Esmu piepildījusi ilgi loloto sapni iepazīt Andalūziju, vienu no savdabīgākajiem Spānijas reģioniem, Flamenko dejas un gleznotāja Pablo Pikaso dzimteni. Šogad septembra sākumā abi ar vīru lidojām uz Malagu un pavadījām Andalūzijā tieši divas nedēļas. Mūsu apmešanā vieta bija pilsēta Torremolinos, kas atrodas12 kilometru attālumā no Malagas. Kūrotpilsētiņa ir neliela ap 70 000 iedzīvotāju, bet pilsētā ir diezgan daudz interesantu apskates vietu. Dzīvojām viesnīcā 4* viesnīcā "Sol Don Pablo",kas atrodas netālu no no Costa del Sol(Saules krasta) Bajondillo pludmales. Vispār pilsētā ir 6 pludmales.

Ierodamies viesnīcā sestdien 01.09.18 ap 18:00 vakarā, ar gardu dāvanu no Latvijas un nelielu humora devu sarunā ar recepcijas darbinieci tiekam pie jauka numuriņa 6.stāvā ar skatu uz jūru, baseiniem un skatuvi vakara izrādēm, kuras varējām baudīt no numuriņa balkona( nenokāpjot lejā pie galdiņiem). Skats no viesnīcas ēkas otras puses bija ne tik jauks un izrādes arī nevarēja skatīties neizejot no numuriņa.

Svētdien dodamies pie jūras izpeldēties un pastaigāties pa pludmales promenādi. Pludmale atrodas 3 minūšu gājiena attālumā no viesnīcas. Ūdens jūrā nav pārāk silts,apmēram 22 grādi, bet tāds tas esot arī vasaras mēnešos. Visās dienās,kurās bijām pie jūras,bija izteikti lieli viļni un tie izspēlē nejauku joku ar mani.Mūsu viesnīca man ļoti patika, izņemot vienu lietu maksas seifu numuriņā(tā tas bija arī Costa Bravas kūrortā). Pēc maniem uzskatiem seifam 4* viesnīcā jābūt bez maksas. Mēs izlemjam principa pēc seifu neīrēt, jo skaidra nauda vajadzīga tikai mazos veikaliņos un samaksai par ekskursijām tūrfirmas pārstāvim. Tā kā par ekskursijām vēl neesam maksājuši(vakar tikai atbraucām) paliela naudiņa jāņem līdzi uz pludmali.

Izklājam paladziņu un iekārtojamies.Jānis paliek sargāt mantas un es dodos labu gabaliņu tālāk gar jūru meklējot,kur seklāka ieeja jūrā,jo gandrīz visur uzreiz ir dziļums. Tādu vietiņu atradusi eju iekšā jūrā un gandrīz tūlīt ārkārtīgi milzīgs vilnis nogāž mani no kājām un pārējie viļņi, kas tam seko, neļauj man piecelties kājās. Skats no malas laikam bija pietiekami komisks, bet man tai brīdī smiekli nenāca. Ieraugot situāciju, kādā es esmu nonākusi , pie manis pieskrēja viens spāņu jauniešu pāris un piecēla mani kājās. Biju ļoti pateicīga par palīdzību, jo vīrs bija patālu no tās vietas un vienkārši nepaspētu man palīdzēt. To visu redzot, pie manis pienāca spāņu kundzīte gados un sāka spāņu valodā mani strostēt, ka nedrīkst iet jūrā kad tādi viļņi var tikai bradāt, viņa skaidroja rādot ar žestiem. Pārgurusi no cīņas ar viļņiem, birdinot arā sīkus akmentiņus no peldkostīma un visām sava ķermeņa daļām, atgriežos pie vīra. Pēc šī gadījuma nosolos klausīt spāņu kundzītei un lielos viļņos nepeldēt. Jāni gan viļni no kājām nenogāza un viņš jūrā peldējās gan tai dienā gan citās. Es vairs neriskēju un pa jūru tikai bradājos, peldēm izvēlējos baseinus.

Pirmdien sarunājam tikšanos ar tūrfirmas pārstāvi un apmaksājam trīs ekskursijas. Savu mītnes pilsētu Torremolinosu un Malagu esam nolēmuši izpētīt paši. Gandrīz pretī mūsu viesnīcai atrodas neliela 1925.gadā mauru arhitektūras stilā celta ēka "La Casa de Los Navajas." Šī ēka piederēja Lugue - Navajas ģimenei, kura nodarbojās ar cukura rūpniecības biznesu. Pašlaik ēka pieder pašvaldībai, tajā noteik laulību ceremonijas, flamenko koncerti. Ja ēkā nav pasākumu, apskatei to var apmeklēt bez maksas, ko mēs arī izdarījām. No muižiņas augšējās daļas paveras jauks skats uz pludmali.

Torremolinosas centrs atrodas kalnā un lai tur nokļūtu jābūt fiziski izturīgam cilvēkam, kāpiens ir iespaidīgs ar krāsainām krāšņām kāpnēm pilsētas centrālajā daļā. Kamēr nebijām izpētījuši vairākas reizes kāpām pa kāpnēm, vēlāk atradām arī liftu ar kuru var uzbraukt augšā pilsētas centrā(maksā 0.50 Eur).

Vienā no saulainām dienām dodamies uz Malagu. Turp braucam ar vilcienu atpakaļ ar autobusu. No dzelzceļa stacijas nedaudz jāpaiet ar kājām līdz Malagas vecpilsētai. Izstaigājam vecpilsētu un tad nolemjam izmantot pilsētas apskates eskskursiju zirga pajūgā. Par ekskursiju to var nosaukt nosacīti, jo kučieris tikai nosauc objektus, kuriem braucam garām spāņu valodā(angliski neprot),bet visu jau var saprast atliek tikai skatīties un baudīt ainavu zirga pakavu klaudzoņas pavadījumā. Pēc apmēram 40 minūtēm esam atpakaļ sākuma punktā, laukumā aiz kura sākas vecpilsēta. Es nenoturos un lūdzu Jāni nofotografēt mani ļoti tuvu citam zirdziņam sirmītim ne tam brūnajam, kurš vadāja mūs par Malagas ielām.

Otro reizi esam Malagā svētdienas pēcpusdienā, jo esmu izpētījusi internetā, ka Malagas Alcazaba cietoksni svētdienās pēc 14:00 var apskatīt bez maksas. To arī darām. Cietoksnis kalpoja par ārābu citadeli līdz 1487.gadam, kad viņiem to atņēma. Blakus cietoksnim atrodas Gibralfaro pils. No cietokšņa mūriem paveras skaists skats uz pilsētu. Pēc cietokšņa apmeklējuma baudām maltīti un sangriju, pēc tam dodamies atpakaļ uz Torremolinosu. Turpinājums par Seviļju, Rondu un Granādu sekos....