Majoru muižas ēka celta ap 1910. gadu kā vasaras rezidence un medību pils pēc slavenā arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Majoru muižas īpašnieki no 16. gadsimta bija no Kurzemes muižnieku Firksu dzimtas, kuri muižā uzturējās vasarās, bet cauru gadu to uzraudzīja pārvaldnieks. Firksu dzimtai no Kurzemes piederēja Nurmuiža, kā arī zemes īpašumi tagadējā Jūrmalā – Majoros, Mellužos un Asaros. Pēc 1920.g. agrārreformas muiža nonāca valsts īpašuma. Kopš 1924.gada ēkā bija izvietots bērnu nams, vēlāk bērnu bāreņu aprūpes centrs, kas pastāvējis līdz 2006.gada decembrim. Pēc apmēram diviem tukšā stāvēšanas gadiem, 2009.gadā muiža nodota Jūrmalas pašvaldības īpašumā, un kopš tā laika tā turpina stāvēt tukša, tiek demolēta, un pamazām tās stāvoklis arvien vairāk un vairāk pasliktinās. Dīvaini, ka tik bagātā pašvaldībā, kāda ir Jūrmala, 10 gadus stāv faktiski neapsaimniekots izcils īpašums, kas varētu būt lieliska sabiedriskā celtne. Perfekta vieta interešu centru izvietojumam, telpām sabiedriskām organizācijām un tamlīdzīgām sabiedriski derīgām lietām. Majoru muižas arhitektoniskās un apkārtnes vērtības skatīsim sestdien, 14.decembra Spectūrisma pārgājienā.

Visa pārgājiena programma: www.specturisms.lv un tepat arī Draugiem.lv lapā. Seko tai!

Dalībnieku pieteikšanās specturisms@gmail.com . Pārgājiens piemērots ikviena vecuma dalībniekiem, tai skaitā ģimenēm ar bērniem.

Foto un teksts: M.hist. Andris Grīnbergs, 2019.