Tējas plantācijas, elegantas britu koloniālā laikmeta viesnīcas, ļoti retie sniega leopardi, slavenais spēļu vilcieniņš, tibetiešu klosteri un majestātiski sniegotu Himalaju skati...šo visu var redzēt tikai vienā vietā uz Zemes - Dārdželingā!

Lai gan Arunāčala Pradēšas štatā, ko apmeklēšu mazliet vēlāk, pilnīgā nomalē pie Butānas un Tibetas robežām atrodas viens no pasaulē lielākajiem tibetiešu klosteriem Tawang Gompa, kur arī var vērot gleznainas Himalaju panorāmas, tomēr Dārdželinga ir daudz sasniedzamāka un tuvāka civilizācijai. Tibetiešu klosteri Dārdželingā gan nav tik izmēros masīvi, bet to ar uzviju kompensē daudzās apskates vietas un varenie skati ar trešo augstāko virsotni uz Zemes - Kančendžungu. Šis 8598 m augstais kalns atrodas uz Nepālas un Indijas jeb Sikimas štata robežas un tikai par nieka 13 m piekāpjas, otras augstākās planētas virsotnes - K2, priekšā.

Kančendžungu labos laika apstākļos var redzēt no dažādām vietām Dārdželingas pilsētiņā, bet vislabākā panorāma paveras no tuvējā Tiger Hill pakalna, kur saullēkta vērošana ir kļuvusi par ik rīta rituālu ikvienam kalnu kūrorta viesim. Tas ir maģisks brīdis vērojot, kā pirmie saules stari pieskaras Kančendžungas ledājiem un sniegiem klātajai virsotnei, pa kreisi no tās lūkojoties uz Nepālas kalniem, pa labi uz Butānas, bet uzreiz aiz trešā augstākā kalna pasaulē paveras arī Tibeta. Zīmīgi, ka 18. novembra rītu un Latvijas simtgadi, es sagaidīju tieši ar šo majestātisko Himalaju skatu.

Dārdželingai piemīt ne tikai kalnu panorāmas, bet arī diezgan bagāta vēsture - ilgu laiku tā bija Sikimas karalistes teritorija, kuru iekarot kāroja Nepālas valdnieki, bet 1828. gadā šeit ieradās briti, kuri vienojās ar Sikimas karali to iznomāt. Acīmredzot angļiem pārāk kārdinošs likās šejienes klimats un iepatikās Kančendžungas skati, tāpēc tie divas dekādes vēlāk Dārdželingas apvidu anektēja, iekļaujot to savā Britu Indijas kolonijas sastāvā. Ar angļu atnākšanu Dārdželinga pilnībā mainījās, no maza provinciāla Sikimas ciematiņa kļūstot par elegantāko britu kalnu kūrortu Āzijā un de facto plašās Britu Indijas vasaras galvaspilsētu, kur no Kalkutas ieradās kolonijas aristokrātija un ierēdniecība paslēpties no lielās svelmes.
Dārdželingas slava Britu Impērijā gāja laikmetam pa priekšu un arvien vairāk ceļotāju vēlējās to apmeklēt, tāpēc bija vajadzīgs risinājums, kā ātrāk un ērtāk varētu nokļūt grūti pieejamajā, 2200 m augstajā kalnu kūrortā. Tādēļ 1881. g. tika pabeigts un atklāts tā laika inženierijas sasniegums - Dārdželingas šaursliežu dzelzceļš, kas savienoja Bengālijas līdzenumus ar kalnu kūrortu Himalaju priekškalnēs. Lai gan vilciens vairs nav ātrākais un lētākais ceļš, kā nokļūt Dādželingā, tas joprojām kursē vēl šobaltdien, veicot dažus spirālveidīgus apļus, kā Batasia Loop, lai paceltos vajadzīgajā augstumā. Godinot tā laika sasniegumu, Dardželingas šaursliežu dzelzceļu, kas pateicoties mazajiem izmēriem tiek saukts arī par Spēļu vilcieniņu (Toy Train), UNESCO ir iekļāvis kultūrmantojuma sarakstā, lai ar to varētu vizināties arī nākošās paaudzes.

20.gs. Dārdželinga kļuva arī par vadošo alpīnisma centru Āzijā, no kura startēja daudzas ekspedīcijas un Everesta iekarošanas misijas tai skaitā arī pirmā, 1922. g. ekspedīcija, kuru vadīja Malorijs un Īrvings. Tā beidzās ar fiasko un abi pieredzējušie alpīnisti tā arī neatgriezās, bet 75 gadus vēlāk Malorija sasalušais līķis tika atrasts netālu no Everesta virsotnes. Pēc tam sekoja vēl vairākas neveiksmīgas ekspedīcijas līdz 1953. g. jaunzēlandietis Hillarijs kopā ar šerpu Tenzing Norgay beidzot sasniedza virsotni. Tikai pēc tam Nepāla pamanīja peļņas iespējas un lēnām pārņēma stafeti kā alpīnistu centrs, izkonkurējot Dārdželingu, pateicoties labākam ģeogrāfiskajam izvietojumam. Mūsdienās par tā laika notikumiem stāsta Himalaju kalnā kāpēju institūts, pie kura atrodas šerpas Tenzing Norgay kaps un Everesta muzejs ar bagātu pirmo ekspedīciju kolekciju tai skaitā Ādolfa Hitlera dāvināto teleskopu. Blakus institūtam iekārtojies arī Dārdželingas zoo, kur var tuvplānā aplūkot reģiona dzīvniekus, kā, piemēram, sarkanās pandas, Melnos Himalaju lāčus, gaišos Himalaju vilkus un uz izmiršanas robežas esošos sniega leopardus. Zoodārzs dara arī cilvēcei labu darbu, jo tā slēgtajā teritorijā atrodas audzēšanas centrs sniega leopardiem un citiem Himalaju dzīvniekiem, rūpējoties par to, lai šie dzīvnieki neizzustu no Zemes virsmas.

Visbeidzot Dārdželinga pasaules slavu iemantojusi ar savu tēju, ko šeit sāka audzēt uzreiz līdz ar britu parādīšanos. Lai gan Dārdželingas nogāzēs tiek audzēti tikai 3 % no Indijas tējas, tomēr pateicoties perfektajiem klimatiskajiem apstākļiem, tā tiek uzskatīta par labāko pasaulē, kur augstākā labuma tēja maksā pat 400 eiro kilogramā.
Šis Indijas kalnu kūrorts laika gaitā ir kļuvis par tādu kā Himalaju kultūru mozaīku, jo sikimiešiem un butāniešiem šeit pievienojās tūkstošiem gorkas tautas ieceļotāju no Nepālas, kurus angļi aicināja kā darba rokas tējas plantācijās, bet pēc Tibetas okupācijas arī tibetiešu bēgļi apmetās Dārdželingā uz dzīvi. Tas viss, protams, nevarēja neatstāt iespaidu Dārdželingas arhitektūrā, kur var vērot dažādību ar tibetiešu un Sikimas arhitektūras stilā būvētiem budisma klosteriem, hindu tempļiem un britu koloniālā laika baznīcām, un elegantajām viesnīcām ar simpātiskiem dārziem.

Jānis Kreicbergs no Dārdželingas