Viena no manām iecerēm jau labu laiku ir bijusi vēlme doties pastaigā ap Tre Cime di Lavaredo (Trīs virsotņu) klintīm Itālijas Dolomītu kalnos. Tā kā šovasar augustā organizēju balles deju brīvdienas Toskānā, tad izlēmu, ka ir īstais brīdis pie reizes īstenot arī savu sapni par Tre Cime klinšu apskati. Bet ņemot vērā to, ka pēdējos gados vienas dienas kalnu pastaigas man vairs nešķiet saistošas, izlemju, ka jādodas vismaz 3 dienu kalnu pārgājienā uz Tre Cima klintīm, lai tas būtu īsts piedzīvojums! Tā nu ar Tre Cime reģiona tūrisma informācijas centra palīdzību jau iepriekš izveidoju sev vēlamo kalnu maršrutu, atrodu un norezervēju naktsmītnes, taksometru transfēram uz pastaigas sākuma punktu un tad atliek vien gaidīt ceļojumu

Mūsu ceļojums uz Dolomītu kalniem sākas ar lidojumu uz Milānu Bergamo, kur ielidojam manas vārda dienas- 21.08.16:10 pēcpusdienā. Saņemam norezervēto auto Toyotta Yaris un uzsākam braucienu uz Malcesine kūrortiņu pie Garda ezera.

2.5 st laikā esam klāt Malcesine kūrortā (ceļu nodokļos samaksājam 6.20 EUR), kur iekārtojamies jaukā 2 zv. viesnīciņas Villa Edera numuriņā ar skatu uz ezeru (114 eiro par nakti, ar brokastīm).

Turpat pāri ceļam ir laba oļu pludmale un tā kā ap 20:00 vakarā vēl ir 30 grādus silts, tad es dodos izbaudīt atveldzējošu peldi ezerā saulrieta laikā. Ūdens ir pavisam mierīgs, bez viļņiem. Visapkārt ezeram slejas klinšaini, vietām ar mežiem apauguši kalni. Debess pamale aiz kalniem sārtojas, pamazām iededzas gaismiņas Limone kūrortiņā pretējā ezera krastā un noskaņa ir burvīga. Jūtos laimīga peldot rāmajā ezera ūdenī un vērojot burvīgos skatus visapkārt.

Pēc peldes dodamies īsā pastaigā pa promenādi līdz Malcesine kūrortiņa centram, lai atzīmētu manu vārda dienu restorānā. Ir jau satumsis, bet pretējā krastā mirdzošās gaismiņas un iedegtās laternas promenādes malās noskaņu padara īpaši romantisku.

Kūrortiņa centrā atrodam restorānu Italia, kurš mūsu uzmanību piesaista ar terasi ar galdiņiem virs ezera. Te izvēlamies galdiņu pašā terases malā tieši pie ūdens un pasūtam savas iecienītākās picas un dzērienus (25 eiro par abiem ). Noskaņa ir ļoti romantiska, apkalpošana ātra, varbūt trūkst vienīgi mūzikas. Toties dzīvo mūziku atrodam pēc vakariņām laukumā pie Malcesine jahtu ostiņas. Nopērkam saldējumus (2.50 EUR), sēžam uz mola malas, vērojam tūristu rosību ap jahtu ostiņu, klausāmies mūziku un jūtamies lieliski

No rīta ceļos agri, ar domu doties rīta peldē, bet izejot uz balkona, mani pārsteidz lielais vējš un viļņi ezerā. Ezers ir pilns ar vindsērfingotājiem un kaitotājiem. Mjā….laikam peldēšana būs jāatliek uz vēlāku laiku. Noskaidroju, ka vējš parasti no rītiem šajā pusē esot līdz aptuveni 11:30. Tad tas mitējoties.

Izbaudījuši brokastis viesnīcas terasē ar lielisku skatu uz ezeru un vindsērfinga rosību tajā, izlemjam uzbraukt Monte Baldo kalnā, lai dotos nelielā kalnu pastaigā, bet kad nonākam pie Malcesines- Monte Baldo pacēlāja, secinām, ka te ir izveidojusies gara rinda pie biļešu kases un mēs tiekam informēti, ka pacēlājā mēs varētu tikt tikai aptuveni pēc 1.5 vai 2 stundām. Tas mums neder, negribas tērēt laiku stāvēšanai rindā. Tādēļ mainām plānus un dodamies pastaigā pa Malcesine kūrortiņu.

Jāsaka gan, ka vakara gaismās tas izskatījās skaistāks un romantiskāks. Aizejam arī līdz vietai, no kuras paveras klasiskais skats uz Malcesines vecpilsētu ar pili fonā. No rīta pils diemžēl ir ēnās, jo saule no rīta apspīd pretējo krastu. Tādēļ secinu, ka visskaistākais skats uz pili varētu būt vakara saules gaismās un arī saulriets no šīs skatu vietas varētu būt skaists.

Ap 11:30 vējš tiešām mitējas un lielākā daļa vinsērfotāji jau ir krastā. Tad nu dodos peldēties mūsu viesnīciņas pludmalē.

Ir 28 grādus silts, vienīgi saule brīžiem paslēpjas aiz mākoņiem, tādēļ ilgi uzturēties pludmalē negribas.

Tā nu ap 13:00 izlemjam uzsākt braucienu uz Dolomītiem, kur mums šovakar jāierodas norezervētajā viesnīcā pie Missurina ezera. Brauciens sākumā ved pa autostrādi līdz Bresansones pilsētai un tad nogriežamies uz Val Pusteria kalnu ieleju, pa kuru braucam līdz Dobachio. Te info centrā saņemu bezmaksas karti mūs interesējošajam kalnu reģionam, kurā centra darbiniece atzīmē takas, pa kurām mums jāiet, lai nonāktu norezervētajās naktsmītnēs pārgājiena laikā. Šajā ciematiņā arī iepērkam pārtiku veikalā un papusdienojam kādā no krodziņiem.

Tad vēl pusstundas brauciens un ap 18:00 esam nonākuši pie Missurina ezera, kur iekārtojamies viesnīcā Grand Hotel Missurina pašā ezera krastā (128 EUR par nakti). Kalni visapkārt ezeram ir iespaidīgi, taču laiks ir nomācies un ezers līdz ar to izskatās pelēcīgs. Izskatās, ka arī saulrietu šovakar pie ezera neredzēsim.

Noskaidrojuši, ka baseinu un saunu centrs viesnīcā ir atvērts līdz 20:00, dodamies relaksēties uz to. Baseins ir labs un pusstundu pirms tā slēgšanas, baseinā esam vieni paši, kas ir īpaši relaksējoši, jo neviens netraucē mierīgi izbaudīt peldi. Žēl tikai, ka baseins atrodas pagrabstāvā un no tā nav skata uz ezeru. Gribas jau arī redzēt, kādi izskatās kalni šajā vakara stundā.

Iznākuši no baseinu centra, dodamies vakariņās uz restorānu ezera krastā. Debesis ir pavisam nomākušās un satumsušas. Aiz klinšainajām kalnu virsotnēm dārd pērkons un ik pa brīdim pamale izgaismojas zibens gaismās. Iespaidīgi. Ceram vien, ka pārgājiena laikā mums nenāksies piedzīvot pērkona negaisu…

Vakariņās nobaudām picu un zupu (kopā par vakariņām 18 EUR) un tad dodamies pie miera, lai rīt jau 9:00 no rīta sagaidītu norezervēto taksi uz Lago di Braies ezeru, no kura uzsāksim savu 3 dienu pārgājienu pa Dolomītu kalniem.

No rīta debesis ir noskaidrojušās un mūsu skatam paveras skaistais klinšaino kalnu skats otrpus Misurina ezeram.

Paēduši brokastis viesnīcas restorānā, noķeram brīdi, kad atbrīvojas kāda no vietām viesnīcas autostāvvietā un aši novietojam savu auto tajā, jo esam ar viesnīcas administrāciju vienojušies, ka varēsim auto atstāt te, kamēr būsim 3 dienas pārgājienā.

9:00 pie viesnīcas mūs sagaida iepriekš norezervētais taksis (75 EUR), kura laipnais šoferītis Kristians nepilnas stundas laikā aizvizina mūs līdz pārgājiena sākuma punktam- Lago di Braies ezeram. Tā kā rīts ir saulains, tad ezera skati ir burvīgi- zilganzaļais dzidrais ūdens, visapkārt meži un virs tiem klinšaini kalni. Skaisti nudien!

Diemžēl ilgi pie ezera uzkavēties nevaram, jo mums šodien jānoiet ap 16 km un uzreiz aiz ezera mūsu taka sāk vīties augšup kalnos. Uz takas zīmes vēsta, ka pārgājiena pirmajā pieturvietā Rossalm (2164 m augstumā), mēs būsim aptuveni pēc 3 stundām. Tā kā priekšpusdiena ir karsta, kāpiens nav viegls, bet tad, kad beidzas grantainā nobiru daļa un taka sāk vīties caur skujkokiem apaugušiem pakalniem, taka kļūst ainaviskāka. Skatam ik pa brīdim paveras zilganzaļā Braies ezera „acs” lejā ielejā.

Ap 12:00 debesis sāk nomākties un neilgi pirms 13:00 sāk līt lietus. Knapi paspējam tikt līdz Rossalm kalnu mājiņai, kamēr vēl neesam pavisam izlijuši. Pie mājiņas apsēžamies pie āra galdiņa, pasūtam karstas tējas un piekožam klāt savas līdzi paņemtās maizīties un makaronu buljona zupiņas. Pēc pusdienu pauzes arī lietus ir mitējies un mēs turpinām ceļu līdz šīs dienas naktsmītnei- Refugio Prato Piazza. Zīmes vēsta, ka līdz tai ejamas 2 st. un 10 min. Izejam no Rossalm 14:00.

Laiks ir atkal noskaidrojies un no takas paveras burvīgas ainavas un krāsu bagātība.

Ceļā mūs atkal pārsteidz pērkona negaiss, jauna lietusgāze un pat krusa, no kuras mums izdodas patverties zem kādas klinšu pārkares takas malā. Un labi ka tā, jo citādi mēs visu pārējo ceļu turpinātu pilnībā izmirkuši. Izjūtas ir diezgan ekstrēmas- esam uz šauras klinšu taciņas, zem kuras ir dziļa krauja, visapkārt ducina pērkons, zibeņo padebeši, krīt krusa, kas pāriet spēcīgā lietus gāzē, kas taciņu pamazām pārvērš par strautiņu. Mums priekša ir šaurs takas posms, kuru it kā drošāku padara pie klints piestiprinātās troses, kurās pieturēties ejot pa taku kraujas malā. Esam nosaluši tā nekustīgi pierāvušies klintij un gaidot, kad lietus mitēsies.

Mums par laimi tas pēc kādas pusstundas tiešām pāriet un mēs varam turpināt ceļu. Tā kā dienas pirmajā daļā esam uzkāpuši augšā kalnos ap 800 augstuma metrus, tad dienas otrajā pusē mums jātiek atkal lejā no kalniem, jo Prato Piazza atrodas aptuveni 600 m zemāk nekā augstākais šīs dienas takas posms.

Lejup ejot, sākam just kāju locītavas un īpaši ceļus. Arvien biežāk taisām atpūtas pauzes kāju dēļ un tā nu naktsmītnē ierodamies stipri vēlāk nekā paredzēts- tikai pirms 18:00. Bet tieši laikā uz iepriekš pasūtītajām vakariņām

Refugio Prato Piazza ir jauka tradicionālā stila Dienvidtiroles kalnu māja ar puķēm rotātiem balkoniņiem un koka griestiem istabiņās. Mums tiek ierādīta omulīga istabiņa ar balkonu ar skatu uz skaistiem klinšu kalniem (110 EUR ar brokastīm un vakariņām).

Vakariņās mums pasniedz tiroliešu grūbu zupu, cūku ribiņas ar štovētiem kāpostiem un ceptiem kartupeļiem un saldajā- siera kūku. Pēc šodien noietajiem 16 km un kārtīgām vakariņām arī miedziņš ir labs.

Rīts mūs iepriecina ar burvīgu saullēkta skatu no mūsu istabiņas balkona- lecošās saules gaismās zeltīti iemirdzas Croda Rosa virsotne.

Pabrokastojuši viesnīcā, jau ap 8:00 uzsākam pārgājienu, lai pēc iespējas ātrāk tiktu līdz šīs dienas pārgājiena galamērķim- kalnu mājiņai Refugio Locatelli. Ceram tur nokļūt pirms sāksies pērkona negaiss, kas te tradicionāli sākas ap 14:00 dienā.

Takas sākumā mums jāuzkāpj līdz Refugio Valandro (40 min) un tad līdz Strodelhof (1 st) ap 300 augstuma metri uz augšu.

Tad esam nonākuši uz pārejas, no kuras paveras skaists skats uz klinšainajām Dolomītu virsotnēm.

Tad taka ved ap 800 augstuma metrus lejup līdz ielejai- līdz Landro ezeram un skatu vietai ar Tre Cime klintīm tālumā.

Ielejā, skatu vietā pēc 3 st. pastaigas uzrīkojam sev pusdienu pauzi ar skatu uz Tre Cime klintīm, līdz kurām mums šodien vēl jāmēro ap 1000 augstuma metru kāpiens augšup kalnos. Norādes vēsta, ka šo distanci var noiet 3 st.

Tā nu ap 12:00 uzsākam kāpienu kalnā. Laiks ir saulains un karsts, kāpt nav viegli. Vietām mūsu skatam atklājas Tre Cime klintis dažādos rakursos.

Baudām skatus un lēni turpinām kāpšanu augšup. Diemžēl ap 13:00 debesis nomācas un ap 14:00 sāk ducināt pērkons un līt lietus. Jānis, kā jau parasti, ātrāk ejot, ir kaut kur tālu priekšā un es jūtos pavisam vientuļa lēni soli pa solim kāpjot augšup un arvien vairāk samirkdama lietū un saldama vējā. Lietusgāzē taciņas pārvēršas upītēs. Mani pārgājiena apavi, kas it kā ir mitruma necaurlaidīgi, ir pilnīgi slapji, tāpat arī pārējais apģērbs, ko nepasargā arī lietusmētelis. Jūtos nožēlojami, bet mājiņu, līdz kurai man jātiek, nekur neredzu. Arī Jānis ir pazudis. Kad beidzot pēdējiem spēkiem, pērkona ducināšanas pavadīta, ieraugu Locatalli mājiņu un izstaigāju tās telpas, cerībā satikt Jāni šeit, secinu, ka viņa te nemaz nav. Telefonam šeit nav zonas. Sazvanīt viņu nevaru, tādēļ jūtos pavisam apjukusi.

Nolikusi somu un aši pārģērbusī sausas drēbes, eju ārā pa mājiņas durvīm, lai meklētu Jāni. Cik neizsakāms ir mans prieks, kad vestibilā ieraugu savu pazudušo ceļabiedru. Izrādās viņš bijis nomaldījies pa nepareizo taku un tādēļ atnācis vēlāk par mani.

Tā nu ap 15:30 laimīgi esam atraduši savas norezervētās gultas 16 personu kopmītņu tipa istabiņā (26 eiro par personu) un dodamies uz restorānu pasūtīt karstas tējas, rumu, kūku un šokolādi (17 EUR), lai sasildītos un uzlabotu sev omu.

Drīz arī uzspīd saulīte un mēs izejam uz mājiņas terases, lai izbaudītu fascinējošos skatus uz Tre Cime klintīm un citām ne mazāk iespaidīgām klinšu virsotnēm mums visapkārt.

Apeju loku ap mājiņu- te ik pēc brīža paveras atkal jauns burvīgs kalnu skats.

Diemžēl drīz vien debesis atkal nomācas un pamazām Tre Cime virsotnes ietinas miglā.

Tad ejam atkal uz restorānu un pasūtam Tiroliešu grūbu zupas (8.50 EUR par porciju) un tējas un jūtamies labi paēduši.

Gandrīz vai varētu iet gulēt, lai gan pulkstenis ir vēl tikai 18:00, bet mūsu istabiņā spāņu kompānija uzvedas tik skaļi, ka aizmigt te ir ļoti grūti, lai gan saguruši pēc šodienas esam ļoti.

Šī diena fiziski un arī morāli (galvenokārt lietus dēļ) ir bijusi smagāka par iepriekšējo dienu.

Rīts Refugio Locatelli sākas agri- ap 6:00 mostamies kopā ar istabiņas biedriem, kuri klāj gultas, pako mugursomas un gatavojas iet brokastīs, kas sākas no 7:00. Tā kā mēs neesam pasūtījuši brokastis, tad uzvārām ūdeni turpat viesnīcas izlietņu telpā ar savu līdzi paņemto spirāli un pagatavojam sev auzu pārslu zupiņas un tēju. Klāt piekožam maizītes ar sieru un jūtamies gana labi paēduši.

Ap 8:00 esam gatavi doties šīs dienas pārgājienā. Diemžēl ārā viss tīts biezā miglā. Neredzam ne Tre Cime klintis, ne kādas citas virsotnes.

Ceram, ka migla pamazām izklīdīs, jo šodien esmu iecerējusi apiet ainavisko loku ap Tre Cime klintīm. Nesteidzoties dodamies pa 101. taku apkārt Tre Cime, bet tās tā arī paliek mums miglā apslēptas. Miglā uz īsu mirkli paveras logs uz kādu kalnu grēdu tālumā. Skats nudien ir iespaidīgs un tas vieš cerības, ka varbūt arī Tre Cime klintis kādā mirkli kaut nedaudz izlīdīs no miglas plīvura.

Bet arī tad, kad pēc stundas esam jau nonākuši pie Rifuggio Landro, no kura Tre Cimes klintis būtu redzamas no otras puses, migla nav izklīdusi. Refuggio darbinieks mums par nožēlu, apgalvo, ka laiks šodien tāds visticamāk būšot visu dienu. Tā vēstot prognozes. Tā nu ar nožēlu, ka nav izdevies īstenot savu ieceri- apskatīt Tre Cimme klintis no visiem to rakursiem, dodamies lejup no kalniem uz Misurina ezeru, kur mums šai naktij norezervēta tā pati Grand Hotel Misurina viesnīca. Lejup ejot, brīžiem mākoņi atsedz skatam kādas klinšu virsotnes.

Laiks diemžēl paliek nomācies, pelēcīgs un kad ap 11:30 esam nonākuši ielejā, sāk arī līt.

Dodamies uz viesnīcu, kur šoreiz mums tiek ierādīts Suite numuriņš ar balkonu ar skatu uz ezeru. Lieliski, tikai žēl, ka pelēcīgā un miglainā laika dēļ, skats uz ezeru nav īpaši aizraujošs un kalni ir pilnībā paslēpušies miglā.

Tad nu ejam uz tuvējo krodziņu pusdienās (27 eiro par picām, salātiem un tējām), bet pēc tam pāris stundas pavadām relaksējoties viesnīcas saunās, baseinā un džakuzī. Tā kā laiks ārā jebkurā gadījumā ir apmācies un lietains, tad pilnībā nesteidzīgi izbaudām Welness centra relaksāciju un Jānis- arī kāju masāžu (15 EUR par 20 min), jo pēc 3 dienās noietajiem 45 km, kāju muskuļi liek par sevi manīt…

Pēc Welness centra dodamies iepriekš pasūtītajās viesnīcas restorāna vakariņās, kas izradās īsti pārēšanās svētki- maltīte sastāv no 4 ēdieniem- antipastas (zupas, salātiem un uzkodām), pirmā ēdiena (mēs izvēlamies ņokus ar zaļajām pupiņām), otrā ēdiena (mēs izvēlamies cūkgaļas stilbu ar polentu), deserta (ēdam karameļu krēmu un saldējumu) un augļiem. Patiesību sakot es jūtos paēdusi jau pēc zupas un salātiem. Un pēc cūkgaļas stilba nobaudīšanas jūtos jau pavisam sagurusi. Nesaprotu, kā cilvēki var vienās ēdienreizē tik daudz apēst…..Savukārt oficiante, kas visu vakaru pienes mums ēdienus, brīnās, ka mēs nevaram notiesāt atnesto cūkgaļas stilbu.

Pēc vakariņām esam tik saguruši, ka miedziņš ir ļoti labs

6:00 no rīta pamostos un cik liels ir mans pārsteigums, kad izejot uz mūsu numuriņa balkona, secinu, ka ir uzsnidzis sniegs! Gluži kā Ziemassvētku pasakā. Apsnigušas egles, māju jumti un arī klinšainie kalni tālumā aiz ezera šorīt ir apsniguši balti.

Restorānā, brokastu laikā, oficianti dungo “Jingle Bells” un ir pacilātā noskaņojumā, lai gan sniegs augusta otrajā pusē šeit pie Misurina ezera esot samērā bieža parādība.

Tā kā mums šovakar jau jāierodas norezervētajā villā Toskānā, kur pavadīsim nedēļu kopā ar saviem balles deju draugiem (bet tas jau ir atsevišķs stāsts), tad pēc brokastīm uzsākam garo braucienu virzienā uz Florenci. Pa ceļam izbaudām teju vai visus gadalaikus- no ziemas- pavasarī un no pavasara vasarā, jo Toskāna mūs sagaida ar sauli un 28 grādu karstumu

Tā nu mūsu šī gada Dolomītu kalnu pārgājiens ir noslēdzies un tas tiešām ir bijis īsts Piedzīvojums! Lai gan pārgājiena laikā pukojos par pērkona negaisu, lietusgāzēm, krusu un miglu, kas traucēja pilnībā izbaudīt iecerētos burvīgos Tre Cime klinšu skatus, tomēr šobrīd, sēžot siltā istabā ar karstas tējas krūzi uz galda, šķiet, ka iespējams tieši ne tik draudzīgie laika apstākļi šo pārgājienu arī padarīja par Piedzīvojumu ar lielo burtu! Jo to dēļ piedzīvojām pilnu emociju spektru un arī kalnus izbaudījām ļoti dažādus- no zilām debesīm un siltas vasaras līdz par “0” grādiem un sniegam.