Divvientulība Tūjas pludmalē.

  • 1 min lasīšanai
  • 22 foto
Ideja par braucienu uz Tūju manā prātā iezagās pavisam nejauši, atceroties skolas ekskursiju uz Tūjas stāvkrastiem. Par cik ar draugu paņēmām atvaļinājumu maija pēdējās divās nedēļās, izdomāju, ka jāaizbrauc. Patiesībā, atmiņas par Tūju man bija tik vājas, ka pati braucu kā pirmo reizi. Internetā sameklēju viesu namiņu – Jafa Tūja. Piesaistīja tas, ka šis viesu nams atrodas tikai 120m no jūras. Arī bildes mājas lapā piesaistīja uzmanību. Tā nu svētdienas rītā devāmies ceļā. Jūrmala – Tūja. Brauciens sanāk pa šoseju VIA Baltica – lieliski! Pēc nedaudz ilgāk kā pusotras stundas brauciena (neiztikām arī bez iegriešanās fast food ēstuvē :) ), beidzot nogriezāmies no šosejas pa kreisi ar norādi „Tūja”. Tālāk sekojām norādei uz mūsu izvēlēto viesu namu. Sajūsmu izraisīja brīnišķīgās sapņu mājiņas un skats, kas pavērās no auto loga – patiesi 120m mauriņš, nogāze un tālāk..Jūra. Nebeidzams plašums. 3 min, un ieradāmies viesu namiņā. Izvēlējāmies istabiņu un, ar sidriņiem un alu devāmies uz jūru.:) Jūra, saule un pavisam tukša pludmale..! Ja neskaita tos dažus kaitotājus, kas ar saviem dēļiem šķēla brīnišķīgos viļņus. Tā, it kā arī pludmale būtu rezervēta tikai mums diviem! Vēlāk atgriezāmies viesu namā, kur spēlējām volejbolu, street bolu, lēkājām pa batutu un vienkārši laiskojāmies ar brīnišķīgiem, vasarīgiem kokteiļiem. Neviena cita. Tikai mēs divi. Atgriezāmies pie jūras ar šampanieti jau tad, kad saule devās apsildīt zemes otru pusi. Sajūsmā kliedzu, cik dzīve ir skaista. Cik maz mums vajag laimei. Debešķīgs vakara nobeigums. Saguruši ievēlāmies mīkstajos spilvenos, lai nākamajā dienā ar jauniem spēkiem dotos apskatīt molu un stāvkrastus. Nākamajā rītā, iestiprinājušies ar viesu nama jaukajām brokastīm, devāmies uz jūriņu, parādīt savas sejas saulei. Pāris stunas pazvilnējuši tukšajā pludmalē, devāmies uz molu. Tas atrodas pāris minūšu braucienā. Atkal jau pārsteigti secinājām, ka pludmalē nav nevienas dzīvas dvēseles. Devāmies nelielā pastaigā gar krastu. Vietām ir lieli, superīgi akmeņi, kas šo vietu padara īpašu un savādāku. Baudījām dievvientulību.. Klusumā, mierā. Tik ļoti negribējās doties prom. Tomēr tas brīdis pienāca. Bet – nekas mums neliedz atgriezties, lai vēlreiz un vēlreiz izbaudītu šo vientulības un nošķirtības sajūtu. Nošķirtību no burzmas, trokšņiem, cilvēkiem. Un patiešām – lai nokļūtu paradīzē, nekur tālu nav jādodas.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais