Par ko būs stāsts? Mēs divi kalnu mīlētāji devāmies uz Spānijas Pirenejiem, konkrētāk uz Ordesas nacionālo parku (Ordesa y Monte Perdido National Park) un pavadījām kalnu pārgājienos 6 dienas.
Grūtākais ir tas, ka viss svars jānes līdzi uz pleciem (t.i. pārtika 6 dienām utt.), tomēr tas noteikti bija tā vērts, jo redzējām visdažādākās ainavas šajā, kā apgalvo, skaistākajā no Pireneju nacionālajiem parkiem – 5 ielejas, neskaitāmus milzīgus ūdenskritumus, upes, vairākus kanjonus, kanjona takas, vēl arī milzīgu alu, kur iekšā bija ledājs, sniegu, kalnu pārejas, aitas, kalnu ezerus un nokāpām pat Francijas pusē un baudījām mistisku miglu kombinācijā ar govju zvanu skaņām..
Šādam pārgājienam nav nepieciešamas nekādas tehniskas iemaņas. Pietiks arī ar salīdzinoši nelielu fizisku sagatavotību. Visdrīzākais arī jums skati liksies tik fantastiksi, ka iešana nemaz nebūs tik grūta. Skaistie skati nav jāmeklē. Ik uz soļa ir paradīze :) Var izdomāt arī vairākus tādus maršrutus, kur iet 1, 2 vai 3 dienas un tad atgriezties atpakaļ uz vietējo ciematu pēc pārtikas rezervēm, tīra apģērba un nomazgāties. Šajā parkā upēs nav atļauts mazgāties, nedz arī izmantot jebkādu ķīmiju apģērba mazgāšanai. Zeķes var izmazgāt un piesiet pie somas, tā tās izžūs visai drīz. :)
Ja laika prognoze rāda, ka Spānijas Pirenejos tuvākās 10 dienas būs tikai saulains laiks bez neviena mākonīša, tad visticamāk tā arī būs :) Noteikti ņemiet līdzi sauļojamo krēmu un to bagātīgi lietojiet. Vismaz ar nr 15. Bez sauļojamā krēma kalnos ieteicams sauļoties ne vairāk par pus stundu. Pēc kādas stundas biju jau apdegusi :( Francijas pusē savukārt visdrīzākais visu laiku būs apmācies, he :)
--Kā mēs zinājām kur iet?
Vietējā ciematiņā nopirkām karti, kurā ir sazīmētas visas takas, kuras atšķiras pēc grūtības pakāpēm (pat vecāka gadagājuma cilvēkiem parkā būtu piemērotas takas, ko 2-3 dienas staigāt). Ar draugu smējāmies, ka savas mammas šeit varētu vest kalnu burvību baudīt :) Visas takas dabā ir marķētas tā, ka noklīst no takas būtu grūti. Pēc pirmās dienas jutām, cik lielus gabalus apmēram varam noiet un tad arī saplānojām, kur tālāk dosimies. Parkā atrodas arī daudzas virsotnes, no kurām lielākā ir Monte Perdido (3344m). Te gan bija ieteikts izmantot koškas (dzelkšņi, ko sien pie zābakiem) un leduscirtņus, lai gan citi kāpēji apgalvoja, ka bez tā mierīgi varētu iztikt. Nevienā virsotnē mēs tā arī neuzkāpām. Mūsu augstākais punkts bija kalnu pāreja uz Francijas pusi, kas bija 2884m.
Uz dažām grūtākajām takām ir īsi via ferrata posmi (kas nozīmē, ka vietās, kur nevar iziet bez palīglīdzekļiem, ir piestiprinātas ķēdes, pie kurām pieturēties ejot). Arī šos posmus mierīgi varēja iziet arī ar visām somām :)
--Sadzīve.
Paņēmām visvieglāko telti (ap 1,6 kg), lai mazāks svars. Telts pirkta JYSK par 5ls, tāpēc tādu rekomendēju ņemt līdzi tikai uz tik izcili saulainu zemi kā Spānija. Paši pārliecinājāmies, ka Pireneji aiztur Francijas mākoņus, kas padara Spāniju par mūžīgi saulaino zemi (šķiet, ka abu valstu robeža iet pa galveno kalnu grēdu).
Pārgājienam noteikti jābūt speciāliem pārgājiena apaviem. Ļoti, ļoti rekomendēju arī trekinga nūjas, kas man stipri palīdzēja šādā pārgājienā. Ir kur atstutēties, vieglāk tikt gan uz augšu, gan lejā (atslogo ceļgalus).
Tā kā mēs abi esam veģetārieši, tad arī kalnos gatavojām šādu ēdienu. Ļoti labi varēja paēst :) Varu ieteikt, kā kalnos pagatavot šādu ēdienu. Iespējams, ka šādi pat soma bija vieglāka. Parkā nedrīkst kurināt ugunskurus, tāpēc gatavojām tikai uz gāzes ‘prīmusiem’.
--Nakšņošana.
Palikt pa nakti var dažādos kalnu namiņos. Refugio Goriz ir vienīgais, kas piedāvā ēdienu, gultas, dušas.. Tas ir izejas punkts uz Monte Perdido. Te var būvēt arī teltis. Ja nu tomēr ir vēlme palikt namiņā, tad ieteicams rezervēt vismaz 1mēn iepriekš. Zinu vēl vienu refugio, kas atrodas uz pašas kalnu kores, pašas robežas, kur bija ieteicams iemest naudiņu ‘krājkasē’.
Pārējie refugio arī ir atzīmēti kartē, bet tie pārsvarā ir tādas baļķu būdiņas bez jebkāda servisa (un pat durvīm), toties nav jāmaksā. Teorētiski var iet arī bez telts un palikt tajos, taču tad jāiziet agri no rīta, lai pēcpusdienā jau varētu aizņemt vietas.
Oficiāli nakšņot parkā zem 1800-2100m līmeņa nav atļauts (dažādos avotos dažādas ziņas). Ieteicams nakšņot iekš vai blakus refugio. Ārpus refugio teritorijas var nakšņot ‘ārkārtas gadījumos’, uzceļot teltis ap saulrietu un nojaucot ap saullēktu.
--Nokļūšana parkā.
Oh, šī bija jautrākā daļa :), kuras dēļ šaubījāmies, vai tiešām braukt uz šo parku. Lai te nokļūtu bija jābrauc Barcelona-Huesca-Sabinanigo-Torla un tad vēl no Torlas ar parka autobusu iekšā parkā (var gan ieiet arī ar kājām, ~2st).
Torlas ciematiņš ir populārākais variants, kā nokļūt parkā. Šajā ciematiņā atrodas alpīnisma veikals, tūrisma informācijas birojs un 3 kempingi. Paši palikām kempingā Ordesa, kur varēja atstāt arī liekās mantas, kamēr bijām kalnos. Izskatās, ka kempings nav obligāti jārezervē iepriekš, ja tur vēlas nakšņot savās teltīs. Brīvo vietu bija gana.
No Barselonas lidostas uz pilsētas centrālo laukumu (Plaz Cataluna), kursē ‘Aerobuss’ un vēl cits autobuss, abiem galamērķis, kas rakstīts uz autobusa ir Plaz Cataluna, cena ap 3 eur. Barselonā izdevīgāk pirkt metro biļeti 10x, kas derīga 4 dienas.
--Izmaksas.
Nokļūšana parkā ar autobusu no Barselonas (323km), kopā ap 25eur.
Kempings – 5 eur par telts vietu, 5 eur par katru personu. Ja grib tikai nomazgāties, tad tas izmaksās 2 eur.
Aviobiļetes – lētākais, ko esmu dzirdējusi, līdz Barselonai un atpakaļ ir 30ls. Mēs gan pirkām novēloti par 200ls. No Tūlzas Francijā sanāk tuvāk, toties aviobiļetes sanāk aptuveni par 100 ls dārgākas. Ar Ryanair nesanāca diez ko lētāk, turklāt tikai ar pārsēšanos un, kas ir pats trakākais, nekādi neizdevās sakombinēt turp un atpakaļ, lai pārsēžoties nebūtu jāgaida vairāk par 24 st.
--Noderīgas saites un info.
1) Vilcieni - www.renfe.es
2) Autobusi – Spānijas ziemeļi http://www.alsa.es/portal/site/Alsa un ieteicamākais šis http://www.alosa.es/ ieteicams pirkt kādu dienu iepriekš internetā vai uz vietas vismaz 4 st iepriekš, ko var darīt caur biļešu automātiem autoostās. Atrodoties pilsēta A, var nopirkt biļetes arī no B uz C.
3) Autoostas Barselonā:
(1) Estació del Nord - pie Arc de Triomf (L1) metro stacijas, no kurienes izgāja pirmais autobuss (alosa.es) uz Huesca. Dienā ir tikai 4 autobusi no Barselonas uz Huesca. Visi tikai no šīs stacijas. Ar vilcienu uz Huesca no Barselonas nokļūt nevar.
(2) Sants Bus & Train Station - metro stacija Sants Estació, atiet autobusi un arī vilcieni.
Kempings Huescā – San Jorge (Spāniski izrunājas kā San Horhe un Hueska). Cilvēki ļoti draudzīgi un gulēt dodas vēlu, pat 1os naktī bija, kas parāda ceļu :)
4) Huescā atrodas arī Outlet veikals alpīnismam, kur lētāk iegādāties inventāru un apģērbu - http://www.barrabes.com/qsomos/tiendaOutlet.asp
--Citas alternatīvas vietas uz kurieni doties –
(1) Anteto (3404m) apkaime, kas ir augstākais kalns Pirenejos. No Barselonas ar autobusu uz Lleida, tad uz Vielha. Uz Lleidu no Barselonas var nokļūt arī ar vilcienu.
(2) Kaut kur redzēju arī info, ka no Barselonas lidostas visērtāk nokļūt uz Andoru. Pa taisno no Barselonas lidostas ejot tūrisma autobuss par labu cenu :) tā sacīt tūrisma veicināšanas nolūkos ierīkots reiss.
--Latvijas konsulāti Barselonā:
Consulado Honorario
Avenida Diagonal, 490 - 2? - 2? 08006
Barcelona (Barcelona)
Tel. +34 934160044 / Fax +34 934161497
Consulado Honorario
Calle Morat?n, 14, 10?E 46002
Barcelona (Barcelona)
Tel. +34 963519648 / Fax +34 963522879
--Nobeigumā.
Lai gan esmu te sarakstījusi visādus noteikumus, kas jāievēro, tomēr nevienā no dienām neredzējām nevienu administratīvo personu, kas potenciāli varētu mums aizrādīt.
Bijām tur pašā karstākajā sezonā, jūl beigās-augusta sākumā. Tomēr kalnos, virs 1800 līmeņa bija visai ‘pavēss’, kādi 25-22 grādi. Ieteicams tomēr braukt ātrāk, tad būs vieglāk iet. Lai gan, no otras puses, šādi vismaz izbaudījām siltu laiku.
Kopējās brauciena izmaksas katram bija 250 ls + aviobiļetes (ieskaitot 4* viesnīcu Barselonā), ēdienu gan lielākoties ņēmām līdzi no Latvijas. Turklāt lielākās izmaksas bija Barselonā, kur atpakaļceļā vienu dienu pašikojām :)
Ja nu vajag kādu padomu, noteikti rakstiet!!
p.s. apsolījos sev šo te uzrakstīt, jo dēļ tā, ka nebijām nopirkuši biļetes iepriekš, nokavējām pirmo autobusu no Barselonas uz Huesca. Rezultātā ceļš, kā nokļuvām kalnos, bija sekojošs – Barcelona- Lleida- Huesca – Sabinanigo – Torla - Ordesas parks.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais