Brīvprātīgā darba pieredze Gruzijā
Es vēlējos pārmaiņas savā dzīvesveidā, atrast sevi ar paša vērtībām un mērķiem. Pateicoties kādai balsij manā ausī, kura teica: “Brauc brīvprātīgajā darbā, Tev nav ko zaudēt, iegūsi skaidrību un sapratīsi, ko vēlies dzīvē sasniegt,” sāku meklēt iespējas. Pateicoties vēl vienai nejaušībai, kad kāds no draugiem mani pieminēja Facebook ierakstā, kur tika meklēts brīvprātīgais Gruzijas nevalstiskajai organizācijai(NVO) “Internacionālais Centrs Mieram un Integrācijai” (ICPI), es pieteicos un tiku apstiprināts. Nezināju, kur es braucu un ko tieši darīšu. Bet es zināju – gribu attīstīties. Pieņēmu izaicinājumu izkāpt no kastes, rāmjiem un ikdienas, kas vairs nesagādāja jaunas pieredzes gandarījumu.
Kur esmu nokļuvis?
Kas šie par cilvēkiem?
Kas šī par kultūru?
Tieši tāds bija mans sākums.
Es gan neieslīgšu garos piedzīvojumu izklāstos, jo, lai atspoguļotu gada laikā piedzīvoto, būtu jāsaraksta grāmata. Mani galvenie pienākumi bija saistīti ar grafiskā dizaina darbiem, video montēšanu un palīdzēšanu Erasmus+ projektu organizēšanā – no budžeta plānošanas un komunikācijas ar partneriem līdz nodarbību pasniegšanai dalībniekiem video montāžā un jogā. Bija arī papildu aktivitātes, kā angļu valodas mācīšana bērnu dārzā, darbnīcas pamatskolēniem un vidusskolēniem. Tāpat apmācīju vietējos praktikantus “PhotoShop” lietošanā, bet kolēģiem mācīju, kā produktīvāk plānot laiku un reiz pat pasniedzu lekciju augstskolā par mārketingu. Nelielu ieskatu no ikdienas darbiem var aplūkot šajā video ().
Ārpus darba laika iepazinu vietējo kultūru, ieskatam aicinu noskatīties manis veidoto video par vienu gadu Gruzijā, kur redzami fragmenti teju no visiem piedzīvojumiem (https://youtu.be/i68fSqwk-Is). Šīs noteikti nav visas aktivitātes, ko gada laikā izmēģināju, bet ieskatam skaidrs – darbu netrūka!
Sākumā visas pārmaiņas ir grūtas, vidū sarežģītas un rezultātā – satriecoši iespaidīgas! Šajā teikumā viss ir skaidrs, tāda arī bija mana brīvprātīgā darba pieredze Gruzijā. Nonākot Kaukāza reģionā, bija jāpielāgojas vietējam dzīvesveidam un klimatam. Par laimi es nonācu vislabākajā NVO, ko zinu, – ICPI (International Center for Peace and Integration). Veicot visdažādākos darbus, beidzot arī esmu nonācis līdz skaidrai misijas apziņai par nākotnes plāniem, zinu ko darīšu tālāk.
Cilvēki mēdz teikt – dzīve ir pilna ar dažādām sakritībām. Varbūt tās nemaz nav nejaušības? Viss atkarīgs no mums pašiem. Visu notiekošo var saukt par nejaušību vai likteni, tomēr es vēlos pieņemt pārliecību, ka paši kontrolējam, ko ieliekam savā personīgajā realitātē, lai to pieredzētu, kāda tā ir.