Daži mīti par Venēciju

  • 2 min lasīšanai
  • 45 foto
Pirmais mīts-Venēcija esot dārgākā Itālijas pilsētā! Muļķibas, vismaz salīdzinājumā ar Latvijas cenām viss likās pat ļoti lēts, tajā skaitā ari suvenīri San Marko laukumā bija atrodami par pieņemamām cenām un cenas brendu veikalos bija krietni zemākas par mūsu 70% atlaižu cenām! Venēcijā ir arī pārtikas lielveikali, lai gan nedaudz japameklē, jo viņi ir paslēpti mazajās ieliņās! Vīns tur maksā 0,69 eiro (1l paciņā) vai 2 eiro (1,5 l pudelē). Pērējais, līdzīgi vai lētāk kā Latvijā. Tirgū ir svaigas garneles pa 8-12 eiro/kg, arī zivis līdzīgā cenā kā pie mums, tikai tiešām svaigas! Nedaudz dārgāki ir augļi, lai gan mums izdevās atrast arī persikus pa 0,50 eiro/kg! Arī cenas kafejnīcās ir pieņemamas, protams, venēcijas centrā vīna glāze maksā 3, 5 eiro, bet nomaļākās vietās var jau dabūt pa 2 eiro un divreiz lielāku! Picas maksā sākot no 5 eiro, bet ar to pietiek arī diviem! Otrais mīts-dārgas viesnīcas! Mēs atradām lielisku 4 zvaigžņu viesnīcu ar brokastīm Lido salā (5 min braucienā ar kuģīti līdz Marko laukumama) pa 80 eiro (divvietīgs numurs, diennakltī). Pa tādu pašu cenu varēja dabūt arī viesnīcu stacijas tuvumā, bet tas ir daudz sliktāks rajons, kur pilns ar dažādu melnīgsnēju nāciju pārstāvjiem. Mums no viesnīcas bija 5 min gajiens līdz pludmalei un Adrijas jūrai! Pārsvarā tur dzīvoja angļu un vācu pensionāri, kas atbraukuši baudīt dienvidu sauli! Trešais mīts-gondolas, kā Venēcijas simbols! Protams arī mēs izbraucām (pa 60 eiro, jo bija vēl agrs rīts un maz tūristu), bet nu nekas īpašs tas galīgi nav! Daudz foršāks tad ir brauciens ar vietējo gondolu pāri kanālam (0,50 eiro), ko izmanto kā transporta līdzekli! Dienā var izbraukt vairākas reizes, ja iepatīkas, jo ir vismaz 5-6 kanāla šķērsošanas vietas pašā centrā (t.sk. gan pie Rialto tilta, gan San Marco laukuma)! Vēl viens mīts-par San Marko baložiem! Protams, ka mēs tos barojām, lai gan tas esot aizliegts! Ja neizdodas pašā laukumā, jebkurā parkā var gan to pašu darīt pilnīgi brīvi! Tāpat kā nesteidzīgi malkoit vīnu un notiesāt brokastu kruasāru no viesnīcas! Apmeklējām ari Murano un Burano salas! Murano ir turpat pie Venēcijas un slavena ar saviem stikla izstrādājumiem! Mums gan neizdevās tikt fabrikā, jo zem šāda uzraksta visbiežāk tiek piedāvāta stikla izstrādājumu galerija! Brauciens uz Burano bija daudz iespaidīgāks, jo tā atrodas daudz tālāk un mēs braucām no Lido salas. Kuģis bija liels (nevis kā Venēcijā) un izgāja līdz pat jūras vārtiem, varējām apskatīt arī lagūnā notiekošās aktivitātes, nezinu gan, kas tur tiek būvēts, bet izskatījās iespaidīgi! Pati sala ir neliela un ir šķērsojama 10 min kājām! Tomēr ir vērts pakavēties ilgāk uz izstaigāt visus mazo iel;iņu labirintus, pasēdēt kādā piekrastes parciņa un pavērot vietējo nesteidzīgo dzīves ritmu! Piektais mīts-par smaku! Man nav izdevies nokļūt Venēcijā kad to varēto sajust (esmu bijusi arī decembrī)! Protams, kanālos peldēties nevar, bet ūdens ir diezgan tīrs un nesmako! Arī pati pilsēta ir salīdzinoši tīra, katru rītu redzējām kā čakli strādā atkritumu savācēji! Jā un pats pēdējais, jāatrod kāds vietējo iecienīts krodziņš un jāiegriežas tur darba dienas beigās! Tad viņi dzer Campari Spritz un dalās iespaidos par dienas gaitām! Pilna glāze šī dzēriena (200 ml) maksāja 1,5 eiro! Tūristu vietās, protams dārgāk! Lai gan kopumā likās, ka tūrisma sezona vēl nav īsti sākusies, jo cilvēku bija salīdzinoši maz!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais