Pilskalni ir leģendām apvīti kalni, kas no savām virsotnēm atklāj skaistāko Lietuvas apkārtni un atgādina par mūsu senču baltu krāšņo pagātni. Žemaitija ir izteikti pilskalniem bagāta. Apmeklējot Žemaitijas galvaspilsētu Telšus, neaizmirstiet uzkāpt Šatrijas (Pašatrijas) pilskalnā, kas skaistāko pilskalnu vidū balsošanā ir ieņēmis otro vietu, kā arī 15 km attālumā esošajā Sprūdes (Šaukšteļa) pilskalnā.

Šatrijas kalns ir pēdējā leduslaikmeta veidojums. Arheoloģiskie atradumi apstiprina, ka mūsu senči šajā apmetnē ir dzīvojuši jau aptuveni pirms 2100 gadiem. 14. gs. Šatrijas kalnā atradās koka pils, kas bija grūti sasniedzama ienaidniekiem stāvo rietumu un austrumu nogāžu dēļ. Tiek uzskatīts, ka līdz kristietības ieviešanai šeit bijis nozīmīgs pagānu ticības centrs. Senās žemaišu ticības turpinātāji joprojām katru gadu jūlija trešajā sestdienā pulcējas Šatrijas kalnā, lai svinētu uguns godināšanas jeb dievietes Gabijas svētkus.

Tomēr Šatrijas kalns interesē ne tikai vēstures pētniekus. Vietējie iedzīvotāji ir dzirdējuši daudz leģendu par kalnu. Viens no populārākajiem stāstiem vēsta par Žemaitijas raganu nakts trakulībām šajā kalnā. Raganas tur līksmojušas un dejojušas līdz pirmajiem gaiļiem, taču vienu nakti tā aizrāvušās, ka nav dzirdējušas, kā iedziedas gaiļi. Kad uzlēkusi saule, visas raganas šausmīgi izbijušās, paķērušas savus slotaskātus un aizlaidušās. Tikai viena ragana nav atradusi, ar ko lidot, tāpēc arvien skraidījusi un saukusi: „Kur mans slotaskāts?” (tulk. piez.: tulkojumā no lietuviešu valodas „šatra” — kārts, maikste, slotaskāts). Kopš tā laika cilvēki kalnu dēvē par Šatrijas kalnu.

Starp citu, Šatriju joprojām uzskata par Lietuvas raganu galvaspilsētu. Lai kā arī tur būtu, kalna apkaimē patiešām varēja sastapt leģendāro „pasaules lāpītāju” Tadu Blindu, kura „gājieni” apnika ne tikai vietējiem kungiem, bet arī zemniekiem.

Šatrijas pilskalns ir 228 metrus augsts, no paugura ir redzami arī citi lielāki kalni — Medvēgalis, Girgždūte, Moteraitis, Sprūde, debesis ieskauj Telšu katedrāles torņi. Kalnā ir uzcelts liels koka krusts. Kalna apkārtne pieder Šatrijas ainavas liegumam, kas aizņem 813 ha.

Vēl viens pilskalns kaimiņos, Šaukšteļa ciemā, ir Sprūdes pilskalns. Ja ticēsim teikām, tad šo pilskalnu uzbēris Sprūdeika. No sava aizkaitinātā brāļa — Lietuvas karaļa Mindauga — aizbēgušais Sprūdeika jaunajai mītnei izvēlējās drošāko un vislabāk pārraugāmo Žemaitijas vietu. Šeit viņš uzcēla koka pili, zem kuras ierīkoja pagrabus (slēptuves). No kunigaiša vārda arī cēlies pilskalna nosaukums.

Pēc pētnieku domām, pils patiešām varēja atrasties paugura rietumu (augstākajā) daļā. Šeit, visticamāk, bijis baltu aizsardzības un kulta centrs. Pilskalna teritorija aizņem 26 ha, blakus ir saglabājušies aizsarggrāvji, līdz četru metru augstu uzbērumu drupas, var saskatīt seno iebrauktuvi pilī.

Sprūde ir attiecināma uz „šaujampulvera laikmetu”, proti, uz vēlāku periodu cīņā ar krustnešiem. Zinātnieki ir pārliecināti, ka 11.–12. gs. pilskalna pakājē bijusi apmetne. Tiek uzskatīts, ka pils atradusies paugura augstākajā daļā.

Pilskalna plakums pacēlies 216 m virs jūras līmeņa. Kalnu ieskauj trīs līdz 4 metrus augstas uzbērumu joslas. No pilskalna augšas paveras brīnišķīgi skati uz Varņu ieplaku, tālāk mirguļo Biržuļa un Lūksta ezers, redzami Varņi, Loke, kā arī Šatrijas, Girgždūtes un Medvēgaļa pilskalns.