Medininku pils, kas atrodas tikai 30 kilometru attālumā no Viļņas, atgādina par Lietuvas dižkunigaišu laikiem. No šejienes tika sūtītas Vītauta Dižā rakstītās vēstules, te vasaras pavadīja Kazimiers Jogailaitis. Tomēr pils galvenā funkcija bija aizsardzība – XIV gs. uzbūvētā Medininku mūra pils bija lielākā no četrstūra formas nocietinātajām pilīm Lietuvā.

Medininku pils, kas tika piedzīvojusi dižus laikus un izturējusi ne vienu vien kauju, savu nozīmi zaudēja XV gs. beigās, kad to iznīcināja uguns. Pils komplekss, kas ilgu laiku bija aizmirsts, 2012. gadā tika atmodināts jaunai dzīvei. Tagad Medininku pilī darbojas muzejs, apmeklētājus gaida veselas četras ekspozīcijas, skolēniem un pieaugušajiem tiek rīkotas izglītojošas programmas.

Medininku pils atrašanās tieši šajā vietā, netālu no pašreizējās robežas ar Baltkrieviju, nav nejaušība. Tas bija stratēģisks punkts, kas aizsargāja Lietuvas dižkunigaitiju un galvaspilsētu Viļņu pret agresiju no austrumiem, pret krustnešu un Livonijas ordeņa uzbrukumiem. Lai ienaidniekiem būtu grūtāk piekļūt, pils bija uzcelta purvainā apvidū, bet tās mūrus ieskāva plati un dziļi aizsardzības grāvji.

Puskilometru garās, 15 metrus augstās un gandrīz 2 metrus biezās pils sienas bija vēl viens labas aizsardzības garants. Ienaidnieka uzbrukumu vērošanai dažādos sienas stūros bija četri torņi, augstākais no tiem bija 30 metrus augsts donžons. No tā tika koordinētas aizsardzības operācijas un vērots, kas ienāk pa pils vārtiem.

Donžona augšējos stāvos sienas rotāja mākslinieku gleznas – te bija ierīkotas dzīvojamās telpas. Kazimiers Jogailaitis pilī bija ierīkojis vasaras rezidenci. Augstmanis, kas negribēja savus bērnus turēt galvaspilsētas troksnī, mēdza atvest šurp savus četrus dēlus – Jonu Albertu, Aleksandru, Žīgimantu un Kazimieru.

Neskatoties uz lielisko aizsardzības sistēmu, 1402. gadā Medininku pils cieta krustnešu aplenkuma laikā. XV gs. beigās to krietni izpostīja ugunsgrēks, pēc kura cietoksni vairs nebija iespējams atjaunot. Kādu laiku Medininku pils bija nodota valdīšanā kunigaitim Vosīlim Žilinskam, taču viņš par to gandrīz nemaz nerūpējās. 1812. gadā cietoksni praktiski noslaucīja no zemes virsas Napoleona armijas karavīri, kas atkāpās no Krievijas.

Starpkaru periodā Medininki piederēja Polijas okupētajam Viļņas novadam – pilsētiņa tika atdota atpakaļ Lietuvai 1939. gadā. Pēc kara pils tika iekonservēta, tajā tika veikti daži arheoloģiskie un arhitektūras pētījumi, taču Medininku pils jaunais dzīves posms sākās tikai pēc Lietuvas valstiskuma atjaunošanas.

Restaurācijas un atjaunošanas darbi notika pamazām, taču šodien cietoksnis jau ir pielāgots tūrisma, muzeja un izglītības aktivitātēm. Pils donžonā ir izvietotas izstāžu zāles: šeit var iepazīties ar Lietuvas dižkunigaitijas mūra pilīm, bruņojumu, apskatīt lielgabalus, šāviņus un arheoloģiskos atradumus.

Netālu no Medininku pils, kura atgādina par kunigaišu laikiem, var apskatīt vēl dažus interesantus objektus. Līdzenumā uzbūvētais cietoksnis interesanti kontrastē ar 3 kilometrus tālāk esošo Jozapines kalnu, kurš ir otrs lielākais Lietuvā. Jozapines ģeomorfoloģiskajā liegumā atradīsiet arī augstāko virsotni valstī – Aukštoja kalvu.

Gluži līdzās Medininku pilij ir lieliska koka Sv. Trīsvienības un Sv. Kazimiera baznīca. Draudzes baznīca Medininkos tika uzcelta 1391. gadā, bet Lietuvas dižkunigaitis Vītauts pie tās izveidoja klosteri. Tomēr pastāvīgo krustnešu uzbrukumu postītās ēkas ilgi nedzīvoja.

Pašreizējā trīsjomu baznīca ar vienu torni tika uzcelta starpkaru periodā – tai dots Sv. Kazimiera vārds, bet līdzās atrodas arī Sv. Kazimiera franciskāņu klosteris. Baznīcas priekšā uzbūvēts tāda paša stila koka zvanu tornis – zvana skaņas vietējiem iedzīvotājiem atgādina pulcēties uz parasto vai svētku atlaidu dievkalpojumu.