Pašā Telšu centrā, pie Katedrāles laukuma (Katedros aikštė) stāv skulptūra „Žemaitijas leģendas”. Mākslas darbs, kas sabiedrībai tika atklāts aptuveni pirms 11 gadiem, šodien ir uzskatāms par vienu no pilsētas simboliem. Skulptūrā, kas nedaudz atgādina Romas vilceni, attēlots Žemaitijas totēms — lācis, kas uz muguras nes trīs bērnus un divus lācēnus. Kā apgalvo skulptūras veidotāji — tēlnieks Romualds Kvints (Romualdas Kvintas) un arhitekts prof. Aļģirds Žebrausks (Algirdas Žebrauskas) —, uz lāča muguras sēdošie bērni simbolizē žemaišu izturībai svarīgas jomas. Pirmais žemaišu bērns simbolizē māksliniekus un radošas personības, kas bija un ir Žemaitijas dzinējspēks. Otrais bērns, kas stāv, ir patriots, gatavs upurēt dzīvību, varonis un aizstāvis, kurš sargā Žemaitijas vēsturi, zemi, paražas un valodu. Trešā figūra (bērns, kas bučo lācīti) ir diplomāts, kurš pacietīgi spēj meklēt risinājumu un rast izeju pat sarežģītākajā situācijā. Maigi ar delnu parīvējot lāča degunu, var cerēt, ka piepildīsies laba vēlēšanās. Šī skulptūra ir viens no Aļģirda Žebrauska iecerētās Žemaitijas un Telšu vēstures izzināšanas caur mākslas darbiem sistēmas elementiem. Visiem elementiem ir viens motīvs, kas atkārtojas, — lācis. Ja labi pameklē, pilsētā var atrast pat 47 lāčus.

Arhitekts prof. A. Žebrausks ir piedalījies vēl vienas Telšu skulptūras — Lielā žemaišu mūra — tapšanā. Šī skulptūra ir iecerēta, lai atklātu Telšu māksliniecisko seju. Mūris tiek greznots ar mākslas darbiem, lai iemūžinātu svarīgākos ar Žemaitiju saistītos vēsturiskos notikumus: tiek atgādināts par pirmo Žemaitijas pieminēšanu vēstures avotos 1219. gadā, Eiropas nozīmes žemaišu uzvaru Durbes kaujā, nozīmīgākajām kaujām no 200 gadu ilgušās žemaišu cīņas par brīvību, Konstancas koncilu, kas noteica Eiropas likteni, un „žemaišu sūdzību” tajā, Eiropas kristībām 1313.–1413. gadā un Žemaitijas karti. Lielais žemaišu mūris ir tikai viens no daudziem lieliskiem mākslas darbiem Žemaitijas galvaspilsētā. Tieši pateicoties A. Žebrauska pārdomāti izveidotajai mākslas darbu izvietojuma sistēmai, Telši visā Lietuvā ir zināma kā mākslas pilsēta.

Aicinām doties nedaudz tālāk no pilsētas centra un apmeklēt Masta (Mastis) ezera dienvidrietumu krastā izveidoto Žemaišu brīvdabas muzeja „Alka” Žemaitijas ciema ekspozīciju. 8,5 ha lielā ekspozīcijā ir izvietotas 16 autentiskas 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma ēkas, kas sadalītas trīs viensētās un sabiedriskajā sektorā. Lielā zemnieka saimniecībā ir dzīvojamā māja, klēts, rija, kūts, cūkkūts, šķūnis un pirts. Pirts bija pirmā ēka, kas 1967. gadā atvesta uz muzeju. Vidēji lielā zemnieka saimniecībā ir uzcelta dzīvojamā māja, klēts, rija un kūts, bet nabadzīga zemnieka nelielo saimniecību veido tikai māja un kūts. Visās ēkās tiek eksponētas autentiskas mēbeles, darbarīki, mājsaimniecības piederumi, interjeru grezno krusti un gleznas. Sabiedriskajā sektorā ir uzstādītas angļu tipa vējdzirnavas ar cepuri, kas grozās pret vēju, smēde un izveidoti simboliski nelieli kapi.

Žemaitijas ciema ekspozīcijā tiek organizēti dažādi pasākumi: maija dievkalpojumi, folkloras festivāli, piedarba teātri, muzeja darbinieki šeit vada izglītojošus pasākumus. Viens no populārākajiem — „Jurģis ir klāt”, kura laikā var iepazīties ar Jurģu tradīcijām. Vidēji lielā zemnieka saimniecībā ir iekārtota mācību klase, kurā māca aust, veidot rotaļlietas, filcēt un izšūt. Turklāt Žemaitijas ciema ekspozīcijā tiek audzēti „Žemaitukas” šķirnes zirgi, tāpēc visi, kas vēlas, var doties izbraucienā zirga pajūgā.