Dienu pirms izlidošanas uz Rīgu mēs braucam ekskursijā uz Granādu un šīs pilsētas un visas Spānijas iecienītāko tūristu apskates vietu - Alhambru. Tas ir plašs greznu piļu un cietokšņu kompleks, ko ieskauj ziedoši dārzi un jauki, klusi pagalmi. Jau pietiekties šai ekskursijai nebija viegli, sākumā mums pateica ka vietu nav, tās ir tikai uz to laiku, kad būsim jau aizbraukuši.Tomēr redzot mūsu bēdīgās sejas, tūrfirmas pārstāvis sāka zvanīt pa tālruni un divas pēdējās vietas mums sameklēja pie saviem kolēģiem. Individuāli arī varētu aizbraukt uz Granādu, bet tikt Alhambras pilī nesanāktu, jo individuāliem tūristiem jāiegādājas ieejas biļetes 3-4 mēnešus iepriekš, biļetes ir personalizētas ar vārdu uzvārdu, konkrētu datumu un konkrētu ieejas laiku Alhambrā.Tādēļ bijām ļoti priecīgi un pateicīgi, ka tikām šai braucienā.

Andalusa(Andalūzija)bija viduslaiku musulmaņu valsts, kalifāts pēc pārvaldes iekārtas, kas aptvēra daļu mūsdienu Spānijas un Portugāles teritoriju. Mauri pārvaldīja šo teritoriju no 711 līdz 1492 gadam ar nepārtraukti mainīgām robežām.

Granāda atrodas Sjerranevadas kalnu pakājē 738 metrus virs jūras līmeņa, pašlaik pilsētā dzīvo aptuveni 238 tūkstoši iedzīvotāju. Iebraucot Granādā, autobusu atstājam pilsētas nomales stāvvietā, un gida pavadījumā uz vecpilsētu devāmies kājām. Daudz laika, ko pavadīt Granādas senākajā daļā mums nav, tiek dota stunda brīvā laika un pēc tam jāatgriežas autobusā, jo konkrēti 13:00 mūsu grupai jāiet iekšā Alhambras pils kompleksā, ja nokavējam vairs netiekam ielaisti.

1984.gadā Alhambra tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Spānijas valdība pieņēma lēmumu, ka Alhamras kompleksā katru dienu ielaidīs ne vairāk kā 7 tūkstošus apmeklētāju, lai teritorijā neradītu drūzmu un netiktu nodarīts kaitējums ēkām, tādēļ arī katrai grupai un individuālajiem tūristiem ir savs apmeklējuma laiks.

Pirms ieejas pils kompleksā mūsu somiņas pārbauda ar suni, vai mēs nenesam ko aizliegtu, pēc pārbaudes tiekam ielaisti Alhambras teritorijā.

Alhambra arābu valodā nozīmē sarkanais cietoksnis. Cietoksnis un pils tika celti no 1238 līdz 1358. gadam. Alhambru uzcēla Granādas mauru valdnieki. Alhambras pils vairākus gadsimtus kalpoja par Nasrīdu musulmaņu karaliskās ģimenes rezidenci, kas pārsteidz ar greznību un lielu daudzumu dekoratīvu rotājumu. Alhambra ir paradīze uz zemes ar zaļiem dārziem un daudzām ūdenskrātuvēm, tā izteicies pēdējais Granādas emīrs Boabdils, jo tieši tā paradīze aprakstīta arī korānā. Alhambras pils ēkās var redzēt unikālu arābu rakstu ligatūru, arkas, kas atgādina lielus stalaktītus, Alkazaba torņus(cietokšņus),Nasrīdu monumentālo pili, Zelta istabu un apskates beigās izstaigāt krāšņos Generalifes dārzus. Pēc mauru padzīšanas 1492.gadā Alhambra bija izlaupīta un daļēji nopostīta.Katoļu armiju vadīja Kastīlijas karaliene Isabella - sieviete, kas iekļauta slavenāko spāņu sarakstā. Vēlāk 16.gs. Spānijas karalis Karloss I daļu no pils pārbūvēja renesanses stilā. 1821.gadā Alhambra cieta zemestrīcē. Pils atjaunošanās darbi sākās 1828.gadā un turpinājās līdz pat 20.gadsimtam.

Vienā no pils pagalmiem atrodas lauvu strūklaka, islāms aizliedz attēlot dzīvniekus, bet sultāns Muhameds al Ghani pārkāpa šo aizliegumu. Pēc stāstnieka Ibn Nagrellu vizītes, noklausoties leģendu par 12 lauvām, kas balstīja valdnieka Salomona troni, sultāns nolēma izdekorēt pagalma strūklaku, tā sastāv no lielas bļodas, ko tur 12 pelēkā marmora lauvas. Ejot uz rietumiem no lauvu strūklakas var nokļūt stalaktītu zālē, ko rotā unikāla konstrukcija ar griestu mežģīņu apdari.

Kopumā mēs Alhambras pils kompleksā un skaistajos, koptajos pils dārzos, pavadījām vairāk kā 4 stundas un nogājām vairāk kā 4 kilometrus. Mazliet iespaidu par pili un dārziem sabojāja lietus, kas sāka līt diezgan spēcīgi(pēc gida teiktā nebija lijis no aprīļa mēneša), mēs bijām Alhambrā 14.09.18. Lietus dēļ neredzējām saules rotāšanos telpās caur skaistajiem akmens griezumiem ēku logos un kad bijām dārzos lija jau ļoti stipri un es šausmīgi izmirku un pēc atgriešanās no ceļojuma slimoju, bet tas jau ir cits stāsts.

Alhambra ir ļoti iespaidīgs kompleks, kurā ietilpst cietoksnis, pils ar vairākām ēkām un dārzi. Liela daļa pils ēku ir saglabājušās no mauru laikiem un tagad ir restaurētas un pienācīgi uzturētas. Dārzi ir kopti un tos grezno prasmīgi viedotas košumkrūmu ejas un celiņi, daudzas ūdenskrātuves un strūklakas. Andalūzija un visa Spānija var lepoties, ka Alhambra atrodas tās teritorijā. Protams, mēs neredzējām visas pilsētas un ciematus, ko vēlējāmies apskatīt Andalūzijā un ceram, ka vēl atgriezīsimies. Uz redzēšanos Andalūzija!