Brauciens uz Kipru janvārī bija samērā spontāns, jo vedekla atrada lētu lidojumu uz Pafosu un nolēmām izmantot šo iespēju. Mums paveicās, jo lietus un vētras bija beigušās, laiks bija samērā silts 15-18C. Vienīgais negaiss bija naktī. Peldēties jūrā nemēģinājām, lai gan ūdens likās samērā silts.

Priekšrocība janvāra braucienam tāda, ka nav lielie tūristu bari un izvēlētos objektus var mierīgi apskatīt. Nolēmām mašīnu neīrēt, jo nav pierasts pie pretējā braukšanas virziena.

Pavadījām Pafosā 4 dienas. Aizbraucām uz dzīvnieku fermu kalnos un vīna muzeju. Ferma bija galīgi garām, jo no dzīvniekiem bija ēzelīši, vistas, tītari un zosis, toties redzējām daļu no Kipras kalniem. Apmeklējām banānu plantāciju, apelsīnu un mandarīnu dārzus. sadāvinātos augļus noēdām ar grūtībām.

Apskatījām Pafosas arheoloģisko parku un koraļļu pludmali. Māju drupas ir grandiozas. Var tikai apbrīnot seno celtnieku prasmi un antīkās grīdu mozaīkas. Pilsēta tīra, pārsteidza sabiedriskais transports. Autobusi bija pārsteidzoši tīri. Municipalītātes tirgus ir kārtīgs un plašs. Patīkami, ka pārdevēji ar savu preci neuzbāzās. Suvenīrus izdevīgi pirkt tirgū, jo cenas ievērojami zemākas kā veikalos.

Vietējie ir ļoti pretīmnākoši un draudzīgi. Daudzi pārvalda krievu valodu. Porcijas restorānos iespaidīgas, diviem paredzētā porcija pietika trim.

Pēc vietējo domām, pats labākais laiks apmeklēt Kipru ir septembrī, oktobrī, jo tad karstums ir beidzies un sākas tā sauktā samta sezona. Pārsteidza tas, ka ielās nemanīja mazus bērnus, taču Kiprā esot zema dzimstība. Kafejnīcās sēž tikai vietējie vīrieši. Ir ļoti maza maizes izvēle un dārgi konditorejas izstrādājumi. Interesanti, ka Pafosā mājām ir nosaukumi un nemanījām pie māju fasādēm ielu nosaukumus. Nez kā viņiem sūta pastu. Dzīvokļa saimniece pat nemācēja pateikt precīzu mājas adresi, bet deva galvenos orientierus kā meklēt, ja nomaldāmies. Kopumā brauciens bija jauks, bet pārējo salas daļu jāapskata citreiz.