Turpinu stāstu par mūsu piedzīvojumiem Ēģiptē neilgi pirms iestājās jaunais 2019.gads. Tūrfirmas pārstāvis mums piedāvā 2 iespējas vienā datumā piektdienā 28.12.18:1)braukt uz Gizas piramīdām, kuras atrodas netālu no Kairas - ceļš uz vienu pusi 5,5 h(uz abām 11h)izbraukšana 2 naktī,2)vai doties ekskursijā uz Luksoru ceļš uz vienu pusi 4h(uz abām 8h) un 8h pati ekskursija pa objektiem - kopā 16h ilgs pasākums - izbraukšana 5 no rīta. Mēs izvēlamies Luksoru ar slaveno Karnakas templi, šeit izvēlē gan vairāk lomu nospēlē, tas ka šis brauciens ir mazliet īsāks. Vēlāk saprotam - cik katru reizi ir svarīgi izdarīt pareizo izvēli, jo 28.12.18 netālu no Gizas piramīdām notiek terorakts iet bojā 3 vjetnamas tūristi un vietējais ēģiptiešu gids.

Un tā mēs piektdienas rītā ar iepriekš pieteiktām un mums sagatavotajām, sausajām pusdienām rokās, 5 no rīta iekāpjam lielajā tūristu autobusā. Tas ir pilns, jo mūsu viesnīca izrādījās pēdējā no kuras paņēma braucējus Luksoras ekskursijai. Mēs ieņemam "labākās" vai atlikušās vietas autobusā t.i. autobusa aizmugurē, kur ir piecas vienā rindā sēdvietas un kuru krēslus nevar ne atliekt uz aizmuguri gulēšanai ne citādi grozīt. Toties tās visas ir tikai mums - man un meitai, jo vairāk neviens braukt gribētājs neiekāpj. Ceļš ir ilgs un sākas vēl tumsā, un tā kā tik agri neviena viesnīca brokastis nepasniedz, ap 8 no rīta sākas dažādu brokastu paku tukšošana un autobusā atskan klusa čāpstināšana. Ap 9 gandrīz visi autobusā ir pamodušies, gids iepazīstina ekskursantus ar sevi. Gida vārds ir Muhameds. Ekskursija notiek krievu valodā un pēc īsa ievadstāstījuma par Ēģiptes vēsturi, mēs strauji tuvojamies Luksoras pilsētai. Muhameds stāsta, ka Luksoras lauku apgabali un pati pilsēta ir viena no trūcīgākajām valstī vidējā mēneša alga ap 40,- Euro mēnesī( uz 2018.gada decembri), bet cilvēki ir strādīgi un daudzi nevēlas pārcelties uz Kairu, Aleksandriju vai kūrortpilsētām, kur algas ir lielākas.

Izbraucam cauri Luksoras pilsētai un mūsu pirmais apskates objekts ir Karnakas templis. Visur pie tūrisma objektiem ir pastiprināta apsardze un drošības pārbaudes, jāiziet caur detektoru( vai nenesat ko bīstamu) tādu kā lidostās. Pirms apskates objektiem ir tīras tualetes, viss pa civilizēto. Kad izkāpjam no autobusa, pie manis pienāk gida palīgs Melads, kura pienākumos ietilpst sekot, lai kāds no grupas nepazūd, neatpaliek, kā arī izdalīt ieejas biļetes pirms apskates ojektiem u.c., un laipni piedāvā man savu palīdzību. Un ja konkrēti viņš piedāvā turēties man pie viņa elkoņa, lai būtu vieglāk iet, ievest mani bez rindas labierīcībās(pats gan līdzi nenākšot, ar humora izjūtu viņam viss kārtībā) un visādi citādi palīdzēt, lai tikai es pasaku, kas nepieciešams. Kāpēc viņš izvēlējās tieši man piedāvāt šādu palīdzību, viņa skaidrojums ir, ka mēs esam 2 sievietes bez pavadoņa vīrieša un es jau sieviete solīdā vecumā un vecākiem cilvēkiem vienmēr jāizrāda cieņa. Man gan ir pārliecība, ka viņam stipri iepatikās mana meita Zaiga. Lai vai kā es viņa palīdzību pieņēmu un tā man stipri atviegloja dzīvi šīs fiziski grūtās, garās eskskursijas laikā.

Karnakas templis ir grandiozs ar milzīgām diametrā un augstumā kolonnām, iespaidīgām faraonu un ēģiptes dievību skulptūrām. Kolonnas ir klātas ar izgrebtiem tajās heroglifiem, kurus gids salīdzina ar mūsdienu smaiļikiem telefonā 🙂 , kur katrai zīmei ir sava nozīme. Un viņam var tikai piekrist!! Eskskursijas beigās mums tiek iedots brīvais laiks, lai mēs paši varam sajūsmināties par seno celtnieku prasmi, kur viņi bez mūsdienu iespējām - celtņi, smagās mašīnas, prata pārvietot milzīgas akmens kolonnas un citas detaļas tikai ar savu roku un prāta spēku! Mēs arī nolemjam izpausties un uzņemt foto palēcienā uz Karnakas tempļa skulptūru fona. Bildes mums palīdz uzņemt Melads.

Tālāk mēs braucam apskatīt divus lielus kolosus, kas vienīgie saglabājušies no kāda cita tempļa arī Luksoras tuvumā. Tur esam neilgi un dodamies uz vienīgās sievietes faraones Hatšepsutas templi. Gids stāsta, ka lai valdītu valstī, viņa iziet smagu cīņu par varu. Lai sasniegtu savu mērķi ir spiesta apprecēt savu daudz jaunāko brāli un vēlāk gāzt viņu no troņa. Tikai tad viņa vienpersoniski ilgus gadus valda Ēģiptē. Savu ārējo tēlu valdniece Hatšepsuta papildina ar pieliekamo bārdu un citiem vīrišķības atribūtiem tā pielīdzinot sevi un arī uzskatot sevi par līdzvērtīgu visiem iepriekšējiem faraoniem vīriešiem. Uzkāpt stāvajā kalnā, kas ved uz Hatšepsutas tempļa ieeju, man palīdz Zaiga un Melads veidojot uzstumšanas vilcieniņu. Varēju jau pati, bet vienmēr ir patīkami saņemt palīdzīgu roku, šai gadījumā 4 palīdzīgas rokas!

Pēc šī objekta apskates mūs aizved pusdienās, kas ir iekļautas ekskursijas cenā. Ēdiens ir svaigs un garšīgi pagatavots. Ēdot var mazliet atpūtināt kājas, nogurums liek par sevi manīt. Pēc pusdienām grupa dodas uz vēl vienu apskates objektu. Es, vēl daži tūristi un gida palīgs Melads paliekam autobusā gaidīt pārējo grupu. Viņi būs atpakaļ apmēram pēc 40 minūtēm. Melads apsēžas man blakus 5 sēdekļu ložā pašā autobusa aizmugurē un uzsāk sarunu. Kā sapratu viņu visvairāk interesēja jautājums vai mana meita Zaiga ir precējusies vai brīva sieviete. Kad teicu ka Latvijā Zaigu gaida vīrs, Melads manāmi saskuma. Es arī vēlējos uzzināt ko vairāk no vietējā iedzīvotāja, kā dzīvo ēģiptieši, kādi ir viņu paradumi u.c.Melads pastāstīja, ka viņam ir 35 gadi, viņš nekad nav bijis precējies, jo tikai turīgs vīrietis Ēģiptē var atļauties precēties. Ir vairāki nosacījumi precībām:1) par sievu jādod kalims(liela izpirkummaksa vecākiem, kas meitu uzaudzinājuši),2)nākamai sievai jānopērk pietiekami daudz zelta rotaslietu,iespējams pat vairāki kg svarā(ne kā pie mums bildinot tiek pasniegts mazs zelta gredzentiņš),3) jāiegādājas dzīvoklis vai māja, kur jaunā ģimene dzīvos. Šie trīs ir galvenie nosacījumi, kas Ēģiptē jāizpilda vīrietim, lai viņš varētu precēties. Pēc tam protams jāspēj uzturēt ģimeni sievu un bērnus. Melads pats atzinās, ka viņs nav sakrājis pietiekami daudz naudas, lai precētos un tāpēc dzīvo vecpuisī. Mūsu vīriešiem vajadzētu ņemt piemēru no Ēģiptes noteikumiem, nereti Latvijā sieviete uztur vīrieti 😂 . Noklausījos Melada bēdu stāstu par precību neiespējamību un sapratu, kāpēc ēģiptiešu vīrieši tik bieži grib precēt ārzemnieces - nav jāmaksā kalims,un citas vēl pašas piemaksās lai tiktu pie vīra...mjā viela pārdomām. Parunājām ļoti sirsnīgi arī par citām tēmām. Pēc sarunas iedevu Meladam bakšišu(dzeramnaudu),kamēr pārējie tūristi neredz,par palīdzēšanu visas ekskursijas garumā. Viņš pat apvainojās negribēja ņemt, jo ne tādēļ palīdzējis, bet es viņu pierunāju,sakot ka viņa vecāki būs iepriecināti, ja viņš tiem nopirks dāvanas. Beigās Melads ļāvās pierunāties un bakšišu paņēma. Ekskursijas turpinājumā mēs bijām Papirusa un Akmens izstrādājumu muzejos. Vēlāk devāmies nelielā izbraucienā ar laivu( par papildus samaksu) lai autobuss varētu 1.5h laikā apbraukt apli, lai apgrieztos un uzpildītu degvielu. Devāmies uz Banānu salu, kurā atrodas lielas banānu plantācijas un mazs mājas zoodārzs. Peldot atpakaļ, mēs varējām vērot Luksoru pēc saules rieta.

Tas bija mūsu ekskursijas pēdējais apskates objekts un priekšā bija vēl tikai 4 h garais atpakaļceļš uz viesnīcu. Atpakaļ braucot mūsu autobusu vairākkārtīgi intensīvi pārbaudīja bruņoti karavīri. Turpceļā tas nenotika nemaz, mēs tikai pabraucām garā kontrolpunktiem - pārbaudes nenotika. Jau atgriežoties viesnīcas numuriņā un ieslēdzot televizoru - uzzinājām, ka šodien netālu no Gīzas piramīdām noticis terorakts, sprādziens, kura rezultātā gāja bojā 4 cilvēki. Mūsu grupai viss beidzās labi, cerams ka turpmāk Ēģiptē būs droši atpūsties. Ēģiptē ir iespaidīgi vēstures pieminekļi, vienkārši un laipni cilvēki, labi kurorti, vajadzīga tikai mierīga atmosfēra valstī! Neskatoties uz nedaudz biedējošiem notikumiem šai dienā, man ļoti patika eskskursija uz Luksoru, tā bija nogurdinoša, bet skaista. Turpinājums sekos.