Sakāmvārds saka, ka suns esot cilvēka labākais draugs. Tad nu arī bija pienācis brīdis arī mums par to pārliecināties. Tā nu visi apstākļi bij sakrituši, ka ,lai šogad dotos atvaļinājuma braucienā , bija jāņem mūsu suņu draudzene līdzi. Vai nu arī visiem jāsēž mājā... Pēc pārdomu laiciņa mēs palikām pie pirmā varianta. Tad nu arī izlēmām, ka dosimies ne pārāk tālu - uz Vāciju, Čehiju un ap tās robežām apgūt dažādas pastaigu takas, kur protams atļauts doties arī suņiem.. Dažbrīd iebraucām Vācijā, Polijā vai Slovākijā. Brauciens bija plānots, takas izzinātas. Devāmies trijatā - mēs divi divkājainie un mūsu gadu vecā suņu meitene - labradora metiss - Tessa. Gatavojāmies uz pārbaudījumu. Tā kā esam rūdīti auto ceļotāji, tad arī šis brauciens bij paredzēts tāds pats. Saklausījušies un salasījušies, ka suns var arī nepanest garus pārbraucienus mašīnā, bijām gatavi, ka varbūt nāksies doties mājā tā arī vēl to nesākušiem. Vārdu sakot pārbaudes šāviens. Visiem trim dokumenti kabatā. Tessai potes sapotētas. Iekārtota vieta uz pārgājienu porolona un arī mugursiksna ar piesprādzēšanās vietu mašīnā, lai būtu droši gan mums gan sunei.

Izbraucām agri no rīta. Tessa nav pierunājama kāpt mašīnā nu nekādīgi .Nu paši mēs arī vainīgi. Pēdējās reizes tikai pie vetārsta... Tad nu neko, nākas dāmu iecelt...Par šādu servisu sune apvainojusies un ignorēja mūs ~300 km guļot nepaceldama galvu .Nu neko, mums katram savas kaprīzes...Pirmajā apstāšanās vieta kuru speciāli izvēlējāmies ( un arī turpmāko visu ceļojuma laiku), lai mēs un, galvenais Tessa varētu kārtīgi izlocīt kājas, padzerties , paēst un vēl šo to citu... Oho. Suns, sapratis, ka nekāda vetārsta nebūs, beidzot arī sāk baudīt ceļojumu. Varēja skatīties pa logu un galu galā iedot pa kādai slapjai suņa bučai saimniekiem. Mans vīra kungs jau nebija par to sajūsmā, bet man tas netraucēja. Pirmā nakšņošana bij kaut kur mežiņā Polijā. Paredzēts visiem nakšņot mašīnā. Mēs uz švammīša, Tessai vieta manā kājgalā. Neliela. Un bija bažas kā tas viss būs? Vai suns nelīdīs virsū, vai manas kājas miegā "sapratīsies" ar suni? No rīta secinājums viens - mums ir viens "zelta suns"! Esam visi laimīgi izgulējušies! Tad aidā. Mājās nebūs jābrauc un mūsu mazais ceļojums var sākties pa īstam.

Kromlau, Gablenz, Vācija

Piebraucam jau vakarpusē. Atrodam vietiņu netālā mežiņā. Vakariņas mums un Tessai. Suns izloka kājas pats ievērojot acīm redzamu attālumu. Laikam saprot, ka nevajadzētu aušoties... Dodamies vakara pastaigā apskatīt parku. Smaržo viss gaiss no rododendru smaržas. Daudzuma ziņā gan ar mūsu Babītes rododendriem nevar salīdzināt. Apmeklētāju nav daudz un varam izbaudīt. Drusku ir vilšanās , jo dīķī nolaists ūdens - no skaistā kopskata nekā.

Bastei, Lohmen, Vācija

Publiska un trokšņaina vieta.Cilvēku simti klīst šurpu turpu. Starp tiem arī apmeklētāji ar suņiem. Jo ir atļauts, tikai jābūt saitē. Ir pat daži ar četriem uzreiz. Mēs protams tā pieticīgāk - ar vienu. Tessa uzvedas kā labi audzināts suns. Jāņem vērā , ka kaut kādu pamatapmācību viņa no mums ir saņēmusi, un šādas tādas komandas prot. Jautājums, vai grib dzirdēt?? Izložņājam visas vietas. Safočējamies. Klusākā vietā ieturam maltīti. Soma ar suņa un mūsu ēdieniem, dzērieniem ir neatņemama vīra ikdienas sastāvdaļa.

Karkonoski park narodowy, Polija

Nakti pavadām netālu no Citavas. Nakšņojot divas reizes mūs pamodina policija, kas pārbauda dokumentus mums visiem. Varbūt uzskata par bēgļiem??Suns parāda riktīgu raksturu mūs aizstāvēdams. Mašīnu neviens pat nedomā pārbaudīt.

Takojam 10 km pa kaut kādu taku netālu no Szklarska Poręba.Tur taku ka biezs, spēj tik izvēlēties.

Patīkami noguruši un turpinām ceļu. Sāk smidzināt, bet nolemjam apskatīt vēl arī Kolorowe Jeziorka, Polija

Kolorowe Jeziorka, Polija

Sanāk divas takas, Pēc lietus ir slidens un nepatīkams.Slīd gan mums gan Tessai. Taka atrodas priežu mežā. Vairāku krāsu ezeriņi.

Mēs no četriem atradām trīs. Strauji tuvojas vakars. Laiks meklēt nakts vietu. Netālu no Adršpach klintīm atrodam kempingu.Uguns deg, taču iekšā netiekam, telefons neatbild. Tā nu nakšņojam pretī kempingam pļaviņā. Mums tas nekādas

problēmas nesagādā. Ja nu vienīgi gribējās dušu. Tessa atkal var brīvi izskraidīties. Diez vai kempingā tā varētu. Tad jau sanāk arī labums.

Adršpach, Čehija

Bez steigas mostamies. Brokastis un aidā uz klintīm. Esam vieni no pirmajiem, taču cilvēki un autobusi jau sabrauc. Par 250 kronām dabūjam biļeti un "dārgumu" maisiņu sunim. Mums gan tas nav bijis nepieciešams. Sabiedriskās vietās ne un ne. Nedaudz smidzina , taču mēs izbaudām visu līdz sīkumiņam. Augšā lejā pa trepēm, cauri klints šķirbām, ka knapi izspraukties... Jo tālāk diena iet, jo vairāk apmeklētāju. Tas gan drusku kaitinoši. Daudzi bāž rokas klāt Tessai. Viņai tas nav pa prātam un spalva uz muguras tik paziņo par viņas domām šajā jomā. Ejot ārā izdomājam papusdienot turpat āra kafejnīcā. Tessai arī tiek ābols un kāds kartupelis no saimnieku rokas.

Skalne Grzyby, Ščitna, Polija

Ceļojam uz klints sēņu mežu. Laiks bojājas. Līst un nelīst.Kas mums ko zaudēt. Dodamies. Apmeklētāju atkal nav. Tam ir viens labums. Suns tiek brīvsolī. Apskatam interesanto sēņu mežiņu. Sāk līt arvien vairāk. Dodamies uz mašīnu un tālāk uz Sky Walk, Velká Morava , Čehijā.Tikai tur sapratām , ka suns jāatstāj būrī lejā, kamēr staigājam. Mēs taču esam komanda, un nolemjam savējo nevienu vienu nepamest svešā vietā un vēl kaut kādā būri. Dodamies meklēt nakts vietu. Tā izrādās problēma, jo gāž lietus arvien vairāk.Visur pludo. Mazajos celiņos nemaz nav ko domāt iebraukt. Šoreiz ar grūtībām atrodas, jo visur citrons vai bomis priekšā. Manam vīram nudien ir ķēriens uz šo lietu. Mēs tikai abas ar suneni blisinamies pa logu.

Vienu brīdi nelīst un vīrs ātri uzmeistaro jumtiņu virs mašīnas loga, lai lietus nelīst iekšā,. Gulēt trijatā mašīnā kur nav ventilācijas nudien nav iespējams. Tessa pa to laiku izjoņojas un izdara visas citas lietas. Sāk līt arvien vairāk. Paliek arī auksts.Paskatam prognozes. Tuvojas ciklons ar sniegu un mīnusiem. Rīts gudrāks par vakaru. Pie miera.

Mostamies. Kas mums nekait siltā migā un sausumā. Āra gan negribas atrasties, jo līst spēcīgi jorojām. Omulīgas brokastis trijatā mašīnā. Apskatot prognozi nolemjam doties uz Austrijas pusi. Varbūt tur vismaz nelīs.

Dreisessel, Vācija

Ir nu gan palicis auksts.Vien 7 grādi un pūš nežēlīgs vējš.Esam pie takas stāvlaukumā. Mēs dāmas esam gatavas iet. Vīrs gan apsver vai ir prāta darbs tādā laikā pa takām. Mēs esam nelokāmas. Vai tad velti kratījāmies tādu gabalu? Galu galā vīrs arī nāk. Nelaidīs tak savas dāmas vienas pašas...Atkal cilvēku nav un mēs soļojam savā nodabā. Brīžam jau parādās sniegs no gaisa un uz zemes. Tessu vaļā nelaižam. Nu nav viņa dzimusi kalnos. Nespēj galīgi aprēķināt reljefu. Iet klupdama krizdama. Kalna galā vējš gaudo kā traks. Snieg un puteņo. Satiekam arī ģimenīti ar bērniem. Tomēr neesam vieni. Redzēt jau tā kā tā no ainavas neko nevar. Neko neredzējuši, dodamies priecīgi lejup. Baudījums ir šā vai tā. Pareizs apģērbs un mērķis nav slikts savienojums.

Vakarā gan gribas siltumu. Drēbes mitras, Tessas spalva arī. Sildamies pie svecītes. Vīrs ierūcina mašīnu. Omulīgā kompānijā vakariņojam un kaļam plānus. Aiz loga joprojām līst un snieg pa brīžam. Prognozes neko labu nesola. Ejam gulēt un gaidām rītu. No rīta mostamies ziemā. Iedzeram karstu kafiju, paēdam brokastis un rīkojam sapulci. Pēc prognozēm vēl nedēļu būs šāds laiks. Ar 2:1 (suņa balss bija pret) izlemjam braukt uz māju pusi. Nudien nav vilinoši dzīvoties pa kalniem sniegā, slidenās takās, mitrās drēbēs.

Latvijā silts. Brauksim atlikušo atvaļinājuma daļu baudīt tur. Nav tak pēdējā reize. Nu ir skaidrs ka tādā kompānijā var braukt bez bažām.

P.S. Suns ir vienīgā būtne uz pasaules, kas mīl Tevi vairāk nekā `tu pats sevi. (Dž.Bilings)