Par Lietuvas vasaras galvaspilsētu dēvētā Palanga ir valsts visaktīvākais kūrorts. Tūristi no Lietuvas un visas pasaules ierodas šeit, lai baudītu priežu mežu tīro gaisu, plunčātos Baltijas jūrā vai ar grāmatu rokās mierīgi laiskotos kāpās. Daži meklē arī aktīvākas izklaides un vētrainu naktsdzīvi.

Tomēr, iespējams, tikai daži aizdomājas, ka ne jau sagadīšanās dēļ Palanga kļuva par Lietuvas populārāko piekrastes pilsētiņu. Lielu ieguldījumu kūrorta attīstībā deva grāfi Tiškeviči, kuri Palangā ne tikai uzcēla sev muižu, bet arī loloja visu pilsētiņu. Pēc viņu iniciatīvas tika uzturēta kārtībā pludmale, ierīkoti ceļi un būvētas vasarnīcas. Pirmais Palangas restorāns un viesnīca ar nosaukumu „Kurhaus” tāpat ir Tiškeviču mantojums.

Grāfi Tiškeviči Palangu ieguva 1824. gadā. Sākotnēji muižas koka ēkā viņi dzīvoja tikai vasarās, bet 1891. gadā Felikss Tiškevičs, kurš mantoja muižu, nolēma šeit dzīvot visu gadu. Tieši viņš bija tas, kurš Birutes priežu mežā uzcēla jaunu muižas ēku, kuras projektēšanu uzticēja vācietim Francim Švehtenam.

Muižas divstāvu mūra ēka ar renesanses, baroka un klasicisma iezīmēm ir saglabājusies līdz mūsu dienām un tiek uzskata par Palangas simbolu. Tagad šeit darbojas pirms vairākiem gadiem atjaunotais Dzintara muzejs. Apmeklētāji tiek aicināti iepazīties ne tikai ar unikālo dzintara ekspozīciju, kurā ir apmēram 6,5 tūkst. priekšmetu, bet arī apskatīt Palangas muižas ēkas atjaunoto interjeru.

Lietuvas muižniecības kultūru un tā laikmeta garu var sajust muižas ēkas pirmajā stāvā. Te norisinājās lielās Tiškeviču dzimtas aktīvā dzīve. Sarkanajā salonā grāfi pulcējās apspriest ģimenes lietas, viesi, kuri ieradās uz svinīgām vakariņām, tika aicināti lielajā ēdamistabā, bet sarunas par literatūru un mūziku notika lielajā salonā, sauktā par kamīnzāli.

Palangas muižas ēku ieskauj plašais, daudzu atpūtnieku iecienītais Birutes parks. Pēc Feliksa Tiškeviča pasūtījuma 1895. gadā šo parku ierīkoja slavenais franču arhitekts Eduards Fransuā Andrē kopā ar savu dēlu Renē Andrē.

Tolaik ap muižu esošie purvi tika pārveidoti par gleznainiem dīķiem, simtiem gadu vecajos priežu mežos tika ierīkoti pastaigu celiņi, tika iestādīts vairāk nekā 500 koku un krūmu, kurus atveda no Berlīnes un Karalauču botāniskajiem dārziem.

Ne viss līdz mūsu dienām ir saglabājies tāds, kā bija iecerējuši muižas īpašnieki. Tomēr muižas ēkas priekšā joprojām greznojas strūklaka un svētījošā Jēzus skulptūra, bet otrā pusē – krāšņs rožu dārzs. Katru vasaru te izplatās neaizmirstama, Tiskeviču laikus atgādinoša rožu smarža.

Tikai 13 kilometri šķir Palangu no citas nelielas, aristokrātiskumu izstarojošas pilsētiņas – Kretingas. Šeit esošo muižu no XVI gs. pārvaldīja daudzi muižnieki: Hodkeviči, Sapiegas, kņazi Masaļski, grāfi Potocki un Zubovi, līdz beidzot 1874. gadā Kretingas muižu iegādājās Jozefs Tiškevičs.

XIX gs. būvētā neorenesanses stila muiža šodien ir pārveidota par muzeju. Par Kretingas muižas vēsturi stāsta šeit ierīkotās ekspozīcijas un ievērojams skaits saglabājušos saimniecības un dzīvojamo ēku. Ūdensdzirnavās Jozefs Tiškevičs 1878. gadā ierīkoja pirmo hidroelektrostaciju, bet slimnīcas ēkā pēc grāfienes iniciatīvas tika izveidota veco ļaužu un bāreņu patversme.

Kretingas muižas vizītkarte ir iespaidīgais, Tiškeviču ierīkotais un koptais ziemas dārzs. Tolaik apmeklētāji no Klaipēdas, Tilzītes un Karalaučiem ieradās apbrīnot visu gadu ziedošos un zaļojošos eksotiskos augus. Viens no Eiropas lielākajiem privātajiem ziemas dārziem izskatījās kā īsts brīnums.

1940. gadā Kretingas muižas ziemas dārzu iznīcināja sarkanā armija, bet šodien tas atkal priecē gan Lietuvas, gan ārvalstu viesus. Šeit darbojas restorāns, kurā var nogaršot ēdienus, kas atgādina par dzīvi muižā, piemēram, pildītus vīngliemežus – Tiškeviču laikā tos audzēja parkā.