Indija- šoreiz vēl īstāka un, kā neiespējamais kļūst iespējams...

  • 4 min lasīšanai
  • 45 foto
Ceļojums sākās no 17.jūnija līdz 29.jūnijam 2009- 10 dienas. Braucu uz Indiju jau 3.reizi, taka šķietami iemīta. Kārtējo reizi viss pēdējā brīdī... vīzu nācās iespiest Stokholmā- tātad neliels „iečakars”- jātaisa konts Hansabankā, lai pārskaitītu Indijas vēstniecībai naudu īpašā zviedru veidā, izmantojot Giro sistēmu, un „jāsapiķo” DHL par pases kurjerpakalpojumu. Brauciena mērķi ir grandiozi: iemīt neiemītās takas, respektīvi jauns maršruts (Gudžaratas štats- Diu, Somnath, Pavagadh, Anand, Vidya Nagar), jauni draugi, iespējas, iespaidi un vietas. Godīgi sakot, brauciens likās nerealizējams, jo nekad neticēju, ka mani vecāki- uzņēmēji varētu pamest savu darbu un pieskatīt manu mazo knīpu, kas visnotaļ nav viegls darbs, bet, kā redzams, brīnumi notiek droši vien, pateicoties mana mīļā Gurudēva svētībai. 100000000 reižu paldies viņiem visiem. Atgriežoties pie tēmas, Bombejā ielidoju 29.jūnijā, jo 25 stundas pavadīju Stambulā. Ar platu smaidu un, kautrīgi mīņājoties, lidostā sagaidīja mani Hemangs, viņa 15 gadīgais brālēns un draugs. Visi smuki izgludinātos T-krekliņos un džinsās. Tāda džeku kavalērija dēļ grūtā ceļa, jo jābrauc 8 stundas ar mašīnu līdz Hemanga mājām Vidya Nagar. Pa ceļam pārplīsa riepa, bet indiešiem problēmu nekad nav, viss notiek smieklu ielokā, riepa pielikta, un braucam tālāk. Pa ceļam tiek plēsti joki, dziedātas dziesmas un pieturas ik pēc 2 stundām. Radās tāds iespaids, ka indieši nepazīst noguruma, vienmēr gatavi runāt, sarunāt, dziedāt un smieties. Pēc astoņām stundām esam Hemanga māsas- Vaishali un viņas ģimenes mājā. Vaishali vīru sauc Ujval un viņiem ir 3 bērni: meita Sheily un 10 mēnešus veci dvīņi Ravi un Rshi. Ātri apsveicinājos, galīgi aizmirsu, ka viņiem laipna apsveicināšanās ir ar roku pieskārties viņu pēdām un pēc tam uzlikt roku uz savas galvas, tas saucās paņemt svētību no radinieku lotospēdām. Galvenais, ka pirms tam prātā jau biju izdomājusies, kā liekšos un likšu uz galvas, bet ... piemirsās... Māja pilnīgi normāla, kā jau Indijā marmora grīdas, lielas telpas, ventilatori visās malās, 2 istabās kondicionieris, 3 vannas istabas. Mani satrauca tikai viena doma- izgulēties. Otrajā stāvā ieveda mani istabā, uz grīdas matracīts, ieslēgts ventilators, tā es izgulējos un ļoti pat labi. Kad pamodos, biju lietojama, sāku „iečekot” jaunos apstākļus. Skatos altārīts pie sienas, tur Guru un dievību fotogrāfijas, svecītes un vīraki. Vakarā gājām visi uz restorānu, ēdiens bija vienreizēji garšīgs, nebija pat ass. Nākamajā dienā gājām uz Hemanga ofisu, ofiss mīlīgs, stūrī, protams, altārīts, pārējais kā jau birojā: datori, papīri, foršs dīvāniņš. Pirmais, kas iekrita acīs, bija- ienāk Hemangs, momentā mazs vīriņš atver Hemanga somu izņem lap topu, saliek uz galda lietošanas kārtībā, atnes 2 tasītes tējas un minerālūdeni, un tā katru rītu, ja kaut kas vajadzīgs mazais vīriņš aizdiebj uz veicīti un nepieciešamais tiek piegādāts. Tāds serviss nāk klāt pie telpu nomas. Līdzīgi Hemanga māsai ir 3 sievietes, kas palīdz mājas darbos un, tas ir pilnīgi normāli, jo Indijā sieviete ir mūza, viņa tiek lutināta un mīlēta. Tātad.. ofisā vienmēr būs kāds, kurš ir ienācis tāpat vien papļāpāt, jo tak ir atbraukusi vietējā slavenība no Latvijas... he he... jā.. lieki piebilst, ka visur tiku pamanīta, pavadīta ar skatieniem un Hello madam... Jaunieši aprobežojās tikai ar Hi....  Indijā visi un visur briesmīgi runīgi, visu laiku jārunā un tā viņi sarunā lielas lietas, piemēram, kurš runīgāks tam pārdod lētāk, baltādainam gan runā vai nerunā cena būs trīskārša. Nākamajā dienā braucām uz Hemanga Guru templi, bija arī doma braukt uz vietu, kur Pandavi dzīvoja mežā, bet ceļam priekšā bija aizkritis koks, tā nu iznāca izbraukt nelielu līkumu, bet bija tā vērts, jo pa ceļam bija brīnišķīgi ciematu un džungļu skati, runā, ka tur pa nakti pie vietējiem nāk lauvas, kā arī Hemangs stāstīja, kā bērnībā spēlējies ar čūskām. Atbraucot Guru templī, bija ļoti jauki, īpaša atmosfēra un lādiņš, viņš stāstīja, kā Guru nācis agrāk pie viņa mammas mājās un kā viņa devusi viņam ēst, un, kad mammai bija drudzis, Guru pielicis viņai savu roku klāt un drudzis pārgājis. Kā arī, ka pašreizējie Guru mācekļi ir vairāk politiķi kā skolotāji, tāpēc viņa ģimene vairs tik ļoti neiesaistās visos pasākumos. Tālāk apmeklējām Pavagadh templi, tas atrodas kalna virsotnē un ir veltīts Mahakali Dievietei. Vakarā Hemanga mamma organizēja bhajanu vakaru ( bhajana nozīmē lūgšana), jo bija Pirmdiena, bet pie debesīm bija tukšs mēness, tādās reizēs indiešiem ir laiks meditācijai. Savācās visas kaimiņmāju dāmas ar lūgšanu grāmatām, visām sievietēm izdalīja sitaminstrumentus un dziesmas sākās. Viena sieviete dziedāja pārējās atkārtoja aiz viņas, ritmu sita diezgan ātru, tāpēc lūgšanas bija jautrās noskaņās. Un tā 3 stundas, finišējām ar pūdžu (uguns piedāvāšana altā Dievībai). Bija tiešām brīnišķīgi un mīļi. Tagad braucam uz Diu, Diu ir unikāla pilsēta pie okeāna, bijusī Portugāļu kolonija. Tur ir pilnīga tīrība, svaigs gaiss, kristiešu baznīcas un okeāns. Bija arī pāris tūristi no Eiropas, tā kā tur diemžēl vairs nebiju vietējā slavenība, lai gan īsajos džinsu svārkos biju gan...  Smieklīgi likās, kā indiešu lēdijas sari gāja lūgt Jēzu Kristu, bet viņiem droši vien smieklīgi likās, kā baltā sieviete šortos staigāja pa Hindu tempļiem. Lielākā daļa indiešu nemāk peldēt, viņi okeānā galvenokārt spēlējās ar viļņiem un šļakstās, peldkostīmi arī viņiem nav. Tā ir ideāla vieta priekš yogas retrītiem un meditācijas, jo ir patstāvīgs klusums un miers, par spīti tūristiem. Viesnīca bija super par 15 Ls diennaktī ar baseinu un istabā bija visas ekstras, A/C, TV, telefons, terase, WC un duša. Pa logu pretī vērās palmu mežs un neskaitāmi papagaiļi. Tā divas dienas pavadījām Diu, satikām Annu un Tomu no Anglijas, apskatījām cietoksni un baudījām lielos viļņus. Trešajā dienā braucām uz Somnath. Somnath ir ļoti īpaša Hindu svētvieta. Templis ir veltīts Šivam, bet tā ir arī vieta, kur Krišna veica savu ceļojumu uz Garīgo pasauli, respektīvi, pameta materiālo pasauli. Sākotnēji templi uzcēla Mēness Dievs par godu Šivam, jo Šiva viņu atbrīvoja no Dakšas lāsta, tad katrā jugā, templi iznīcināja un tas tika uzcelts no jauna materiāla, zelta, sudraba, koka un akmens. Man personīgi bija neaprakstāmi fantastiska sajūta, 100 reizi pārgāja skudriņas visam ķermenim un sajutu neaprakstāmu spēku un brīvību. Templis atrodas Rietumkrastā pie Arābijas okeāna. Tad atgriezāmies atpakaļ Vidya Nagar. Indijā vīrs ar sievu ēd no viena šķīvja, jo viņi uzskata, ka vīram ar sievu jādalās it visā arī ēdienā, un tas ir ļoti mīļi, protams, patīkams moments ir, ka divu šķīvju vietā jāmazgā viens  Vidya Nagar nozīmē zināšanu vieta, tāpēc tur ir pilns ar universitātēm un ir iespējams par ļoti lētām naudiņām braukt studēt visas iespējamās zinības, ieskaitot Ājurvēdu, Vastu Šāstras, Jyotish, Yogu un indženierus, medicīnu utt. Tā arī beidzās mana tūre. Kādi secinājumi? Indija tagad ļoti strauji attīstās, valdība atbalsta ārvalsts investīcijas, dod bērniem labāko izglītību, cilvēki ļoti strādīgi un piemīt liela sirds gudrība. Pārtika fantastiska. Aicinu jūs pievienoties maniem ceļojumiem un ļauties Indijas valdzinājumam. Kā arī rakstiet, ja interesē mācības Indijā angļu valodā, ārstēšanās Ājurvēdas klīnikā, gribat, lai atved konkrētas lietas (zīda sari, pundžabi, smaržkociņus, dārgakmeņus, talismaņus, mākslas priekšmetus u.c.) no Indijas, pavadīt atvaļinājumu, yogas retrīti vai jebkas, kas saistās ar šo valsti un tās daudzveidīgo kultūru. www.accurate-travels.com


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais