Izbraukājis Mauritānijas, Gvinejas un Mali pierobežas, esmu atgriezies "īstajā Senegālā" un nonācis vienā no lielākajām upju deltām Āfrikā. Senegālas teritorijā dominē pustuksneša ainavas, kur ik pēc brīža, kā oāze izlien kādas upes delta un Sine-Saloum no tām ir vislielākā. Šeit 180000 hektāru lielā platībā veselas trīs upes tiekas ar Atlantijas okeānu - Diombos, Sine un Saluma, no kurām pēdējā ir galvenā, tāpēc šo aizsargājamo un UNESCO mantojuma sarakstā iekļauto vietu bieži mēdz saukt saīsinājumā par Salumas deltu.

Šīs trīs upes, Gambijas pierobežā ir izveidojušas plašu kanālu tīklu ar mangrovju mūžamežiem, sāls lagūnām, gliemežvāku salām jeb kalniem un mazām smilšu saliņām uz kurām cēli stāv pa kādam baobabam. Salumas upes deltā var visuzskatamāk redzēt, kāpēc baobabi ir ne tikai Madagaskaras, bet arī Senegālas simbols - to te ir visvairāk kā jebkurā citā valsts nostūrī. Tieši šeit stalti stāv arī vislielākais baobabu eksemplārs, ar iespaidīgu, 32 m apkārtmēra stumbru, bet tā milzīgajā dobumā atrodas šamaņu kapsēta-ala, kur vietējie Sereru cilts burvji tika apglabāti līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem.

Sereru tauta vienmēr apdzīvojusi šo upju labirintu nodarbojoties ar zvejniecību, tirdzniecību un visbeidzot sāls ieguvi, tādēļ pa visu deltu ir izkaisīti daudzi sāls baseini visdažādākajos toņos un nokrāsās. Par sereru eksistenci šeit liecina arī to noliktavas - mazas, koka būdiņas būvētas uz pāļiem, kur tie turpina glabāt rīsus un citas preces no mainīgā ūdens līmeņa, ko iespaido ne tikai sausā un lietus sezona, bet arī paisums un bēgums, tā kā delta atrodas tuvu pie Atlantijas okeāna. Sereri arī gadsimtu gaitā ir izveidojuši gliemežvāku kalnus-salas, no kurām Fadiouth ir tūristu visiecienītākā.

Šī sala, kuru ar kontinentu savieno garš kājāmgājēju tilts, ir pilnībā veidota no jūras gliemju un austeru vākiem, pat ielas un māju sienas klāj visādu okeāna mošķu bruņas. Ja Fadiouth ir vieta, kur musulmaņi un kristieši brālīgi dzīvo vienkopus, tad blakus esošajā gliemežvāku salā tie kopīgi atdusas - visa tā saucamā Kapsētas sala ir noklāta ar kristiešu krustiem un musulmaņu apbedījumu vietām.

Vēl viena kolorīta Salumas deltas apdzīvota vieta iekārtojusies pašā Sangomar smilšu strēles jeb pussalas galā - hiperaktīvais Djiffer zvejnieku ciemats, iespējams, ir pati eksotiskākā vieta Senegālā, kur nemitīgi valda kņada un troksnis. Visa Djiffer plašā pludmale ir noklāta ar krāsainajām, senegāliešu laivām pa kurām šiverē zvejnieki, citas laivas savukārt tikai atgriežas no zvejas un cilvēki kā traki metas ūdenī pārpirkt jaunatvesto lomu. Savukārt krastā aiz laivām paveras gliemju pakalni uz kuriem vietēji dauza gliemežvākus, bet blakus norit aktīva tirdzniecība ar izzvejotajiem jūras mošķiem, kuriem vairākiem pat nezinu nosaukumus. Šejienes zvejas vietas ir tik labas, ka Djiffer ostiņā uz vairākiem mēnešiem ierodas zvejnieki no dažādām Senegālas vietām, bet iepirkt tikko no okeāna izvilktos labumus brauc pat pircēji no tālās Ķīnas un Japānas.

Sine-Salumas delta kā plašs ūdens rezervuārs, protams, piesaista arī daudzus putnus, kas to tālajā migrācijas ceļā uz Rifta ieleju šeit pietur tranzītā pēc Sahāras šķērsošanas, bet daži izdomā tepat uz ziemu apmesties. Tāpat Salumas upes apvidū mājo dažādi dzīvnieki, no kuriem vienīgie plēsēji ir hiēnas, kas deltā gādā par mazo antilopju un kārpucūku jeb pumbu populāciju stabilitāti. Interesanti, ka dzīvnieki šai Rietumāfrikas nostūrī ir pielāgojušies dzīvei ūdens tuvumā un hiēnas apguvušas pat prasmi peldēt.

Dzīvnieku cienītājiem, gan šeit jāpabrauc dažus kilometrus nostāk, kur pašā Gambijas pierobežā, blakus deltai izveidots Fathala rezervāts, kas sniedz iespēju doties safari braucienā aplūkot vēl vairāk Āfrikai tik raksturīgos zvērus. Parks ir līdzīgs iepriekš apmeklētajam Bandia rezervātam, kur arī dzīvnieki pārvietoti, galvenokārt no nomaļā un plašā Niokolo-Koba nacionālā parka Senegālas austrumos, jo šeit tos ir vieglāk aizsargāt no malumedniekiem. Fathala parks ieņem nozīmīgu lomu pasaules lielāko antilopju, Western Eland, populācijas saglabāšanā, kuras vēl nesen bija uz izmiršanas sliekšņa.
Tomēr īstais iemesls ar ko Fathala dzīvnieku rezervāts piesaistīja manu uzmanību ir iespēja piedzīvot ko unikālu - doties "randiņā" ar lauvām. Pasaulē, jeb Āfrikā, ir tikai piecas vietas, kur tādi parastie mirstīgie kā es, bez grāda un 20 gadu pieredzes zooloģijā var piedzīvot adrenalīnu, ko dod romantiska pastaiga pa savannu ar zvēru karaļiem. Labās ziņas, ka neviens līdz šim tā arī nav apēsts, jo lauvas, kas uzaugušas šajā Senegālas rezervātā ir pieradušas pie cilvēku klātbūtnes un labi pabarotas pirms pastaigas, lai nesaskatītu mūsos steika gabalu. Satraukumam nav pamata un rendžeri pārzin katru lauvas kustību un saprot, ko var un ko nevar darīt. Reiz jau tas tika piedzīvots Zimbabvē, bet šoreiz Senegālā, otro reizi pastaigājoties ar mincīšiem jau sajūtos pavisam droši, kā liels speciālists un lauvu pavēlnieks.

Turpinājums sekos...

Jānis Kreicbergs