Menhīrs vai menhīri ir cilvēka stāvus novietoti akmeņi, kas ir sastopami gan pa vienam, gan arī grupās. Kā uzskata pētnieki, to rašanās laiks ir vidējais bronzas laikmets. Tie sastopami prektiski visā Eiropā, Āfrikā un Āzijā, bet lielākoties tos var atrast Rietumeiropā. Pa vienam tie ir arī Latvijā, taču to nav pārāk daudz. Akmeņu nosaukums “menhīrs” ir cēlies no seno bretoņu valodas, kas nozīmē “men”- cilvēks, “hir”- garš. Tiek uzskatīts, ka tie ir bijuši kulta akmeņi, bet ja tos novietoja grupās, tad tie veidoja tādas kā svētnīcas, kurās senie preisteri pēc saules un mēness stāvokļa noteica pareizu dienu dažādu reliģisku pasākumu atzīmēšanai.