Vēl gluži nesen, ceļojot pa Suvalkiju, apmeklētājus sagaidīja muižas, kuras atgādināja par bagāto muižu kultūru, taču bija pamestas un izpostītas. Bet dažu pēdējo gadu laikā vairākas no tām ir atjaunotas un tagad piedzīvo īstu renesansi. Šaķu rajonā, kas atrodas Nemunas kreisajā krastā, apmeklētājiem atvērtas veselas trīs unikālas, XIX gs. plaukstošas muižas.

Ģelgaudišķes, Zīpļu un Kiduļu muižas, kam piemīt klasicisma un neoklasicisma gars, ir atdzimušas ne tikai kā pievilcīgi tūrisma objekti, bet arī kļuvušas par sava veida kultūras oāzēm un vietējās sabiedrības pulcēšanās vietām. Šeit ir iespējams labāk iepazīt Lietuvas muižu kultūru – tiek rīkotas dažādas izglītojošas programmas, teatralizētas ekskursijas un pat mācītas muižas dejas.

Gleznainā Nemunas krastā esošā Ģelgaudišķes pilsētiņa lepojas ar vienu no lielākajām un oriģinālākajām muižām Lietuvā. Pirms dažiem gadiem atjaunotā, īpašu auru saglabājusī Ģelgaudišķes muiža ir piesaistījusi arī kino veidotāju uzmanību – te filmētas vairākas ainas no leģendārās filmas „Tadas Blinda”.

Ģelgaudišķes muižas namu 1842.–1846. gadā uzcēla prūšu barons Gustavs Koidels, bet 1900. gadā vēl vairāk izdaiļoja un paplašināja muižnieku Komaru ģimene. Komari muižai naudu nežēloja: ēkas apsildīja ornamentētu podiņu krāsnis un kamīni, pie sienām bija gleznas, pie griestiem karājās kristāla lustras. Komari muižā ieviesa jauninājumus, kas tolaik tika pielīdzināti brīnumiem, – ūdensvadu, kanalizāciju, tālruni, elektrību un pat liftu.

Ģelgaudišķes muižas lepnums ir parks, kas saplūst ar Nemunas nogāzēm un kura platība ir 118 hektāri. Par Zvaigzni dēvētajā parka laukumā senāk notika muižnieku medību mielasti un pat sodu izpilde – Komara kungs, kas bija pazīstams ar savu stingrību, tieši šeit lika pērt kalpus, kuri kaut ko nebija izdarījuši pa prātam. Mūsdienās Ģelgaudišķes muižā notiek festivāli, izstādes un koncerti. Tiem, kas vēlas sajust XIX gs. muižu kultūras elpu, tiek piedāvātas izglītojošas, teatralizētas ekskursijas un muižas kungu mielasts.

Atšķirībā no Ģelgaudišķes muižas Zīpļu muiža ir diezgan jauna. Netālu no Šaķiem esošo Zīpļu muižu 1807. gadā imperators Napoleons uzdāvināja vienam no saviem maršaliem – kunigaitim Juozapam Poņatovskim. Pēc tam, kad kunigaitis noslīka, muižu iegādājās Jons Bartkovskis – viņš bija pirmais, kas te uzbūvēja diezgan pieticīgu klasicisma stila vienstāva ēku.

Pašreizējo izskatu Zīpļu muiža ieguva 1901. gadā, kad muižu pārvaldīja grāfs Toms Potockis. Tieši viņš abās pusēs muižas namam piebūvēja divstāvu korpusus, kā arī sakārtoja un paplašināja muižas parku, kurā auga ne tikai vietējie, bet arī dažādi eksotiski koki un krūmi. Potocku laikā muiža bija iecienīta augstākās sabiedrības un mākslinieku pulcēšanās vieta, arī pats grāfs brīvajā laikā rakstīja drāmas darbus.

Tāpēc droši vien nav pārsteidzoši, ka arī mūsdienās Zīpļu muiža ir saglabājusi mākslinieciskuma auru. Bijušajos muižas staļļos ierīkota mākslas galerija – te visu laiku tiek rīkotas izstādes, dažādi pasākumi, katru gadu notiek Pažaisles mūzikas festivāla koncerti. Restaurētajā Zīpļu muižas virtuvē ierīkotais restorāns piedāvā dažādus ēdienus, kas atgādina par muižas laikiem.

Kiduļu muižai, kura atrodas Jurbarkai pretējā Nemunas pusē un izskatās diezgan pieticīgi, ir neticami bagāta vēsture. Muiža ir zināma kopš XVI gs., tā kādreiz piederēja Lietuvas dižkunigaitijas mantzinim Krišpinam Kirštenšteinam, bet 1806. gadā tajā bija apstājies Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Karalis te viesojās, gatavodamies Tilzītē parakstīt miera līgumu ar Francijas imperatoru Napoleonu.

1837. gadā Kiduļu muiža par militāriem nopelniem tika uzdāvināta baronam Jonam fon Ofenbergam – viņa laikā muiža piedzīvoja uzplaukumu, un vietējie iedzīvotāji to dēvēja par pili. Ofenbergs, kam patika dārzkopība, ne tikai pārbūvēja muižas namu, bet arī sakārtoja parku – vasarās šeit ziedēja rozes, bet parka celiņus ieskāva hortenziju un jasmīnu dzīvžogi.

Mūsdienās Kiduļu muiža ir pielāgota tūrisma un sabiedriskām aktivitātēm. Šeit var ne tikai iepazīties ar muižas vēsturi, bet arī mācīties XIX gs. muižas dejas, baudīt seno laikmetu atgādinošus cienastus un pat lietuviešu vīnus.