Prom no civilizācijas - uz IRBI!

  • 2 min lasīšanai
  • 37 foto
Šogad Līgo svētku noskaņās burtiski iepeldēju – braucot ar laivu pa Rindas un Irbes upi Kurzemē. Trīs pirmjāņu dienas pavadīju uz ūdeņiem, starp pļavām un pirmatnīgi skaistiem mežiem, bez radio un televīzijas ziņām un mobilā telefona (jo reti kur ir zona!). Šovasar to katrs vēl var izmēģināt. Ap pusdienas laiku, Pāvilostā īrētās laivas nostiprinājuši uz mašīnas jumta, devāmies Ventspils virzienā. Par starta vietu laivošanai izvēlējāmies stāvlaukumu pie Rindas pamatskolas Ances pagastā. Tur var atstāt automašīnu, arī noīrēt laivu, uzsliet telti, kā arī sarunāt, ka stāvvietas saimnieks laivotājiem galapunktā atbrauc pakaļ un atved līdz autiņiem. Sasaiņojuši visas līdzņemamās drēbes, teltis, guļammaisus, pārtiku plastikāta maisos, iekārtojot tās divās laivās, upē bijām ap plkst. 16. Pirmajā dienā airējāmies apmēram trīs stundas, tad izcēlāmies vecupes krastā uz nakšņošanu. Sausas malkas atlikulikām un, ja sākumā necerēju, ka uz ugunskura varēs uzvārīt pat ūdeni, mums izdevās ne tikai lieliska skābeņu zupa, arī makaroni ar gaļas konserviem, kafija, tēja. Otrā dienā laivojām vispirms trīs, pēc pusdienām divas stundas. Trešajā dienā jau pēc pāris stundām ieraudzījām iepriekš kartē nolūkoto galapunktu. Rindā un Irbē var droši laisties arī ar piepūšamām laivām, līmenis ir pietiekošs, tomēr jāuzmanās, jo upes straumē ik pa brīdim izslejas straumē iegāzušos koku zaru gali, ir smilšu sēres kurām līdzās bezdibenīgs dziļums. Mani draugi bija izvēlējušies kanoe laivas ar kurām uz priekšu tikt varēja viegli, no airēšanas tulznas delnās nedabūnot. Vietas telšu celšanai un ugunskuram var sameklēt citu par citu skaistākas visā upes garumā. Mums bija līdzi «gružmaiss», jo tīrība un kārtība, protams, atkarīga no pašiem laivotājiem. Taču vairākās vietās iepriekšējie nakšņotāji bija atstājuši ne tikai sakoptu vietu, bet arī no koka bluķēniem saslietus solus, galdu, kārti katliņam un pat pudeles ar dzeramo ūdeni. Tas nav mazsvarīgi, jo Irbes ūdens dzeršanai un ēdiena gatavošanai neder. Tas ir tumšs, tādu kā sūru garšu, straume dziļa, necaurredzama. Manuprāt, Irbe nav pārbrienama, to var censties vienīgi pārpeldēt, ar kājām nemēģinot sasniegt dibenu. Pat iebrist grūti, jo upes gultne ir smilšaina un burtiski iesūc.Straumes virspusē atvars pēc atvara griež virpuļus. Toties Irbē esot daudz līdaku, stāsta makšķernieki. Rindas krasti ir zaļi, bet, nonākot Irbē, pārsteidz ainavas dažādība.Vienā upes pusē smilšains stāvkrasts, skaisti priežu meži. Irbes upei raksturīgie smiltāji veidojušies ledus laikmeta beigu posmā un vēlāk vēji izveidojuši kāpas. Otrā krastā pār upi noliekušies zaļojoši lapu koki, leknas pļavas, pietekas, attekas un no sanesumiem izveidojušās zaļas saliņas upes vidū. Vērojami arī bebru nedarbi, jo viņu zobiem nav spējuši pretoties arī prāvi koki, kuri iegāzušies upē. Citi bebru aizgrauzti stāv kaili, nokaltuši kā spokaini ērmi. Pašā ūdens malā zied skalbes – dzelteni savvaļas īrisi, baldrijāņi, vīgriezes, pelašķi. Pastiep no laivas roku un plūc jāņuzāles! Pirmsjāņu laikā upē satikām gan prāvas airētāju kompānijas, gan ģimenes ar maziem bērniem un suni. Šejienes vilinājums ir īpašs. Irbe ir lielākā Ziemeļkurzemes upe, kas plūst vienīgi caur lībiešu senajām zemēm, kur galvenais nodarbes veids bijusi kuģniecība un zvejniecība. Caur Irbi varēja veidot sakarus ar iekšzemi, pa to pludināti baļķi no lielajiem Ances mežiem uz šaursliežu dzelzceļa staciju Lielirbē vai kuģīti jūrā. Irbes upe arī devusi vārdu Lielirbes ciemam, kas izveidojies upes grīvā un 20. gadsimta 30. gados bija viens no lielākajiem Ziemeļkurzemes piekrastē. Pēc kara, deportācijām, padomju militāro bāžu ierīkošanas no visa tā pāri palikušas vien dažas mājas tālāk no krasta. Padomijas gados šī teritorija nebija visiem pieejama. Pēdējos piecus kilometrus pirms jūras upe ir gandrīz bez straumes, bet tiktāl nebraucām. Dzirdēts, ka pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli un, kas ir īpaši interesanti – ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Pie ietekas no Lielirbes tilta līdz jūrai upes kreisais krasts kopš 2004. gada ir Ovīšu dabas lieguma teritorija ar pilnīgu apmeklējuma liegumu no 1. maija līdz 1. septembrim, izņemot pastaigas pa pludmali. INFORMĀCIJA: Irbe (lībiski 'Īra') veidojas satekot Rindai un Stendei. To dēvē arī par Kurzemes Gauju. Kopējais upes garums ir 33 km, kritums 5,5 m, baseina platība 2000 km², gada notece 0,5 km³. KONTAKTI: Laivu noma Pāvilostā: brīvdienu māja «Priežu muiža», Rita un Andris Bērziņi, tel. 29272547; Laivu noma un mašīnu stāvlaukums «Rindas skola»: Jānis Geste, mob. tel. 29365455.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais