Pirms atgriešanās civilizācijā, esmu ieradies pēdējā Vjetnamas Tālo Ziemeļu provincē, kas arī atrodas nomaļā vietā Ķīnas pierobežā – Cao Bang. Ja ārzemniekiem šis ir nepazīstams apvidus, tad vietējiem tūristiem Cao Bang province ir ļoti labi zināma, jo tās ziemeļos atrodas slavenā Pak Bo ala, kurā dažus gadus nodzīvoja Hošimins, kaldams plānus par neatkarības karu ar franču kolonistiem un sapņus par sociālistisku valsti. Vjetnamas cilvēkiem šī ala ir gluži kā svētais grāls, kur gada laikā ierodas neskaitāmi autobusi ar svētceļniekiem no valdības iestādēm un skolām, līdz parastajiem mirstīgajiem, kuriem komunisma gars vēl ir palicis dzīvs. Daļa ir tādu, tai skaitā mans gids, kas mūsdienās prāto, vai labāk nebūtu bijis, ja amerikāņi tomēr būtu uzvarējuši Vjetnamas karā, tad varbūt vietējo dzīve būtu kā Dienvidkorejā, nevis Ziemeļkorejā. Zīmīgi, ka Pak Bo ala atrodas sociālisma vectētiņa Marksa vārdā nosauktajos kalnos, bet blakus tek komunistu tēva Ļeņina vārdā nosauktā upīte, tā teikt īsta sarkano paradīze.

Tomēr tiem dažiem ārvalstu ceļotājiem, kas tik tālu Vjetnamas ziemeļos ir ieklīduši, ne jau vizuāli necilā Pak Bo ala interesē, viņi dodas uz provinces austrumiem un Ķīnas pierobežu, kur var atrast daudz iespaidīgākas alas, kā arī dažas no gleznainākajām ainavām šajā Āzijas valstī. Nomaļajā Cao Bang pierobežas apvidū paveras pasakaini dabas skati ar kaļķakmens klintīm, kas paceļas virs rīsu laukiem un smaragdzaļām upītēm, kas vijās tām cauri. Ainavu ziņā kaut kādas paralēles šeit varētu vilkt ar slaveno Guiliņas pilsētas un Lī upes apkārtni Ķīnā, tikai atšķirībā no lielās kaimiņvalsts, Vjetnamas pusē nav ne miņas no biezajām tūristu masām.

Tur, kur atrodas kaļķakmens kalni, tur, protams, ir arī daudz alas. Daudz iespaidīgāka par Hošimina Pak Bo alu ir Nguom Ngao ala, kas vietējā valodā nozīmē Tīģera ala. Tā nosaukta par godu senam nostāstam par asinskāru tīģeri, kas uzbrucis apkārtējo lauku cilvēkiem un katru reizi mīklaini izgaisis, paslēpjoties tai laikā vēl neatklātajā alā. No 7 km garās alas, apmeklētājiem ir atvērts 1 km garš posms, kas izrāda daudzveidīgos alas veidojumus, zāles, tuneļus un pazemes upi, kas plūst tai garām. Starp interesantākajiem Tīģera alas veidojumiem noteikti jāatzīmē kristāliem mirdzošais Sudraba koks, ‘’Rīsu terases’’ ar mazajiem baseiniem un ‘’Lotusa zieds’’, kur tiešām stalaktīti izveidojušies tādās formās, kas ļoti atgādina šo Austrumu augu.

Visbeidzot Cao Bang provinces apmeklējuma noslēgumā bija palicis vēl kāds Vjetnamas dabas mākslas darbs. Biju nokļuvis pie pašas Ķīnas - Vjetnamas robežas, ko kartē iezīmē Āzijas lielākais ūdenskritums, kuru lielais brālis ķīnietis sauc par Detian Falls, bet mazais brālis vjetnamietis par Ban Gioc Falls. Lai gan tas ir ļoti maz pazīstams dēļ tā, ka atrodas tālu prom no Ķīnas un Vjetnamas slavenākajiem tūristu magnētiem, tomēr ūdenskrituma rādītāji ir iespaidīgi - 53 metrus augsts un 300 metrus plats, tas izvietojies ļoti gleznainā kaļķakmens klinšu ielokā, kas piedod Detian Falls īpašāku fonu un grāciju salīdzinājumā ar citām ūdens kaskādēm Āzijā. Pirms 8-9 gadiem man jau bija tas gods vērot to no Ķīnas robežas puses, bet tagad varēju atgriezties, lai apskatītu Āzijas varenāko ūdenskritumu no cita skatu punkta, ar vjetnamiešu acīm. Jāatzīst, ka Detian-Ban Gioc ūdens kaskādi ir vērts redzēt no abām robežas pusēm, jo no Ķīnas paveras labākie skati un kopbilde ar visu ūdenskritumu un apkārtnes kaļķakmens klintīm, bet no Vjetnamas puses savukārt to var vislabāk sajust, piekļūstot tam pavisam tuvu un piedzīvojot nelielu dušu ne vienu vienu reiz.

Jānis Kreicbergs