Spānijas dienvidi ar auto janvārī!

  • 5 min lasīšanai
..jeb spilgtās saules piespīdētais Atlantijas okeāns, Vidusjūra un kalni Spānijā.. Šī ir tāda laba alternatīva ceļošanā šī brīža ekonomiskajos apstākļos. Tajās 7 dienās iztērējām tikai 270 Ls (bez aviobiļetēm). AVIOBIĻETES Lidojām uz Alikanti (Alicante - uz dienvidiem no Barselonas) ar Ryanair. Mums bija lidojums no Vācijas, tāpēc nevarēšu pateikt ceļa izmaksas. Ir arī tiešais lidojums no Stoholmas uz Alikanti. KALNI un ceļi Mūsu sākotnējais mērķis bija staigāt pa kādām kalnu takām dabasparkos vai via ferrata takām, taču šoreiz tas nebija iespējams. Pirmkārt, Spānijā šajā laikā bija rekordaugsts laiks (6-12 grādi parasto janvāra 14-18 grādu vietā). Otrkārt, Vācijā paguvu apaukstēties. Tā, ielidojot Spānijā, vairāk domāju par ārsta apmeklējumu nevis ekstrēmām izklaidēm. Pašā sākumā mēs uzbraucām Sierra Nevada kalnos esošajā lielākajā slēpošanas trasē Spānijā (netālu no Pico Veleta (3398 m)). Uzbraucām ar pacēlāju no 2100 m līdz 2600 m. Patiesībā nekā tik sevišķa tur nebija (cerējām, ka sniegotās virsotnes mūs iedvesmos kādam nelielam pārgājienam). Tā kā vienas dienas laikā bija tik straujš pacēlums un kritums, tad man palika slikti no šīm augstuma izmaiņām. Galu galā pats nobrauciens no kalniem 18 km garumā pa līkumainiem ceļiem arī nav nekāds joks. Man ļoti patika pārbrauciens no Granadas uz Cadiz. Tāda nedaudz raupja, bet vientulīgi skaista ainava ar tālumā nedaudz samanāmām sniegotām kalnu virsotnēm un lieliem plašumiem. Patīkama pārmaiņa pēc piekrastes pārlieku urbanizētajiem ceļiem. Galu galā mēs izgājām tikai vienā garākā pārgājienā dabasparkā Parque Natural Los Alcornocales. Uzkāpām uz virsotnīti Aljibe (1091m, 600 m pacēlums, 4 h turp un atpakaļ). Lai gan precīzāk laikam būtu teikt nevis ‘uzkāpām’, bet ‘aizgājām’ līdz virsotnei, jo pacēlums nebija straujš. Te nu beidzot varējām labāk izbaudīt Spānijas dabu. Nedaudz eksotiski un janvārī pagalam mierīgi – satikām tikai vēl vienu kāpēju. Pašā augšā gan nosalām, jo tur bija tikai kādi 0-3 gadi. Tur man beidzot atklājās noslēpums - no kurienes nāk korķa materiāls, izrādās, ka tā ir korķa koka miza, kas vienkārši (pat parka teritorijā!) tiek ‘nomizots’ no koka. Jāpiebilst, ka, lai tur tiktu, mums bija jāizņem atļauja netālu esošajā pilsētiņā Alcala (del Gazuel). Atļauju izsniegšanas vieta atrodas vecpilsētas centrālajā laukumā, taču, ja sanāks ieklīst parastajā tūristu informācijas centrā, viņi laipni (tiesa gan tikai Spāniski) izstāstīs, kur jādodas. Tālāk mēs braucām pa visai šauru un līkumainu, toties vientuļu un skaistu ceļu (Alcala-Ronda). Tas bija patīkams pārsteigums, jo es, protams, aplūkojot šo ceļu uz kartes, neiedomājos, ka tas būs kalnu ceļš. Atpakaļ braucām pa piekrastes ceļu (Gibraltārs- Alicante). Zinu, ka kādi mani paziņas brauca no Barselonas uz Gibraltāru un atpakaļ. Manā vērtējumā šis ceļš, kā vienīgais mērķis, noteikti nav tā vērts. Neizteiksmīgas klinšainas ainavas, turklāt vairāku stundu braucienā visa piekraste nosēta ar gurķu un tomātu siltumnīcām. Tā it kā brauktu garām visiem Eiropas tomātiem. Vienīgi gandarījums, ka ceļš brīžiem pietuvojās Vidusjūrai. PLUDMALES Tā kā atskārtām, ka kalniem šoreiz nav īsti piemērots laiks, tad nolēmām vairāk laika pavadīt pie okeāna un jūras. Mums paveicās uz dullo nokļūt ļoti skaistās vietās. Pirmā vieta, kur piebraucām pie okeāna bija La Barrosa, kas ir nedaudz uz dienvidiem no Cadiz. Fantastiski spilgta saule, plaša un (ziemā) vientuļa pludmale, lieli viļņi ar dažiem sērfotājiem un saules žilbinošais un apdullinošais atspīdums pret ūdens virsmu. Šī pirmā satikšanās ar Atlantijas okeānu tik tiešām vilšanos nesagādāja. :) Netālu no pilsētas El Lentiscal, kur ceļš pietuvojas jūrai, nejauši ieklīdām milzīgā kāpā, ko var redzēt pat no Tarifas. Pati Tarifas pilsētiņa noteikti bija spilgtākais brauciena brīdis. Šī pilsētiņa ir pats tālākais Spānijas dienvidu punkts, precīzāk sakot sala, kas atrodas pilsētiņā. To salu ar pilsētu savieno mols, no kura uz vienu pusi redzams gaiši zilais Atlantijas okeāns, bet uz otru piesātināti zilā Vidusjūra un ļoti skaidri saredzamas Āfrikas piekrastes klintis. Saule bija žilbinoša, turklāt ieraudzīt Āfrikas krastus jau pats par sevi bija maģiski. Šeit tapa arī lielākā daļa no manas Spānijā savāktās gliemežu kolekcijas. :) Tarifa esot arī sērfotāju paradīze, tur par spīti vēsajam laikam redzējām kādus 10 sērfotājus. Brīnījos, kā viņiem nav auksti, jo galvas jau visiem bija plikas, mugurā, protams, hidra. Tomēr vislielāko pārsteigumu sagādāja kāda 3 bērnu ģimenīte no kuriem jūrā peldējās tikai vismazākais, kādus 3-4 gadus vecs puisītis. :)) AUTO ĪRE Noīrejām tādu vieglo auto, lai tajā varētu arī gulēt un 3 naktis tā arī darījām. Auto ir Ford Focus Familiar, kas ir pikaps un tam ir arī pilnīgi horizontāli nolaižamie aizmugurējie sēdekļi. Man (1,72m), ja iztiepos tā kā nedaudz pa diognāli, bija ļoti labi gulēt, jo varēju pilnībā iztaisnot kājas. :) Vienīgi naktī auto piesvīda pat pie atvērtajiem logiem :( Īrējām no Centauro (www.centauro.net), kas ir lētā auto izīrēšanas firma. Vienīgi viņi prasīja 70 EUR par ielieto degvielu, kas man likās krietni par daudz salīdzinot ar to, cik vēlāk maksājām paši uzpildoties. Interesanti būtu uzzināt, vai arī citas firmas tā ‘uzvārās’ uz degvielas rēķina, respektīvi - auto lēts, bet ielietā degviela dārga. Starp citu, pārliecinieties, vai jūs ar savu īrēto auto drīkstat braukt Gibraltārā; mums tas līgumā nebija atļauts. NAVIGĀCIJAS IEKĀRTA Labi, ka mums bija nopirkta navigācijas iekārtu, jo pretējā gadījumā būtu ļoti grūti orientēties. Kad pirmajā dienā braucām uz iepriekš noskatītu viesnīcu pie Cartagenas, 2 stundu brauciena laikā gandrīz neizbraucām no apdzīvotām vietām, kas nozīmē, ka visu laiku bija apļi, pagriezieni, uzbraukšanas un nobraukšanas uz lielajiem ceļiem. Vēlāk pateicoties navigācijas iekārtai varējām atļauties riņķot pa pilsētiņām, kur acis rāda, un vienmēr viegli atradām izeju :) Turklāt tā mūs arī apveda apkārt maksas ceļiem! Jānorāda tik, ka vēlies izvairīties no maksas ceļiem. turklāt tā iekārta ir tik gudra, ka vismaz vienā vietā braucām āri pa maksas ceļu, tikai mūs apveda apkārt maksāšanas vietai. PĀRTIKA Kā jau minēju, tad pārsvarā pārtikām no sausā ēdiena. Tomēr nebija tik traki, jo mums bija spirāle (pirkta Ceļotājā, Miera ielā, 11 Ls), kuru var darbināt iespraužot auto piepīpētājā un mums tika siltas zupiņas un tējiņas :) Zupas nopirku garšvielu veikalā (Lienes ielā 9), kur ir dažādas kvalitatīvas ātri pagatavojamās zupiņas.. pirmēram ar lēcām, sparģeļiem.. mmm Pārtikas veikals spāniski saucas ‘supermercado’. Svētdienā atvērtu atradām tikai lēto Aldi, kurā bija grūti atrast pat cienīgus saldumus, ko pārvest mājās. Tirdzniecības centrs spāniski ir ‘centro comercial’. NAKTSMĪTNES Palikām pa nakti 2* vai 3* viesnīcās. Janvārī noteikti nav problēmas atrast brīvu istabiņu. Pašu viesnīcu arī ir daudz. Cenas no 40-55 eur. Brokastis gan nav iekļautas pat 4* viesnīcās. Redzējām arī daudz kempingus. Viņiem ir arī tādi Hotel Apartamentos. Vienu tādu varam ieteikt Bahia 3*( San Pedro, kas ir netālu no Cartagena, www.aparthotelbahia.com), kur ir arī veļas mazgāšanas iespēja (laundry). Cena tāpat kā viesnīcām. Arī vienā kempingā īrējām apartamentus. Nebrīnieties, ja istabiņa viesnīcā nebūs apkurināma, īpaši auksti gan arī nebija. VALODA Daudzi angliski nerunā nemaz. Tas gan viņiem netraucē gari un plaši stāstīt, kā nokļūt līdz kādai vietai. Tā, ka droši prasiet palīdzību, ja nepieciešams :) Žestu valoda ir starptautiska un, runājot no sirds, saprasties ir iespējams! Ja viņi saka, ka runā nedaudz, tā jau ir ļoti laba zīme, jo bieži izrādās, ka viņu ‘nedaudz’ ir pilnīgi pieņemams līmenis :) Izrādās, ka Spāņi ir pieticīgi.. VĒL IESAKU: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=4508 - kāda cita cilvēka apraksts par ceļošanu pa Spāniju ar auto http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=6432 - apraksts par manu 6 dienu pārgājienu Pireneju kalnos Man šis brauciens bija īpašs ar to, ka neko īpaši negaidīju, tāpēc novērtēju katru (un to nebija nemaz tik maz) skaisto Spānijas nostūri. Veiksmi!!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais