Pēc pamatīgām brokastīm, izgāzies bāriņa krēslā, es gurdeni, bet ar baudu plaušās ievilku silto, pavasara smaržām pilno gaisu, paralēli vērodams Pamukkale baseina terasēm izroboto pakalnu. Pēc ellīgas braukšanas ar busiņu uz Turciju, šis beidzot bija brīdis, kad sākās mēnesi garš piedzīvojums. Tā nodoms - ar kājām pieveikt aptuveni 500 km garo Likijas ceļu, kas vijas gar Vidusjūras piekrasti no Fathiye līdz Antālijas pakājei. Ideju, ka jāveic šis sarežģītais un krāšņais pārgājiens, es loloju jau sen. Par taku zināju jau no iepriekšējiem klejojumiem pa šo fantastisko valsti. Tikai toreiz, pirms desmit gadiem, es nenojautu, ka mana patiesā aizraušanās un nu jau arī mans darbs, būs pārgājieni. Pārgājieni tik daudzās pasaules valstīs, tik atšķirīgos reljefos, dažādām grūtības pakāpēm un kilometrāžām. Tagad, 2018. gada pavasarī es biju te – Turcijā un gatavojos vest nelielu Latvijas dēkaiņu grupiņu mēnesi garā piedzīvojumā.

Piedzīvojums tika veidots tā, ka grupas sastāvs nebija konstants. Biju parūpējies, lai dalībnieki varētu pievienoties arī vēlāk vai pamest grupu atkarībā no tā, cik daudz laika katrs var atļauties veltīt. Piedzīvojumu sākām četratā, pirms tam trīs dienu laikā ar busiņu bijām izbrāzušies cauri visai Eiropai, paspēdami uzdzīvot arī Belgradas piepīpētā krogā. Tik piepīpētā, ka pat rūdīti pīpmaņi bolīja acis un sprauslāja. Nesmādēdami ceļmalas ēstūžus, bijām izgājuši paātrināto fast food Eiropas nacionālo kursu. Mirkli veltījuši Stambulai, neatlaidīgi bijām stūrējuši pretī mērķim - nelielai pilsētiņai Fathiye, no kuras netālu sākās marķētais pārgājienu maršruts Līkijas ceļš vai Lycian way. Latviski, protams, skan diezgan biedējoši, bet savu nosaukumu maršruts ir iematojis pateicoties tautai, kura senos laikos ir apdzīvojusi š reģionu - līkieši. Mūsdienās tā aiz sevis ir pametusi pasaulē slavenas kapenes, pussagruvušas celtnes, zemestrīcē nogrimušu pilsētu un reģiona nosaukumu. Vēstures liecības te ir uz katra stūra, bet ir grūti atšķirt nesen no bluķiem saslietu un vētrā vai zemestrīcē sabrukušu aitu būdu no senas un cienījamas vēstures liecības.

Marta sākums ir teicams laiks piedzīvojumiem dienvidu valstīs, jo ir iespējams cēli baudīt piedzīvojumu bez cilvēku pūļiem, karstuma un stresa.

Tā nu mēs, iekārtojušies bāriņā tieši pretī vienam no Turcijas un pasaules līmeņa tūristu apskates objektiem - Pamukkale kaļķakmens baseiniem, laiski to vērojām, baudot klasiskas Turku brokastis. Maize, svaigs siers, tomāti, gurķi, olīvas komplektā ar omleti bija tieši tas, kas nepieciešams pēc garajām stundām busiņā.

Izstaigājuši baseinus un aplūkojuši apdzīvotas vietas drupas, kāpām busiņā un stūrējam uz tuvāko lielo pilsētu

Deniz. Bija pienācis laiks iegādāties vietējās SIM kartes un nedaudz apmuļļāties turciskajā vidē, lai pierastu pie kņadas, valodas un cilvēkiem. Arī pakaulēties, pasmieties un pažestikulēt. Uz mobilo sakaru veikalu SIM karšu iegādei palīgos pieaicinājām blakus esošā saldumu veikala īpašnieku, kurš nedaudz runāja angliski, un nepilnas pusstundas laikā bijām bruņojusies ar vietējiem sakariem.

Pateicībā nopirkuši un uzkoduši mūsu tulka saldumus, salecām busiņā un nu jau ar nepieciešamo komunikācijas rūdījumu laidām uz galamērķi - Fathiye.

Turcijas mūsdienu arhitektūra mazpilsētās un ciematos ir askētiska. Viena toņu gamma, no gāzbetona bluķiem un betona elementiem saslietas kvadrātveida celtnes neizraisīja vēlēšanos doties pilsētas apskatē, tādēļ, iepirkuši veikaliņā našķus un aliņus, braucām cauri Fathiye uz pavisam nelielu ciematu Oludeniz, lai atrastu naktsmājas.

Turcijā booking.com un airnb.com galvenokārt ir efektīvi tikai lielākajās pilsētās, tādēļ naktsmāju organizēšana notiek, paļaujoties uz ņuh.com, čuj.com un poņ.com saitiem. Pēc nelielas maldīšanās un pārrunām vietējajā veikaliņā un bāriņā, mēs stibījām savas somas viesnīcā ar daudzsološu nosaukumu Ocean Blu High Class. Nesezonas laikā te notiek daudz remontdarbu, ēstuves ir slēgtas, veikali ciet un izklaides iespējas ir švakas. Tomēr tas mūs diži neuztrauca, jo bijām atbrukuši baudīt pārgājiena maršrutu un, apmierinājušies ar kārtējo ielas uzkoztuvi, numuriņos sakritām pa gultām. Rīt sāksies mūsu piedzīvojums. Rīt tiks īstenots sapnis.

Turpinājums sekos.

Video atskaite par piedzīvojumu ir apskatāma šeit https://youtu.be/SM8D9ouhBPc,

vebinārs šeit https://youtu.be/LedGS8mzrWY,

lai uzzinātu vairāk par šī gada piedzīvojumu https://www.hikinginlatvia.com/#pargajiens-turcija,

bet bildes šeit https://www.draugiem.lv/hikinginlatvia/gallery/?aid=67852074