Pilsēta - divriteņu paradīze, kur pēc 21:00 viss kā izmiris un kurā valda dažādu rasu un subkultūru kokteilis - tā ir Brēmene.

  • 2 min lasīšanai
Praktiski vienā momentā izlemjam, ka jārezervē biļetes uz vietu, par kuru stāstīts kādā pasakā - uz Brēmeni. Ryanair piedāvājot sakarīgas cenas spēj daudziem cilvēkiem dot patīkamas emocijas un iespēju ne tik dārgi paceļot. Plānotais laiks, kas atvēlēts šim nelielajam ceļojumam ir viena diena. No rīta agri esam jau lidostā, lai gan paredzētais izlidošanas laiks ir tikai plkst. 10:15. Taču paspējam vēl izrunāt ceļojuma plānu un gaidām mūsu Rainīti - tā es iesaucu to, kas mūs vizinās šajā ceļā. Riteņu paradīze Ielidojot Brēmenē, sejā iesitas karstums un vējš - nebijām to gaidījušas, bet tas patīkami priecēja. Pirmais, ko darām, iegādājamies dienas tramvaja biļeti - 7 eiro diviem cilvēkiem. Uzreiz arī braucam uz Brēmenes centru. Tā kā pilsēta ir maza, atrast apskates objektus nav lielas problēmas. Ar patiku vērojam samērā klusos tramvajus. Interesanti, ka tramvaji stāv pieturās ar aizvērtām durvīm. Ja kādam ir vēlme iekāpt, ir jānospiež poga pie durvīm. Tāpat ideāla ir tramvaju pienākšanas kārtība - pienāk un atiet minūti minūtē, pie pieturas iespējams redzēt uz tablo tramvaja numuru un laiku, pēc cik minūtēm tas pienāks. Tomēr savā būtībā Brēmeni varētu saukt par riteņu pilsētu. Šķiet, 99% cilvēku pārvietojas ar velosipēdiem. Mašīnas ir, bet salīdzinoši maz. Vīrieši uzvalkos, sievietes svārkos - visi brauc ar riteņiem. Ielu malas, namu pagalmi un brīvās vietas pie ēkām pilnas ar riteņiem, kuri turklāt nav pieķēdēti. Latvijā šādus laikus laikam nesagaidīt... Viss ir tik tuvu, ka nav iespējams apmaldīties Sākumā izstaigājam vecpilsētu. Pa dienu tur cilvēku daudz, šķiet, ka visi tur pulcējas. Aizejam pastaigā pa Bečerštrāsi. Tirgus laukums ir tā vieta, kur dienas pirmajā pusē pulcējas ļoti daudz cilvēku. Te arī vairāki - var teikt - galvenie apskates objekti - varētu pat teikt "Brēmenes zīmogs". Rātsnams, Rolands, mazie Brēmenes muzikanti u.c. Pamanām lielu cilvēku pūli, nospriežam, ka tur kaut kam ir jābūt, un mēs nekļūdāmies. Apaļās stundās sāk skaisti zvanīt te uzstādītais pulkstenis un jau pēc brīža paveras mājas sienas daļa un sāk griezties - mainās attēli ar vēsturiski nozīmīgu cilvēku bildēm. Protams, aizejam arī uz Šnora (Schnoor) kvartālu, kas ir Brēmenes vecākais kvartāls. Te ir skaistas, romantisma pārpilnas ieliņas, arī fantastiska arhitektūra. Vēzeres promenāde Šlahte... viss ir tik tuvu, ka nav īpaši jāpiepūlas kaut ko atrast. Bukletos iesaka vietas, ko vietējie pat nezina Ja kāds apgalvo, ka Brēmenē nerunā angliski, varu apgalvot pretējo - runā, un kā vēl runā. Jā, iespējams, šie cilvēki izteiktāk parāda savu identitāti, sākumā nevēloties runāt angliski, bet, ja tomēr tūrists parāda kartē ar pirkstu vietu, kas nepieciešama, vietējie uzreiz atbild - un angliski! Brēmenē cilvēki ir dažādi - gan dažādas rases, gan subkultūras. Man patīk šo kokteili vērot no malas. Izbrīnīja gan tas, ka jaunieši sēž ielas malās un ubago. Tomēr rodas iespaids, ka viņi ne tik daudz ir bezpajumtnieki, cik alternatīvā dzīves veida piekritēji, kuri vienkārši nevēlas strādāt un viss. Vēlme aizdoties uz Šēnbekas pili bija gana liela, bet sāpošas kājas un nogurums darīja savu... Nebijām arī uz Brēmenes zinātnes centru, kaut gan zinu, ka tas esot interesants apskates objekts! Kafejnīcā, kamēr veldzējāmies pie alus glāzes, pajautājam oficiantei - ko būtu vērts redzēt? Kartē bija minēts objekts „Lielie svari". Interesanti, ka oficiante par tādiem nebija pat dzirdējusi... Nolemjam, ka, visdrīzāk, tas nav nekas īpašs, tāpēc turp nemaz nedodamies. Lielās dzirnavas bija viens no mūsu pēdējiem apskates objektiem pēc astoņu stundu staigāšanas. Beigās vēl ar tramvaju aizbraucām līdz Brēmenes universitātei. Aizbraucam vēl arī uz jauniešu rajoniņu Osterorviertel, ko mums ieteica, kā vietu, kur pulcējas jaunieši, var labi paēst un iepirkties. Aizbraucām, bet nekā tur nav - tukšas ielas, to malās lieli atkritumu maisi un viss. Visas kafejnīcas un veikali slēgti, jo jau vakars, tiesa gan, salīdzinoši agrs vakars. Deviņos vakarā te visi dodas pie miera Atgriežamies centrā, lai dotos kaut ko iekost, bet viss ir ciet! Tukšas ielas, neviena cilvēka. Tad arī sākam prātot, ko diez vācieši dara ap plkst. 21:00 vakarā. Logi visi arī tumši. Jautājums palika neatbildēts. Atbraucot Rīgā, gan man pastāstīja, ka vācieši šajā laikā jau guļ. Es laikam nevarētu tur dzīvot! Bezpajumtnieki gan jau šajā lakā izkārtojušies uz ielām un guļ. Vienīgā ēstuve, kas atvērta ir McDonalds, kur arī vakariņojam. Pēc tam dodamies uz lidostu, jo nolemjam palikt tur. Jāsaka gan, ka pagulēt normāli neizdevās. Tikām jau brīdinātas, ka lidostā logi tiks vērti vaļā. Tā arī notiek. Aukstums un neērtība lidostas solos noteikti traucēja. No rīta vēl 2 kafijas, kas tika "izstieptas" divu stundu garumā un atkal mūsu Rainītis bija klāt...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais