Kad no Gvatemalas puses, šķērsojot robežu El Florido robežpunktā, vēlā pēcpusdienā ierodamies Hondurasā, ir tāda kā viegla eiforijas sajūta ar daļēju adrenalīna piedevu.

Copán Ruinas pilsētā ierodamies pusotru stundu pirms saulrieta, iekārtojamies rezervētajā hotelī, no bankomāta iegūstam vietējo naudiņu – lempiras, un dodamies skatīt, kas notiek pilsētā. Paklejojam pa pilsētas bruģētajām ieliņām, vērojam senlaicīgos namiņus, apskatām centrālo laukumu ar palmām un baltu baznīcu, restorāniem un kafejnīcām tā malās, no ielu tirgotājiem sapērkamies gardu ēdienu – zupiņu un tikko ceptu, karstu kukurūzu, papļāpājam ar kādu šeit dzīvojošu amerikāni, novērtējam kafejnīcā gardu, ļoti saldu kūku un cafe late. Pavēlu vakarā jau pa satumsušām ielām kājām atgriežamies savā naktsmītnē, kur tās saimnieks mūs laipni pacienā ar tikko pagatavotu karstu, aromātisku zāļu tēju. Mūsu rīcībā ir gandrīz visa viesnīca, jo bez mums šajā naktsmītnē pamanām tikai vienu citu ceļotāju – kādu tumšādainu meiteni. Vakarā savās piezīmēs piefiksēju, ka Hondurasā izskatās tīri interesanti!

Otrajā dienā hondurasiešu zemē kājām dodamies uz netālu no pilsētas esošajām maiju laiku drupām – Copán Archaeological Site (http://copanhonduras.org/en/copan-archeological-park/), kas iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojumā (https://whc.unesco.org/en/list/129/), un kur aptuveni laikā no 250.gada līdz 900.gadam bijusi izvietota viena no svarīgākajām pilsētām maiju civilizācijā ar vairāk nekā 27 500 iedzīvotāju, savukārt Copán ielejā cilvēki dzīvojuši jau vismaz 1200 gadus pirms Kristus dzimšanas. Copán pilsētas drupas maiju civilizācijā ir unikālas ar savām skulptūrām, kā arī mazākām un lielākām piramīdām. Drupu kompleksā, apskatot senās būves, tajā skaitā tempļus, altārus un citas struktūras, kā arī dažādas cilvēku, dzīvnieku un mītisku radību skulptūras to pašlaik pieejamajā veidolā, kāpjot un rāpjoties piramīdās un/ vai to atlikušajās daļās, pavadām aptuveni trīs stundas. Gaisa temperatūra ir pāri 30 grādiem un ilgstoši staigāt, atrodoties tiešā saulē, nav pārāk komfortabli un tas nevairo enerģiju, tāpēc kādā saguruma mirklī atliek vien atlaisties zālītē un pagulēt pāris minūtes. Tāda enerģētiska vieta šeit liekas, tā kā nemaz negribas tik ātri steigties no tās prom. Noslēdzot drupu apskati, izmantojam vēl iespēju pavērot lielus, koši krāsainus papagaiļus, kas šeit kuplā skaitā lidinās, klaigā un cienājas ar barotavās saliktiem gardumiem.

Kad esam sagaidījuši vēl vienu rītu Copán Ruinas pilsētā, rodas vēlme pēc kādām vismaz minimālām fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā, tāpēc kājām ejam virzienā uz piepilsētā esošo putnu dārzu ar ideju, ka, iespējams, ārpus pilsētas varbūt tomēr tiksim pie kāda transporta, lai saprātīgā laika sprīdī tiktu uz aptuveni 24 km attālumā esošajiem karstajiem avotiem, vai arī, ja netiksim, tad vismaz putnus kārtīgi iepazīsim. Tiekot pie putnu dārza, tomēr virsroku gūst vēlme pēc karstajiem avotiem, tāpēc turpinām pastaigu pa zemes ceļu cauri mežiem, kur tikai pa retam pretī vai garām brauc kāds auto vai motocikls vai mopēds. Neesam vēl nemaz tā kārtīgi piekusuši no soļošanas, kad mums paveicās – kāda automašīna gandrīz pilna ar tās kravas nodalījumā esošiem cilvēkiem un saiņiem, kastēm un pakām ar dažādām precēm mūs uzņem un mēs, pirms tiekam ceļa galamērķī, gūstam tikpat kā asas izjūtas no intensīvā automašīnas pārvietošanās tempa pa zemes ceļa mainīgo reljefu un ne vienmēr gluži līdzeno virsmu ar no tā izrietošo mašīnas kratīšanos un regulāru sasvēršanos dažādos virzienos. Kad izkāpuši no auto, šoferim pasniedzam naudiņu par braucienu, viņš saka, ka par daudz un no jau tā simboliskās naudas summas mums izdod atpakaļ gandrīz pusi.

Luna Jaguar Spa Resort (http://lunajaguarspa.com/), kur atrodas karstie avoti, darbinieki vispirms mūs iepazīstina ar spa teritoriju, tajā skaitā, parāda daudzus dažāda lieluma, formas un ar atšķirīgas temperatūras ūdeni pildītus peldbaseinus. Baseini izvietoti dažādu augu un koku ēnā piekalnē, kur no kalnu klintīm tek verdoša karsto avotu ūdens upe, tās ūdenim sajaucoties ar vēsa ūdens upes ūdeni. Avotu izbaudīšanu sākam ar remdena ūdens baseinu, izmantojot iespēju iesmērēties ar zilajiem māliem, kas turpat baseina malā pieejami. Turpinām avotu iepazīšanu ar karsta ūdens baseinu, tad kontrastam turpinām peldi citā ūdenstilpnē ar aukstu ūdeni. Pēc tam pārbaudām savu karstumizturību – cik ilgi spēsim plunčāties vai vienkārši atrasties īpaši karstā ūdenī (aptuveni 40 grādu karstumā), secinot, ka karstā ūdenī komfortabli justies var vien nedaudz minūtes. Papildus eksotiku sniedz pie baseiniem izvietotas dažādas senas maiju skulptūras ar cilvēku, dzīvnieku vai mītisku būtņu tēliem. Kad laiskā mērcēšanās ūdenī šķiet pietiekama, dodamies novērtēt dabisku pēdu masāžu, staigājot pa apaļiem akmentiņiem, oļiem, ar ko piepildīts viens no aukstā ūdens baseiniem, pēc kā izmēģinām kā tas ir – iet ļoti karsta dabiskā avota ūdens dušā un secinām, ka, tas ir super ar nosacījumu, ja šāda dušošanās neturpinās ilgi. Apmeklējam arī dabisko saunu, tas ir, pāri karstā avota ūdens upei izbūvētu lapeni ar caurumiņiem tās grīdā, pa kuriem uz augšu nāk karstie tvaiki. Spa apmeklētāju nav pārāk daudz, līdz ar to katrā ūdens tilpnē var uzkavēties, cik vien ir vēlme to darīt, kā arī nav īpaši jāgaida, lai tiktu citā baseinā, jo tikai daži no tiem ir aizņemti. Par vienu no oriģinālākajiem un interesantākajiem baseiniem atzīstam to, no kura pa tuneli iespēja iepeldēt vai ieiet apaļa baseina namiņā, kur dabisks apgaismojums pieejams no stikla loga jumtā, un kura vidū iespējams pameditēt, sēžot uz īpaši izveidota akmens paaugstinājuma, vienlaicīgi daļēji atrodoties patīkami siltajā ūdenī. Baseinu ir tik daudz, ka pat nepūlamies tos izskaitīt, tik turpinām pārvietošanos pa spa teritoriju, lai pamēģinātu arvien vēl kādu citu, savādāku karsto avotu izbaudīšanas vietu. Karstie avoti mums neapnīk un jau padomājam, cik forši būtu šeit uzkavēties vēla vakara stundās naktslampiņu apgaismojumā. Šādu domu realizāciju dzīvē izlemjam tomēr atstāt citai reizei un pēc vairāk nekā 3,5 stundu ilga spa apmeklējuma atstājam šo pasakaino vietu un sākam tipināt kājām Copán Ruinas pilsētas virzienā.

Lai arī pulkstenis vēl nav pat pieci pēcpusdienā, pēc kādas nepilnas stundas sāks satumst, sabiedriskais transports šajā nomaļajā pusē nekursē, līdz ar to mums draud vakara izklaide naksnīga pārgājiena virs 20 km garumā. Neesam vēl nogājuši pat kilometru, kad mūs uzņem kāds auto. Izrādās, ka ar to brauc ģimene, ko bijām sastapuši peldoties tikko apmeklētajā spa. Ģimene ir no San Pedro Sula pilsētas Hondurasā. Ļoti draudzīgi un patīkami cilvēki. Interesējas no kurienes mēs esam, kur un cik ilgi ceļojam u.t.t. Uzcienā mūs ar bumbieriem. Mēs jautājam, vai San Pedro Sula pilsētā ir ļoti bīstami, uz ko saņemam atbildi noliedzošu atbildi, viņu pilsētā esot droši un labi dzīvot. Tā mēs, braucot lēnā gaitā, kratoties pa bedraino zemes ceļu, vērojot saulrietu, līdz ar tumsas iestāšanos atgriežamies CopánRuinas pilsētā.

Atlikušajā vakara daļā iestiprināmies ar no ielu tirgotājiem iegādāto zupiņu un vakariņās mielojamies ar gardu picu kādā picērijā.

Ceturtās dienas Hondurasā rītā ar autobusu no Copán Ruinas braucam līdz Santa Rosa de Copán, kur pārsēžamies citā busā un ar to nokļūstam spāņu iekarotās Centrālamerikas bijušajā galvaspilsētā Gracias. Pilsētiņa priecē ar spilgtos toņos krāsotām koloniālā laika mājiņām, baznīcām un bruģētām ielām. Kamēr pasēžam pilsētas centrālajā parkā, redzam ar automātiem bruņotu policistu pulciņu, kas dod papildus drošības sajūtu, bet reizē arī atgādina, ka Hondurasā piesardzība nav lieka.

No rīta no Graciasar autobusu braucam uzSanta Rosa de Copán un tālāk, pārsēžoties citā transportā, dodamies uz Nueva Ocotepeque pilsētiņu, kur sagaidām minibusu un nokļūstam El Poy robežpunktā pie Salvadoras robežas, kur atvadāmies no Hondurasas ar sajūtu, ka šīs zemes apmeklējums bijis pārāk īslaicīgs un šo valsti gribēsies turpināt iepazīt vairāk un ilgāk kādu citu reizi.

I Hondurasā patīkami pārsteidza:

- cilvēku laipnība, draudzīgums, izpalīdzība un vienlaikus neuzbāzīgums;

- labākais jebkad apmeklētais spa;

- transporta sistēma, kas nodrošināja operatīvu pārvietošanos no viena punkta uz otru, turklāt, ierodoties kādā pilsētā ar vienu transportu, uzreiz bija iespēja turpināt ceļu ar cita maršruta transportu gandrīz bez jebkādas gaidīšanas;

- ielu tirgotavās iegādājamās pārtikas labā kvalitāte.

II Bija vērts neņemt vērā brīdinājumus un informāciju par to, ka uz Hondurasu nekādā gadījumā nevajagot braukt dēļ augstā noziedzības līmeņa un bīstamības, un pārliecināties, ka, ja rīkojas saprātīgi, ievēro vietējos noteikumus un aktuālo situāciju, tad šī zeme ir ne tikai ļoti skaista un interesanta, bet arī patīkama un ērta ceļošanai, turklāt par ļoti saprātīgām izmaksām.

III Dēļ superīgajiem karstajiem avotiem Luna Jaguar Spa Resort vien vērts braukt uz Hondurasu.