Kalnu ceļi mani ir aizveduši līdz noslēpumainajam Meghālajas štatam, līdz ar to officiāli IMPRO izpētes ceļojums pa Indijas nomaļākajiem reģioniem var sākties.
Meghālaja ir viens no Indijas Tālo Austrumu štatiem par kuru tikai retais eiropietis ir dzirdējis un, kas jebkuram ceļotājam būtu pārsteigums, jo šeit nav nekā no mums tik ierastās Bolivudas Zemes. Meghālaja ir gluži kā Indijas Ēdenes dārzs, kas aptver gleznainu klinšu un kalnu plato ar stāvām ielejām un kanjoniem, augstiem ūdenskritumiem un dīvainiem dzīvo sakņu tiltiem. Tā nosaukums Meghālaja tulkojumā nozīmē "Mākoņu mājvieta", jo šī štata kalnu un klinšu masīvs, kas atdala plakano Asamu un milzīgo Brahmaputras ieleju no pankūkas formas Bangladešas līdzenumiem, bieži ir mākoņos ietīts. Vēl kādu epitetu šai vietai ir piešķīruši angļi, kuriem Brahmaputras ielejā bija par karstu, tāpēc tie Britu Indijas laikmetā Meghālajā izveidoja kalnu kūrortu un visa reģiona galvaspilsētu Šilongu. Britiem ļoti patīkams likās šejienes atspirdzinošais klimats, apkārtnes pakalni un mazie ezeriņi ap kalnu kūrortu tāpēc tie Šilongu dēvēja pa Austrumu Skotiju.

Tomēr ne jau britu sentimentālās atmiņas šeit braucu lūkot, bet gan vienu no skaistākajiem Indijas dabas nostūriem un lielākajiem noslēpumiem, kurš paslēpies vēl labu gabaliņu aiz Šilongas pie pašas Bangladešas robežas. Cherapunjee apvidus ir gluži kā radīts latviešu ceļotājiem ar kalnainu plato, no kura veļas lejā Āzijas augstākie ūdenskritumi, izgraužot zirga pakava formas ielejas un kanjonus ar stāvām, sārtām klintīm. Lietus sezonas laikā te paveras pasakaini skati ar simtiem sulīgiem ūdenskritumiem, bet arī tagad sausajā sezonā Cherapunjee stāvo ieleju un augsto kaskāžu ainavas nevar atstāt vienaldzīgu. Cherapunjee ir vairākas kaskādes, kas pārsniedz 300 m slieksni, bet 340 m augstais Nohkalikai Falls ir augstākais ūdenskritums visā Āzijā, kā arī iespaidīgākais un ūdens ziņā biezākais Meghālajā sausās sezonas laikā. Savukārt lietus sezonas laikā visvarenāko skatu šķiet paver par Seven Sisters Falls jeb Septiņām māsām iesauktais 315 m augstais Nohsngithiang Falls, kas septiņās kaskādēs noklāj stāvās ielejas sienu, bet sausajā sezonā šeit pavērās tikai trīs izkāmējušas māsiņas jeb šauras tērcītes, kā arī skats uz plašajiem Bangladešas līdzenumiem turpat klinšu pakājē.

Meghalajas ūdenskritumi ir graciozi, kanjoni vareni, klintis iespaidīgas un turklāt tās kā Šveices sieru ir sacaurumojušas vairāki desmiti dažādu alu, tomēr visapbrīnojamākā apskates vieta šai štatā ir dzīvo sakņu tilti. Sūnām noaugušie dzīvo koku sakņu tilti (Living roots bridges) ir prātam neaptverami cilvēka un dabas veidojumi, kur Khasi cilts iezemieši pieradinājuši gumijkoku saknes augt vēlamajā virzienā, no tām izveidojot dzīvos tiltus, kas stāv pat vairākus gadsimtus.
Khasi cilts Meghālajas ieleju džungļos ir izveidojuši vairākus simtus šādu dzīvo koku sakņu tiltus, daļa no tiem ir viegli sasniedzami, bet citi prasa turpat vai ekspedīcijas tipa pārgājienus. Meghālajas koku sakņu tilti ir gana dažādi, tāpēc vēlams būtu apskatīt vismaz vairākus šos Khasi iezemiešu un dabas radītos "inženierijas brīnumus" - tie atšķiras gan garuma, gan platuma, gan dizaina ziņā, daļa ir veidoti savienojot divu koku saknes pretējās upes krastos, bet citi tikai no viena koka. Visinteresantākais no tiem neapšaubāmi ir Nongkriat Double Decker roots bridge – vienīgais divstāvīgais sakņu tilts Meghālajā un, protams, attiecīgi arī pasaulē. Šo divstāvīgo tiltiņu gan nav tik viegli sasniegt, jo šeit jādodas garākā pārgājienā nolaižoties tropu veģetācijas pārņemtā ielejā, tomēr tas ir katras sviedru lāsītes vērts. Turklāt pa ceļam uz to var aplūkot pāris citus koka sakņu tiltiņus, tai skaitā garāko Meghālajā, kā arī mazus ūdenskritumus un jiftīgus, safīra zilus dabas baseinus, kas tā vien vilina uz atsvaidzinošu peldi.

Viens no pieejamākajiem un simpātiskākajiem dzīvo koku sakņu tiltiņiem atrodas blakus Mawlynnong miestiņam, kuru indieši lepni dēvē par tīrāko ciematu Āzijā. Nevar noliegt šī Khasi cilts ciemata tīrību, bet tik skaļš tituls gan ir mazliet pārspīlēts, jo Japānā, gandrīz ikkatrs ciems ir tikpat izlaizīts. Tomēr par vienu lietu gan var Mawlynnong uzteikt un tie ir daudzie tropiskie ziedi un augi, kas zied piemāju dārziņos un kopumā veido bildi it kā ciems būtu izveidots botāniskajā dārzā. Nudien Indijai galīgi neraksturīga vieta. Šis ciems dižojas ar vēl kādu neparastu skatu - balansējošu klinti, kur nevar saprast kā šis milzīgais akmens turas uz tik šaura kakliņa. Savukārt pa visu Cherapunjee apkārtni ir izmētātas tūkstošiem citādu akmeņu - tie ir monolīti, kurus Khasi cilts pārstāvji uzslējuši par godu saviem senčiem, tādējādi godinot tos ar granīta stēlām.
Turpinājums sekos...

Jānis Kreicbergs