Trīs Jāņu dienas kalnu valstī

  • 2 min lasīšanai
  • 39 foto
Uz Slovākiju Jāņu brīvdienās lietu paņēmām līdz no Latvijas. Un pamatīgu (ziņās klausījāmies, ka Slovākijas rietumu daļā sākušies iespaidīgi plūdi). Tomēr Tatru reģionā lietus bija labi audzināts – lija, kad braucām autobusā, pārstāja, kad nonācām apskates vietās. Dižķibele lika braucienu saīsināt uz piecām dienām, no kurām divas pagāja ap 1200 kilometrus garajā turp un mājup ceļā. Laiku kavējām, vērojot Polijas ainavas un skatoties piedzīvojumu filmas. Trīs dienās Slovākijā redzējām maksimāli iespējamo. Spiška – vienas no lielākajām pilsdrupām Eiropā augstā paugurā, kas paceļas virs apkārtējiem ciemiem. Mūri vareni un droši. Bet vai ziemas aukstumā tādos gribētos dzīvot?! Brrrr. Turpat netālu XXI gadsimtā un Eiropas Savienībā grūti iedomājams čigānu ciemats, kur būdiņām stikloti logi parādījušies tikai pēdējos pāris gados... Brauciens pa Polijas – Slovākijas robežupi koka plostos, kas atgādina garas siles :) Dunajecas kanjons ir fantastisks, un skati neaizmirstami. Brauciena laikā pēkšņi uznākusī lietusgāze straujo braucienu neapturēja, drīzāk paātrināja (ūdens līmenim ceļoties). Pēc plostošanas bija klāt Līgovakars, kas izdevās ļoti labi. Mammas, sievas, vecmāmiņas izbaudīja iespēju atpūsties, jo galdu klāšana, zupas vārīšana, jēra cepšana (10 stundas uz iesma!) un pat atrakciju vadīšana lieliem un maziem bija viesmīlīgo saimnieku pārziņā... Gan baļķa zāģēšana, gan “klonēto” aunu slaukšana izsauca īstu jautrību, bet nenogurstošo muzikantu spēlētās slovāku un arī latviešu melodijas ļāva kājas izkustināt dejās. Līdz ugunskura aizdegšanai lietus bija pārgājis, sākās dziedāšanas svētki. Mirdzošām acīm izdziedājām daudz jo daudzas dziesmiņas (daļai gan pirmo pantiņu un piedziedājumu nomainīja nākamā dziesma :). Pat pēc lēkšanas pāri ugunskuram naktī otrā dienā pietika spēka gan stalaktītu alas skatīt, gan pa Zemajiem Tatriem staigāt. Un tas nekas, ka pacēlājiem todien bija atvaļinājums. Līdz pusotra kilometra augstumam palēnām uzkāpām pašu spēkiem. Izgājām no meža, kur augstāk virs mums tikai krūmi, klintis, mākoņi. Gājiena laikā apbrīnojām slovākus, kuri ne vieglajos laikos rokas nav nolaiduši, bet ļoooti aktīvi gatavojas nākamai slēpošanas sezonai. Kalnos tiek paplašinātas un modernizētas esošās un veidotas jaunas trases :). Ziemā jābrauc pārbaudīt, vai rindas pie pacēlājiem mazinājušās! Nav nekas labāks pēc kārtīgas pastaigas kā laiska pelde termālajos baseinos. Mūsu izvēle krita uz “Aquacity” Popradā, jo šis ūdensparks atrodas vistuvāk viesnīcai. Gan atklātie, gan slēgtie baseini, burbuļvannas, masāžas strūklas. Jauniešiem – trubas un kalniņi...... Pēdējais rīts Slovākijā solīja skaistu, saulainu laiku. Un tā arī bija līdz... līdz pusdienlaikam, kad ap Lomnicas virsotni savilkās kārtīgi krusas mākoņi. Pēc virsotnes iekarošanas sākās ilgais un slapjais ceļš lejup no kalna. Pēc pāris stundām plēves mētelīši vairs maz ko palīdzēja. Tā kā Stary Smokovecā autobuss jau sagaidīja, visu slapjo ātri nomainījām un devāmies mājupceļā. Vēl tikai piestājām iztērēt pēdējos Eiro (Slovāku krona kopš šā gada janvāra apgrozībā vairs nav). Nakts brauciens likās īss un nebūt ne nogurdinošs, jo burvīgie šoferīši grupai kā bonusu saklāja gultiņas ar visiem palagiem un segām. Nakts pagāja horizontālā stāvoklī gandrīz kā vilcienā vai kuģa kajītē :) Un drīz pēc pusdienas atgriezāmies Rīgā. Burvīgi izdevusies ekskursija un Jāņunakts, ko gribētos atkārtot.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais