Jaunākā Impro Vjetnamas ekspedīcija ir sasniegusi savu vistālāko šīs zemes ziemeļu punktu - Dong Van pilsētiņu. Dong Van joprojām atrodas Ha Giang provincē, bet izvietojusies Ķīnas-Vjetnamas pierobežā, apvidū, kas ietilpst Dong Van ģeoparkā.

Lai gan pati pilsētiņa, pateicoties franču koloniālās ēras vecpilsētai ar namiem būvētiem ķīniešu arhitektūras stilā, ir viena no skatāmākajām Ziemeļvjetnamas reģionā, tomēr ģeoparks ir īstais iemesls manai vizītei šajā vistālākajā konusveida cepurīšu Zemes nostūrī. Par Dong Van nozīmīgumu liecina fakts, ka tas ir pirmais UNESCO sarakstā iekļautais ģeoparks Vjetnamā un tikai otrais visā Āzijā. Šī ir īstā vieta Vjetnamā dabas mīlošajiem latviešu ceļotājiem, jo Dong Van ģeoparks sargā augstkalnu klinšu plato, kas neapšaubāmi pieder pie vienām no gleznainākajām ainavām Indoķīnas reģionā.

Dīvaini, bet tik Vjetnamai ierastās rīsu terases te tikpat kā nav atrodamas, jo klinšainajā plato tikai kukurūzu var izaudzēt. Vietējiem iedzīvotājiem šis ir sūrs izdzīvošanas apvidus, bet ceļotājiem - īsta dāvana. Dong Van augstkalnu plato ir nosēts ar daiļām kaļķakmens klintīm, kas kā saliņas iznirst no šī akmeņainās un klinšainās "jūras" viena pēc otras, veidojot acīm tīkamas Vjetnamas lauku ainavas pastkartes. Īpaši burvīgas ainavas paveras no Dong Van - Meo Vac ceļa, kas ir neapšaubāmi viens no skaistākajiem ceļiem pasaulē, jo apstāties te gribas ik pēc pārsimts metriem. Vienā brīdī pat apnīk šoferi kacināt ar nemitīgajiem foto paužu pieprasījumiem un dažus kilometrus nolemju iet ar kajām, pa ceļam uztaisot dažus simtus bilžu. Tomēr īstā šī ceļa kulminācija ir vēl tikai priekšā - 1500 m augstā Ma Pi Leng kalnu pāreja, kas iznirst pie 800 m dziļa kanjona, kam otrā pusē jau saskatāma Ķīna.
Ceļa vienā pusē ir augstas klintis, bet otrā stāvs bezdibenis un šaurs līkumains ceļš. Stāvās ielejas skati no ceļa ir elpu aizgrābjoši, tāpat kā tā saucamie Aizas Vārti - vieta, kur kanjons kļūst pavisam šaurs un tā sienas pietuvojas ļoti tuvu viena otrai.

Nomaļais Dong Van ģeoparks ir arī pēdējā vieta Vjetnamas Tālo Ziemeļu ceļojuma laikā, kur iepazīt daudzās kalniešu tautas un apbrīnot to spēju saglabāt autentisku savu kultūru un tradīcijas 21. gs. Šeit noteikti ir jāapmeklē kāds ciemats un labs tirgus, piemēram, Lung Phin tirgus, kas notiek ik pēc sešām dienām, tikai Pērtiķa un Tīģera dienās pēc mēness kalendāra. Šis tirgus ir ļoti eksotisks un to apmeklē 16 dažādas kalnu minoritātes no Dong Van plato, no kurām kolorītākās ir Melnās Dzao un Puķu Lolo dāmas, kur pirmajām ir krāsaini tērpi un lieli turbāni galvā, bet otrām ir tik krāsaini un smalki veidoti tērpi, ka tās daudz neatpaliek no Puķu Hmon kundzītēm. Ir diezgan dīvaini vērot kalniešus, kas joprojām dzīvo senajās, tradicionālajās būdās un staigā antīkos tautu tērpos, bet ar 21. gs elementiem jeb mobilajiem telefoniem rokās - šeit senā pagātne tiekas ar mūsdienām.

Ziemeļvjetnamas kalnos tirgus ir vieta, kur iepirkties, socializēties, izklaidēties, paēst pusdienas vai vakariņas tirgus restorānā. Tiesa gan, dīvaina viņiem ir izpratne par restorāniem, jo klasisks tirgus restorāns ir zem plēves salikti lieli, gari un ne īpaši tīri galdi ar beņķiem, kur pasniedz, galvenokārt, vienu ēdienu - nacionālo kalniešu zupu ar nepatīkamu smaku, taisītu no dzīvnieku iekšējiem orgāniem. Mans vjetnamiešu gids no Hanojas teica, ka tas ir, kas traki nepatīkams pat viņa vēderam un garšas kārpiņām.

Lung Phin tirgus ir arī vieta, kur satikt otru pusīti, jo tas kalpo arī kā Mīlestības tirgus. Dāmas, dodoties uz tirgu, parasti īpaši sapošas, jo nevar zināt, kurā brīdī Princis baltā zirgā parādīsies. Tā saucamajos Mīlestības tirgos, kalnieši izteikti ierodas precinieka meklējumos. Kad puisis ar meiteni viens otru ir noskatījuši, viņi dodas uz tirgus restorānu baudīt atbaidošo dzīvnieku zarnu zupu. Tādas vakariņas diez vai atstātu iespaidu uz Latvijas dāmām, labāk nemēģināt. Pēc tam, kad pāris ir sapazinušies, viņi atrāda otra izvēli vecākiem. Pastāv iespēja, ka vecāki var neļaut apprecēt izvēlēto. Parasti arī liedz, ja puisis ir pilnīgs nabags, vai arī, ja meitene ir pārāk skaista, jo viņiem sievietē vissvarīgākā īpašība ir čaklums, jo ir daudz jāstrādā, bet skaistās dāmas tiek uzskatītas par ļoti slinkām. Tāpēc latviešu dāmām precību nolūkos uz turieni labāk nebraukt, jo tur vecmeitas statuss ir garantēts.

Šajā apkārtnē, katru gadu aprīļa beigās vai maija sākumā notiek slavenais Khau Vai Mīlestības tirgus jeb precīzāk "Krāpšanas tirgus", kuram ir mazliet cita nozīme. Šajā tirgū ierodas precēti cilvēki, lai reizi gadā, netraucēti un "likumīgi" satiktu savas pirmās mīlestības un simpātijas, bet nākošā dienā atgrieztos pie vīra vai sievas, bez kādiem pārmetumiem. Šī mums dīvainā tradīcija radās pēc sena, vietējā Romeo un Džuljetas tipa nostāsta, kad laimīgo mīlnieku ģimenes neakceptēja kāzas un sākās karš starp ciemiem un ģimenēm. Lai to apturētu, mīlnieki nolēma šķirties, bet ar norunu, ka katra gada 3. mēneša 27. datumā (pēc Mēness kalendāra) viņi satiksies uz vienu dienu, vienu nakti.

Pateicoties aukstākam klimatam šejienes ciltis arī mājas būvē no siltākiem materiāliem, aizstājot tik populāro koku. Visslavenākā šī reģiona ēka ir vietējā Hmon karaļa pils, kurš bija ietekmīgs cilvēks, ar kuru draudzēties gribēja visi - gan franču kolonizatori, gan ķīniešu tirdzniecības magnāti, gan Vjetnamas komunistu tēvs Hošimins. Pateicoties milzu bagātībai, ko Hmon karalis bija sarāvis no opija tirdzniecības, viņš varēja uzcelt divas pilis (otru nopostīja ķīnieši) un noziedot neatkarīgās Vjetnamas izveidošanai dažas kastes ar zeltu un sudrabu. Arī šī karaļa pils tika būvēta pēc visiem fen šui standartiem, bet ir diametrāli pilnīgi pretēja ekstravagantajai Vua Meo baroka pilij pie Bac Ha pilsētiņas. Tautā saukta arī par Opija pili, Hmong karaļa rezidence ir salīdzinoši vienkārša ķīniešu-Hmon arhitektūras stila pils, kas vairāk atgādina cietoksni, jo to apjož aizsargmūri un divi sargu torņi. Interesanta iezīme ir tā, ka pils arhitektūrā iestrādāti arī opija ziedu elementi, kas vēl vairāk pastiprina šīs karaļa rezidences iesauku - Opija pils.

Jānis Kreicbergs