Lai gan Ait Mansour aiza sākumā likās kā skaista vieta, tā nav nekas salīdzinājumā ar abiem nākošiem kanjoniem. Jau pats ceļš, kas kā čūska vijas lejā uz Igmir kanjonu varētu droši pretendēt uz skaistākā ceļa posmu visā Marokā. Bet tas ir tikai sākums jeb "klusums pirms vētras" - te jāauj trekinga apavi kājās un jādodas iekšā Igmir kanjonā 2-3 stundu pārgājienā uz Aourkerda ciematiņu, kas pilnīgi atrauts no ārpasaules.

Igmir kanjons ir pilnīgs atklājums, te nav naktsmītņu, tāpēc no Tafraoutes jaizbrauc ļoti agri, nav taku, tā vietā jādeso pa izžuvušas upes gultni, un arī uz gidu zināšanām šeit nevar paļauties - vienīgā vieta ceļojumā, kur paņēmu pavadoni no vietējā ciema un amizanti, bet izradās es viņu aizvedu uz diviem elpu aizraujošiem skatiem, kuros viņš nekad nebija bijis, visu mūžu dzīvojot blakus, nevis viņš mani. Pats pārgājiens pa kanjonu, kas met vienu līkumu pēc otra, ir prasīgs, bet katra soļa vērts atklājot vienu lielisku panorāmu pēc otras.
Tomēr tas viss aizmirstās, kad beidzot atrodam iespēju pakāpties augstāk klintīs, kur paveras skati, kam būtu jābūt uz Marokas tūrisma brošūru vākiem, tikai neviens par tiem neko nezin. Pirmajā skata punktā upe izgrauzusi asu loku, virs kura paceļas augstas klintis, bet panorāma, kas paveras no otras klints vispār "rauj jumtu nost" - kā amerikāņi saka "tūkstošs dolāru vērts" skats, kur izžuvusī upe veido veselus trīs asus līkumus pie Aourkerda ciema. Ja šī vieta būtu Amerikas rietumos, tad te katru gadu paviesotos daži miljoni ceļotāju, bet tagad es noteikti biju viens no varbūt pieciem vai desmit Zemes iedzīvotājiem, kam laimējies to redzēt.

Amtoudi aizā savukārt ir mazliet vairāk civilizācijas, jo šeit vismaz kaut kāda taka ved cauri kanjonam un augšā uz berberu cietokšņiem, bet pašā ciematiņā ir pat divi mazi un ļoti vienkārši viesu nami. Pats Amtoudi kanjons gan nav tik augsts un varens kā Igmir, bet to ar uzviju kompensē dzidrie un dzestrie dabas baseini dziļāk aizā un berberu cietokšņi, kas apbrīnojamā veidā uztupināti klinšu virsotnēs, un, paver satriecošas panorāmas pār šo "Zemes plaisu".
Kopumā gar Amtoudi kanjonu izvietojušies vairāki ap 12. gs. celti berberu cietokšņi, no kuriem divi lielāki ir pavisam nesen atjaunoti, bet pārējie drupu stāvoklī. Par "agadiriem" sauktie berberu cietokšņi nebija domāti īsti dzīvošanai, bet gan kalpoja kā nocietinātas noliktavas, kur glabāt savas tirgotāju preces un izaudzēto no laupītāju bandām, kas nāca no Anti-Atlasu kalniem, kā arī tuvējā Sahāras tuksneša un viduslaikos siroja pa apkārtni vieglas peļņas nolūkos.
Turpinājums sekos....

Ce\lojuma piedāvājums šeit:

Jānis Kreicbergs