Gandrīz 100 gadus vecais Vītauta Dižā universitātes Botāniskais dārzs ir Kauņas iedzīvotāju un viesu iemīļots. Nedēļas nogalēs šeit bieži vien čalo kāzinieki, bet siltās sezonas laikā apmeklētājus piesaista ziedošās magnolijas, peonijas un rozes. Dārzs, kas aizņem vairāk nekā 60 hektārus, ir slavens ne tikai ar augiem – īpašu auru tam piešķir arī pikantu nostāstu apvītā muižnieka Juozapa Godlevska izveidotā Augstās Fredas muiža.

Vēstures avotos no XV gs. zināmā Freda kādreiz bija vienkāršs koka māju ciems, bet šodien – viens no Kauņas rajoniem. 1799. gadā Fredas zemi iegādājās muižnieks J. Godlevskis, kas drīzumā te uzcēla ar kolonnām rotātu klasicisma stila pili, sakārtoja un ierīkoja parku ar dīķiem.

Augstās Fredas muižas dibinātāja personība bija visdažādāko leģendu apvīta. Tiek stāstīts, ka no Žemaitijas cēlies Godlevskis pat nebija beidzis ģimnāziju, bet savas bagātības ieguva, izmantojot politiskos satricinājumus. Muižas īpašnieks ilgu laiku dzīvoja vecpuišos un apņēma sievu tikai 64 gadu vecumā – par viņa līgavu kļuva 45 gadus jaunāka meitene.

Godlevska izveidotā muiža atspoguļoja īpašnieka personību. Pils celtniecībai muižnieks izvēlējās apkaimes visaugstāko vietu, un no otrā stāva balkona pavērās lielisks skats uz parku. Muižā spēlēja un viesus izklaidēja Godlevska uzturētais 32 mūziķu orķestris, bet muižas īpašnieka mīlestība pret mūziku atspoguļojās arī pils interjerā – viesistabas sienas un griestus rotāja augiem apvītu mūzikas instrumentu motīvi.

Pēc Godlevska rīkojuma muižas parkā tika izrakti divi dīķi, kuru forma atgādināja viņa iniciāļus – burtus J un G. Lietuvā tas, iespējams, ir vienīgais tāda veida augstmaņu iemūžināšanas gadījums. Līdzās vienam no dīķiem Godlevskis bija uzcēlis koka ēku, kurā tika iemitinātas skaistākās dzimtcilvēku sievietes. Šeit viņš bija biežs viesis, bet māja tika dēvēta par „mīļāko namiņu”.

Neskatoties uz pikantajiem nostāstiem, Godlevskis bija cienījams muižnieks, bet par viņa līdzekļiem tika izveidotas ne tikai Augstās Fredas, bet arī Išlaužas un Linksmadvares muižas un uzbūvētas Veiveru un Garļavas baznīcas. 1867. gadā Garļavas baznīcā viņš tika apglabāts – muižnieka zārks tika iemūrēts baznīcas labās puses tornī.

1883. gadā cara valdība Augsto Fredu atsavināja Kauņas cietokšņa būvniecībai – muižas pilī un citās ēkās apmetās cietokšņa komandants ģenerālis Oskars Klems un virsnieki. Drīz muižas teritorijā uzradās artilērijas noliktavas, staļļi un pirts, bet virsnieku dvēseļu glābšanai tika uzcelta pareizticīgo baznīca.

Pēc Pirmā pasaules kara bija nodoms Augstajā Fredā ierīkot Lietuvas prezidenta rezidenci. Šiem plāniem nebija lemts piepildīties – 1920. gadā muižas kompleksā tika izveidota dārzkopības skola, bet 1923. gadā arī Botāniskais dārzs. Starpkaru periodā būvētajā oranžēriju kompleksā mūsdienās gatavojas papaijas un banāni, bet parka rozārijā aug vairāk nekā 1000 šķirņu rozes – starp tām izceļas vecās šķirnes, kuras atgādina par muižu kultūru.

Aptuveni 30 km no Kauņas var apmeklēt vēl vienu kāzinieku iecienītu muižu. No koka būvēto Babtīna muižu XVI gs. uzcēla muižnieki Šjukšti, vēlāk to pārvaldīja Prozori un Tiškeviči, bet 1922. gadā to par militāriem nopelniem piešķīra ievērojamajam ģenerālim Vladam Nagevičum. Jaunais īpašnieks, kas bija cēlies no Kretingas, muižu pārdēvēja par Žemaitkiemi.

Nagevičus bija pazīstams kā lietuviešu tradīciju kopējs un priekšzīmīgs lauksaimnieks. Ar sievas Veronikas palīdzību viņš šeit remontēja ēkas, sakārtoja parku un ievērojami paplašināja zirgu staļļus. Pēc muižnieka iniciatīvas muižā tika svinēja lietuviešu svētki, skanēja dziesmas un muižas pagalmā notika izrādes. Ģenerālis bija pazīstams kā intelektuālis, kurš prata uzturēt sarunu gan ar augsta ranga ierēdņiem, gan vienkāršiem strādniekiem. Diemžēl, kad sākās karš, Nagevičum nācās doties uz ASV.

1999. gadā Žemaitkiemi iegādājās Kauņas uzņēmējs Mindaugs Šventoraitis – viņš šeit apmetās un sāka atjaunošanas darbus. Tagad muižā notiek koncerti un mākslinieku plenēri, un ikviens, kas vēlas, var šeit sarīkot privātas svinības muižu kultūras garā.