Andalūzija Spānijas dienvidu pērle. 3.daļa Ronda un Marbelja.

  • 4 min lasīšanai
  • 87 foto
Ekskursijā uz Rondu braucam jaukā, saulainā dienā. Ronda ir Andalūzijas mazpilsēta, kas atrodas kalnainā apvidū 100 kilometru attālumā no Malagas. Šoreiz autobusā kopā esam trīs dažādas tūristu grupas: vieni klausīsies ekskursiju angļu,otri itāļu un trešie krievu valodā. Autobusā strādā divi gidi. Viens vada ekskursiju krievu valodā, otrs itāļu un angļu valodās. Autobusā klausāmies informāciju trīs valodās. Tā kā saprotu divas no pārstāvētām valodām varu salīdzināt abu gidu sniegumu. Stāstījums nedaudz atšķiras, bet ne būtiski. Mūsu gids vairāk liek lietā savu humora izjūtu. Man patīk un tas, ka skan trīs valodas, netraucē. Gids paskaidro, ka tad kad izkāpsim Rondā, tūristi tiks sadalīti divās grupās, tie kas klausās ekskursiju krievu valodā ies ar savu gidu un apvienotā angļu itāļu grupa ar savu.
Ronda atšķiras no pārējām Spānijas pilsētām ar savu satriecošo atrašanās vietu Serrania de Ronda kalnu grēdas vidū, 120 metru dziļas un 70 metrus platas aizas malā. Eltaho aizā plūstošā upīte sadala pilsētu divās daļās un abus krastus savieno tilts, kas šķietami izaug no klintīm. Daudzas pilsētas ēkas atrodas uz pašas klints malas.
Rondā daudzas pilsētas ēkas atrodas uz pašas klints kores.
Sākumā gids mums izdala uztveršanas ierīces un austiņas, ar šīs ierīces palīdzību varam dzirdēt gida stāstījumu arī nebūdami viņam pavisam blakus( līdz 100 metru attālumam apmēram),tas ir ļoti ērti, jo grupa nav maza un iešanas ātrums tūristiem arī ir dažāds. Ekskursijas sākumā izstaigājam nelielo Rondas vecpilsētas daļu, apstājamies pie slavenā Rondas tilta(ietilpst izcilāko,iespaidīgāko,skaistāko pasaules tiltu top 10 sarakstā). Jaunais tilts atrodas pilsētas centrā un nav nemaz tik jauns, tas tika uzcelts 18 gadsimtā 42 gadu laikā. Par Jauno tiltu to nosauca tāpēc, ka vecais, kas atradās šai pašā vietā, neizturot slodzi sabruka. Tālāk apmeklējam vīna muzeju, kur vīnu varēja baudīt bez ierobežojuma, atvēlētā laika robežās. Es pārāk neaizrāvos ar šo nodarbi, jo mūsu ekskursija bija tikai sākuma posmā.
Ronda ir mazpilsēta ar apmēram 35 000 iedzīvotāju, bet slavena ne tikai ar savu unikālo tiltu, bet arī ar Spānijā vecāko vēršu cīņas arēnu "Plaza de Torros de Ronda", kura celta no 1779 līdz 1785 gadam un ir pilnībā būvēta no akmens.Tieši Rondā 18 gs. toreadors pirmo reizi nokāpa no sargājošā zirga muguras, lai nostātos aci pret aci ar satrakoto vērsi. Katru gadu Rondā notiek "Feria Goyesca", kad toreadori arēnā ierodas krāšņā apģerbā, kas veidots, pēc Goijas skicēm. Šogad šis pasākums notika 1.septembrī tieši nedēļu pirms mūsu ekskursijas.
Mēs ejam apskatīt koridas(vēršu cīņas)muzeju un arēnu. Gids stāsta ļoti interesanti, ar detaļām un reāliem gadījumiem no daudzām cīņām ne tikai Rondas arēnā. No šī stāstījumā acu priekšā fantāzija uzbur asiņainas ainas, bet reālo koridu es gan nevēlētos redzēt - pārāk nežēlīgi.
Cīņa sastāv no vairākām daļām - ievada parādes, vērša izvešanas arēnā, vērša saduršanas un nogalināšanas. Spānijas tradicionālajās vēršu cīņās, vispirms vērsi skausta rajonā sadur pikadors, kas sēž zirgā. No 20 gs. zirgi ir aizsargtērpā,senāk satrakotais vērsis parasti zirgu nogalināja. Šis dūriens, atslābina muskuļus un sāpes liek turēt dzīvniekam galvu zemāk tā atvieglojot toreadoram tikšanu līdz uzvarai. Pēc pirmā dūriena arēnā parasti iziet trīs banderiljas, kas mēģina vērsim plecos iedurt asas, dzelkšņainas nūjas, lai dzīvnieku vairāk novājinātu.Tikai tad pie savainotā vērša dodas toreadors un veic dižāšanos(tādu kā bīstamu deju ap vērsi ar sarkanu auduma gabalu)beigās veicot precīzu dūrienu sirdī no augšas skausta rajonā. Ja toreadoram izdodas vērsi nogalināt ar pirmo dūrienu, viņš saņem ovācijas un abas vērša ausis, ja ar otro(tas vēl esot pieļaujams noteikumos) tad tikai vienu ausi un mazākas ovācijas.
Pēc uzvaras pār vērsi toreadors veic slavināšanas apli apkārt arēnai. Dažreiz viņš iemet vērsim nogriezto ausi publikā un tas skatītājs, kas to noķer, parasti saglabā ausi kā suvenīru. Koridas noslēgumā bieži sajūsminātā publika iznes toreadoru no arēnas uz rokām. Izejot no arēnas skatītāji, lielā pūlī, nododot toreadoru pa paceltām rokām uz priekšu, gandrīz vienmēr nodara nopietnus bojājumus viņu greznajiem tērpiem. Neveiksmīgu toreadoru, kam nesanāk uzveikt vērsi ar pirmo vai otro dūrienu, publika izsvilpj no arēnas, izkliegdama aizskarošus epitetus un zaudētājs steidzas ātrāk atstāt cīņas vietu.
Parasti toreadori nav gara auguma un veikt izšķirošo dūrienu no augšas nav nemaz tik viegli, ik pa laikam notiek arī negadījumi. 2011. gada oktobrī matadoram Huanam Hosē Padiļjam vērsis izbadīja aci. Toreadors spēra vienu nedrošu soli un nokrita, bet vērsis tai brīdi ar ragu iebadīja viņam galvā - rags iedūrās žoklī un iznāca arā pa kreisās acs dobumu. Aci izglābt neizdevās un 38 gadu vecumā toreadoram bija jābeidz sava karjera veselības dēļ. Pasaulē zināmākais toreadors Pedro Romero(1734 - 1839) ir dzimis Rondā, viņš ir mūsdienu koridas noteikumu pamatlicējs un pieveicis vairāk kā 5000 vēršu. Viņam veltītais piemineklis atrodas pie Rondas arēnas, turpat netālu atrodas arī piemineklis vērsim otram galvenajam koridas dalībniekam.
Skulptūra koridas vērsim.
Pārējā pasaule vēršu cīņas sauc par barbarismu un jau no pagājušā gadsimta beigām cenšas panākt to aizliegšanu, norādot ka korida grauj Spānijas kā civilizētas valsts imidžu. Spānijas valdība virzīja balsošanai likumprojektu, kurā būtu aizliegts apmeklēt koridu bērniem līdz 16 gadu vecumam, taču tas neguva vairākuma atbalstu, jo 2011.gada augustā koridu oficiāli atzina par Spānijas kultūras mantojumu un mākslas formu. Tomēr dažos no Spānijas reģioniem korida ir oficiāli aizliegta ar likumu - 1991.gadā to aizliedza Kanāriju salās un kopš 2012.gada vēršu cīņas ir aizliegtas Katalonijā. Saskaņā ar likumdošanu pašlaik Spānijas autonomie apgabali paši drīkst lemt vai savā teritorijā aizliegt vai atļaut vēršu cīņas. Pārējie Spānijas reģioni aizliegt koridu nesteidzas, tā ir dziļi iesakņojusies tradīcija un parasti vēršu cīņas apmeklē visa ģimene. Pēc koridas muzeja iepazīšanas, mums tiek dots brīvais laiks. Atpakaļceļā mums paredzēts apstāties Marbeljā uz nelielu ekskursiju.
Tā kā daudzi ir dzirdējuši par bagāto cilvēku kūrortu - Marbelju, tad pēc tūristu lūgumiem Marbelja tika iekļauta šīs ekskursijas maršrutā, jo atrodas tieši pusceļā no Rondas līdz Malagai. Manuprāt ļoti jauks lēmums, jo daudzi ir dzirdējuši, bet nav redzējuši šo greznās dzīves cienītāju pilsētu.
Pieskāriens Dalī mākslas darbam.
Tuvojoties Marbeljai, pa autobusa logu, redzam krievu jaunbagātnieku villas, jahtas, kā arī arābu šeiham piederošu villu iežogotā un apsargātā teritorijā. Ekskursija vecpilsētā aizņem apmēram stundu laika un senā pilsētas daļa līdzinās daudzām Spānijas pilsētiņām - skaista, daudz ziedu, puķu podu, senu ēku.
Atšķirīga ir promenāde, kas ved uz jūru, tur izstādītas oriģinālās Dalī skulptūras, tām pieslēgta sarežģīta signalizācijas un apsardzes sistēma, ja nu kāds izdomā kādu skulptūru nozagt. Šī ekskursija uz Rondu un Marbelju man ļoti patika - iespaidīgi, grandiozi skati no un uz Rondas tiltu( foto tas izskatās daudz pieticīgāk), interesanti muzeji, ļoti zinošs un humorpilns gids - lieliski! Iesaku visiem, kas apceļo Andalūziju iekļaut savā ceļojuma maršrutā Rondu.
Ronda. Aleja, kas ved uz skatu laukumu.
Piemineklis toreadoram.
Ronda.Viens no skatu laukumiem.
Pie Rondas koridas arēnas.
Rondas vēršu cīņas muzejā.
Vēršu cīņas(koridas) arēna Rondā viena no vecākajām Spānijā.
Gids stāsta koridas vēsturi un noteikumus.
Toreadors gleznotāja Pikaso izpildījumā.
Toreadoru un viņu dāmu tērpi.
Koridas muzejā.
Piemineklis pie arēnas ārsienas slavenam toreadoram mūsdienu koridas noteikumu pamatlicējam Pedro Romero(1754-1839).
Rondas vecpilsēta.
Ieeja Rondas vīna muzejā.
Šādi var baudīt baltvīnu un sarkanvīnu šajā muzejā cik vēlies nav ierobežojumu.
Diemžēl laiks ir ierobežots un mums jādodas prom no šī viesmīlīgā vīna muzeja.
Slavenais Rondas tilts.
Rondā daudzas pilsētas ēkas atrodas uz pašas klints kores.
Eltaho aiza.
Eltaho aizā plūstošā upīte sadala pilsētu 2 daļās un abus krastus savieno tilts, kas šķietami izaug no klintīm.
Aiza ir 120 metru dziļa un 70 metrus plata.
Rondas "Jaunais tilts",kurš tika uzcelts18.gs. 42 gadu laikā. Kapēc Jaunais, jo iepriekšējais neizturēja slodzi un sagruva.
Celiņš lejup uz vietu, kur var uzņemt visskaistāko skatu ar Rondas tiltu.
Es pa šo taku nogāju tikai līdz šai vietai. Dziļāk līdz aizas dibenam devās mans vīrs Jānis un uzņēma iepriekš redzētās Rondas tilta bides no lejas uz augšu.
Rondas centrs. Dzīvojamās mājas kraujas malā.
Jaunais tilts no otras puses.
Celiņš uz vēl vienu Rondas skatu laukumu.
Sveika krāšņā Ronda! Mēs dodamies uz Marbelju.
Marbelja. Parks ar strūklaku.
Marbeljas promenāde, kas iet uz jūru.
Visā promenādes garumā ir uzstādītas oriģinālās Dalī skulptūras.
Katra Dalī skulptūra ir aprīkota ar signalizāciju un papildus aizsardzību pret skulptūru nolaupīšanu.
Pieskāriens Dalī mākslas darbam.
Mazs video ar Dalī skulptūrām.
Marbeljas vecpilsēta. Marbeļja ir bagāto civēku kūrortpilsēta. Daudziem krievu jaunbagātniekiem un vairākiem arābu šeihiem šeit pieder greznas villas. Tās gan ir pilsētas nomalē un mēs redzējām tās tikai pa autobusa logu.
Marbelja.
Marbeljas vecpilsēta.




Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais