Jaunākais Impro izpētes ceļojums iesācies Marokas ūdeņu un ūdenskritumu zīmē - esmu nonācis pie vairāk kā simts metrus augstas kraujas, pār kuru lejā gāžas ūdens, bet tuvējā apkārtnē kā bandas klejo mamaku pētiķīšu (Barbary Apes) grupiņas.

Tikai viena vieta Marokā atbilst šim raksturojumam - tā, protams, ir Cascade d'Ouzoud ūdenskritums, kas trīs kaskādēs graciozi krīt no 110 m augstas klints līdz tālāk aizplūst sārtu klinšu kanjonā. Šis ir ne tikai augstākais ūdenskritums Marokā, bet arī visā Ziemeļāfrikā, kā arī, manuprāt, viens no krāšņākajiem dabas skatiem Berberu zemē jeb Rietošās saules zemē, kā bieži mēdz dēvēt šo valsti.
Lai kaskādi tā kārtīgi no visām pusēm aplūkotu ir jāieplāno kādas 2-3 stundas un nesteidzīgā tempā jāveic lielais aplis. Tā sākums atrodas pašā ūdenskrituma virsotnē, kur uz pašas klints malas sirds sāk pukstēt straujāk lūkojoties pār kaskādi un kanjonu no augšas. Pēc tam, ejot gar kanjona ziemeļu malu ,Cascade d'Ouzoud atklāj jaunus rakursus, kā arī olīvkoku birzs, kur mudž no makaku pērtiķīšiem. Tad seko kāpiens lejā un īss, bet ļoti atspirdzinošs izbrauciens ar laiviņu pie pašas kaskādes, bet noslēgumā kāpiens augšā pa dienvidu pusi no kuras šķiet paveras paši labākie ūdenskrituma skati, kā arī dažas kafejnīcas, kur iedzert Marokai tik raksturīgo svaigi spiesto apelsīnu sulu un apēst tradicionālo tažīnu, paralēli baudot Cascade d'Ouzoud panorāmas. Lai gan šis esot bijis sausākais gads pēdējās dekādes laikā un ūdens daudzums bija tuvu savam minimumam, tomēr neskatoties uz to, Ouzoud ūdenskritums sniedza gandarījumu acīm.

Arī nākošā vieta, Paradīzes ieleja, saistās ar ūdeņiem un pieder pie Marokas dabas pastkartēm, jo savādāk tā nebūtu ieguvusi tik daudzsološu un greznu nosaukumu. Šeit daba izveidojusi skaistu "ainavas glezniņu" - ķēdīti ar dzidriem, zaļganīgas nokrāsas dabas baseiniem, kas iegūlušies sārtu klinšu ielejā un savienoti ar mazām kaskādēm, bet, lai šī vieta vēl labāk izskatītos tā piemetusi klāt pa kādai palmu birzītei. Jau atkal, lai šo Dienvidmarokas dabas mākslas darbu kārtīgi aplūkotu ir jāvelk piemēroti apavi kājās un jādodas īsākā pārgājienā pēc savas balvas - gleznainajiem Paradīzes ielejas skatiem un plunkšķa tās dzidrajos baseinos, kuros daži jaunieši izrāda savu drosmi lecot no sārtajām klintīm. Diemžēl arī Paradīzes ieleja neparādīja savu daili visā krāšņumā, jo ilgstošais sausuma periods un īpaši sausais gads vairākus no dabas baseiniem un mazajiem ūdenskritumiem bija izkaltinājis. Sasodītā globālā sasilšana!

Jānis Kreicbergs