceļam apskatām arī iespaidīgo armijas muzeju, kurā vairāki stāvi ir veltīti manai iemīļotajai 1. un 2. pasaules kara tematikai. Pēc muzeja apskates lēnā gaitā dodamies apskatīt pašu Eifeli. Tikai nonākot pašā Eifeļa torņa apakšā Tu saproti, kapēc tas ir kļuvis par vienu no pasaules diženākajiem cilvēces radītajiem objektiem. Turpat paziņojums, ka līdz Eifeļa augšai būs iespējams tikt pēc 50 min., un tā nu saprotam, ka vakars jābeidz. Ar to pašu kuģīti braucot atpakaļ uz Parīzes dievmātes katedrāli atkal vari brīnīties par visa vecuma cilvēku vēlmi gulēt un sauļoties uz vienkārša betona Sēnas krastā.
Nākamā diena tiek pilnībā veltīta Versaļas pils un parka apskatei, tās sasniegšanu ar RER izmanto vairāki simti tūristu.
Šeit nu jārēķinās, ka pilī tūristu masas ir milzīgas, bet parka apskate prasa vairākas stundas (tas viss gan ir tā vērts!). Par nožēlu gan jāsaka, ka kā Parīzē, tā Versaļā lielā karstumā vairums strūklaku nedarbojās, kas efektu savā ziņā padara par defektu. Tieši Versaļā sajutu cik labi ir ceļot individuāli - nav jādomā par grupu un kaut kādu skriešanu, bet darīt ko gribi, kad gribi?
Ceļojums nu ir galā un ar RERu dodos atpakaļ uz Šarla De Golla. Lai arī visās kartēs tiek rādīts, ka piestāšana notiek Terminālā I, tomēr to sasniegt atkal ir nepieciešams ar lidostas bezmaksas vilcienu. Sameklējot īsto halli un rindu ir tomēr atkal patīkami redzēt "air baltic" zīmi.
Daži praktiski ieteikumi:
1) Nekautrējieties francūžiem jautāt par ko neskaidru, pat, ja Jūsu angļu valodas zināšanas nav spīdošas. Droši varu teikt, ka arī viņu zināšanas lielākoties ir zem katras kritikas
2) Iepērcieties "Champion" tipa lielveikalos, stipri lētāk un arī krietni lielāka izvēle
3) Izvairieties no metro līnijām, kuras šķērso lielās metro/RER stacijas. Šīs metro līnijas parasti ir ļoti pārbāztas
4) Nestaigājie pa metro nakts stundās un izvairieties no melno kopienām. Ietaupīsiet naudiņu un nervus :)
5) Nepērciet minerālūdeni, tas nav labāks par krāna ūdeni
6) Lidmašīnu un viesnīcu pasūtiet savlaicīgi. Tādā veidā droši ietaupīsiet vismaz 100-nieku
Kopumā var teikt, ka Parīzi tiešām ir vērts apskatīt, vismaz vienreiz mūžā. Tā var patikt vai nepatikt, bet vienaldzīgu tā noteikti neatstās.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais