Marokas sajuutas. 1. diena. Marrekech

  • 1 min lasīšanai
Beidzot ir pienaakusi diena, kad dodamies sen kaarotajaa celjojumaa... Maroka. Izlidoshanas diena - piektdiena. Celjojuma daliibnieki - Andris un es. Ilgums - 9 dienas. Finanses - to redzees beigaas.... Somas sakravaatas. Lidostaa atceramies, ka vakarnakt ruupiigi uz lapinjas pîerakstiitie vietu nosaukumi ir vieglpraatiigi atstaati maajaas uz galda. Tas nekas. Lidojums norit bez stresa, iznjemot vieglu paniku blakuseedoshajos, kad pusdienas izraadaas vienaadaa zaljganaa tonii...Es apeedu un man nekas. Andrim arii pagaidaam viss ok. Marakeshas lidostaa Andris izkaapjot nosecina, ka atpakalj nebrauks. Ir plus 30 un juutam tuksnesha elpu. Pasu kontrolei cauri un attopamies aarpusee...Kartes mums nav, sagaidiitaaju arii nav. Nav rezerveeta arii viesniica. Franchu valodu zinu "Labdien, mans vaards ir galds" liimenii, bet mans mierinaajums ir taads, ka Andris nezin pat tik daudz. Araabu valodas zinaashanas gan abiem diviem, paldies dievam, ir vienaadaa liimenii - nulles. Sametoties kopaa ar paaris austraaljiem, un shkiirushies no pirmajaam 50 dirhamaam, attopamies kaut kur Marakeshas vecpilseetaa....vai vismaz tuvu tai. Bet nebeedaa nenieka - nepaiet ne pusstunda, kad laipna puisha pavadiibaa un veel pêec 5 dirhamaam esam riadaa jeb hostelii... Ejam uz slaveno skveeru (nosaukumu veeljoprojaam nezinu)...Kaa notiek kaa ne, izvairoties no chuusku diidiitaaja, iekriitam pîrmajaas tuuristu lamataas...Veikls sievishkjis ir sagraabis manu roku un 3 minuutes veelaak to grezno skaists hennas ziimeejums...Nosauktaa cena ir shokeejosha un es laimiigi novelju kauleeshnos uz Andra stiprajiem pleciem...10 minuutes un 100 dirhamus veelaak Andris tiek nosaukts par berberu, ko izveelamies uztvert kaa komplimentu.... Iedzeerushi svaigi spiesto apelsiinu sulinju, saakam valkaaties pa medinas ielinjaam. Shauraas ielas un augstie muuri ir klaustrofobiski un plaans par doshanos uz Fez tiek strauji mainiits par labu kam citam...Kam - to jau redzees veelaak. Peec laba briizha attopamies, ka esam apmaldiijushies...Nogurums, neeeshana un strauji tumstoshaas debesis uzdzen man nelielu stresu...Kartes veeljoporojaam mums nav. Paaris puishelju piedaavaa mums paraadiit celju uz skveeru, nosaukumu kuram iisti nezinam, bet ceram, ka buus pareizais...Ir jau tumshs, tuurista neviena, tikai muusu chetru solji atbalsojas shaurajaas ielinjaas. Ir neomuliigi, un vienbriid taa pa iistam. Bet variantu nav. Izraadaas, ka mums nav kapeiku, ko samaksaat abiem un tiekam pamesti krustojumaa, mazaakajam puishelim paraadot celju uz pusi, par kuru instinkts saka, ka nav iistaa... Viss, protams baidzas labi, pusstundu veelaak esam atpakalj laukumaa...Piesaazham kafejniicaa ieeest zupinju un nospriezham, ka Marakesha mums neiet pie sirds, riit dosimies uz Essaouira... Bet ir labi...Pilniem veederiem seezham un veerojam, kaa berberu bungu dunas fonaa viens marokaanis saldi dudina ar anglju meiteni...Debesis ir melnas, no tirgus laukuma veeja atnestaa duumu smarzha atgaadina Jaanjus...Skan bungas, liigani sliid zema balss no tuviinaas moshejas, laukumaa sadegtas desmitiem spuldziishu met eenu paar desmitiem saliikushu augumu paar apelsiinu kaudzeem...Skaisti. Veel peedeejaa piipe uz muusu riadas jumta, veerojot spozho pilnmeenesi pikja melnajaas debesiis un tad pie miera... Riit - uz okeaanu...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais