Indijas pastaiga - 2

29.05.2009
12 min lasīšanai

Formatejuma nav. Garumzimju indija nav. Tapec ari otra dalja nebus daudz vieglak lasama. Piedodiet par to. Jagannath Puri - pilseta, kas ir saturiski loti bagata, bet vizuali parasta ka daudzas citas svarigas Indijas pilsetas (piemeram kaa rakstaa Indijas pastaiga – 1 piemineta vrindavana utt) Nejaushu iecelotaju iespejams iepriecinas okeana klatbutne, bet visadi citadi vizuali var izlikties nekas ipash. Tomer pilsetas saturiska puse ir pavisam cits stasts. Viens no indieshu galvenajiem svetcelojumu objektiem, jo sheit ir izvietojies Vishnu inkarnacijas Jagannath templis, kas tulkojuma nozime visuma valdnieks. Par laimi templii pie visuma valdnieka rietumniekus nelaiz tapec man par to nebus jaraksta. Laigan japiebilst, ka uz templja (ari daudziem citiem butiskiem templiem indija) ir uzraksts only hindus alowed (ieeja tikai hinduistiem). Hindu ir religiski filosofiska sistema nevis nacionalitate, tomer neskatoties uz to, ka daudzi baltie ir lielakaa meeraa hinduisti neka liela dalja indieshu (liels procents musulmanju un ari kristieshu) baltie netiek ielaisti principiali. Tomer no otras puses ja taa padoma labi vien ir, jo 99% rietumnieku tiekot ieksha tada templi kaa Jaganath to izmantos kartejai fotosesijai pilnigi nesaprotot kur atrodas. Diemzel puri ir ne tikai svetcelinieku, bet ari indijas turistu galamerkjis pie okeana utt – tada Indijas jurmala. Tomer shoreiz veletos pastastit par isto puri bagatibu. Puri atrodas liels daudzums sen dibinatu ashramu (garigu komunu dzivesvietas) dazos no kuriem pat mit pa kadam autentiskam skolotajam. Puri ir majvieta gandriz visu ieverojamako indijas garigo liniju ashramiem tadiem kaa Shankaracharya, RamaKrishna, Yoganada, Patanjali, Iskcon, Gaudiya un citas linijas. Sheit atrodas ari mans skolotajs, tapec shobrid esmu atgriezies Puri no himalajiem jau otro reizi shis pastaigas laikaa. Lai saprastu kapec sheit esoshie skolotaji pieskir pilsetai tadu vertibu, meginasim noskaidrot, ko vispar nozime vards skolotajs musu izpratnee un prieksh indieshiem. Pastav viena ljoti principiala atskiriba rietumu un austrumu pieejaa kadu zinibu apgushanai. Rietumnieki t.i. mes kadu zinibu apgushanaa lielakoties palaujamies uz dzelzainu gribasspeku (protams ja mums tas patiesham interese) savukart austrumnieki pilniba aizmirst gribasspeku un pilniba nododas skolotajam. Kapec ta? Tapec, ka senie vedu raksti apgalvo - zinashanas var apgut tikai un vienigi ar realizeta skolotaja palidzibu. Pat ar ljoti specigu rietumnieka gribasspeku izdosies apgut 90 procentus no kadas zinatnes, bet atlikushos 10 vares iedot tikai realizets skolotajs kura riciba ir kautkas tads ko mes varam nosaukt par zinashanu “atslegu”. Tas ir taa, kaa varam iemacities TV instrukciju no galvas, bet ja nebus pults (ko shaja gadijuma iedod skolotajs) tad jegas no taa nebus. Varam atcereties skolas laikus, kad pirms eksameniem 10 diennaktis kaljam augstako matematiku, tik un taa neko nesaprotam un tad atnak draugs, kursh 10 minutes mums visu izskaidro. Sheit nav runa par kautkadam mistiskam zinatnem, bet pilnigi jebkuru zinatni – bizness, muzikas maksla, matematika u.c. Varam ar dzelzainu gribu izlasit visas iespejamas gramatas, tomer to nevar salidzinat ar progresu, ko mums isa laika var iedot skolotajs kursh ir realizejis konkretaas zinashanas. Musdienu rietumu efektivu apmacibu programmas sho ideju deve par elkiem t.i. ja gribi atru progresu jaatrod kads, kam lidzinaties konkretaja sfera, lai iegutu tas pashas kvalitates un ja taa padoma tas ir tas pats austrumu skolotaja koncepts. Piemeram, tadi rietumnieku “elki” ka Frenklins Kovijs vaditajiem, Ravi Shankars austrumu muzikjiem, Vaira Vike Freiberga Latvijas intelektualiem :)) utml. Indieshi zin sho likumu un tapec atskiriba no rietumniekiem nepiepul savu gribasspeku, bet ta vieta pilniba nododas skolotajam. Pat vediska pamatizglitibas sistema ir veidota taa, ka bernu nodod speciala macibu iestade – gurukula (no varda guru = skolotajs), kur protams ir dazadi specialisti, kuri maca visus priekshmetus, tomer tas notiek viena galvena skolotaja (guru) virsvadiba. Tomer nav runa tikai par berniem – ari pieaudzis indietis, kursh velas kaukto iemacities pilniba nododas skolotajam, vajadzibas gadijuma, dzivojot skolotaja maajaa vai asharama un kalpojot tam. Un viss vediskas izglitibas noslepums slepjas tieshi mums divainaja vardinja “kalpojot”. Shis vardinsh “kalpot” izpauzas burtiski – indietis, kursh dzivo pie sava skolotaja ne tikai apgust zinashanas, bet ari, ja skolotajs ta velas, – mazga gridas, gatavo est un dara jebkurus citus darbus. Musu ego uzreiz var pretoties – kaa tad taa? Kas taa pa vergoshanu? Bet tieshi tur ari slepjas visa butiba. Saskanja ar vedisko zinatni – zinashanas var iegut tikai tad, ja vershamies pie skolotaja ar pazemibu t.i. nostadam savu ego zemak par skolotaju, jo rietumos biezi vien mes samaksajam skolotajam naudinju bet pashi pie sevis domajam “es tapat esmu gudraks un zinu labak”. Musdienu psihologija lidz tam beidzot jau ir nonakusi un iesaka iet pie skolotaja ar “atvertu uztveri”. Atverta uztvere nozime to, ka sho uztveri nav aizveris musu ego. Tad luk kalpojot skolotajam, piemeram mazgajot ashrama gridas musu ego (sanskrita: ahamkara) neviena bridi neiedomasies, ka mes esam paraki ;) toties zinashanas mes uznjemsim neticama atruma. Shobrid dzivoju sava skolotaja ashrama un gribu piebilst vel tikai vienu lietu par sho temu. Ikdiena vadu biznesu, pasniedzu jogu, citiem vardiem sakot, esmu pieradis, ka varu pateikt kadam kas jadara, kaut ko pamacit utt, tomer sava skolotaja klatbutne jutos kaa neveikls 7 gadigs puika. Jo shis cilveks ir realizetu zinashanu okeans ar kuru salidzinajuma es esmu siks gliemezvaks, kas skalojas vilnjos. Nee gridas man vel mazgat neprasa, bet ja prasis nekurneesu ;))... No praktiskam lietam shaja piegajiena varetu Jums pastastit, piemeram, par vilcieniem. Lai ari tas ir praktisks temats, tomer gribetu to sheit apskatit, jo tas liela mera ietekmes dzivi tiem, kas izvelesies savai pastaigai Indiju. Tatad, lai indija kautkur nokljutu pamata tiek izmantoti vilcieni. Un tie nav kautkadi pusstundas parbraucieni, jo, piemeram, Deli-Puri jabrauc 32h. Un sheit es gribetu piebilst vairakas lietas. Ljoti daudz cilveku, kas ierodas indija ir nedaudz ekstremi noskanjoti tada nozime, ka nu tik es dzivoshu extreem un darishu visu kaa vienkarshie indijas iedzivotaji. Tad es jums varu pateikt sekojosho. Ja neesat gatavs atri atdot galus, tad sho principu uz vilcieniem labak neattiecinat. Indijas vilcienu klases ir diezgan sarezgitas, bet pa lielam tas dalas 3 daljas – zemaka klase t.i. parastie sezjamie vagoni. Par sho klasi aizmirstiet, jo reali vietejie stav ~2 stundas uz perona, lai apsestos un rezultataa vagoni ir taa piebasti, ka pa vilciena durvim ara karajas aptuveni 5 cilveki katraas durvis. Tad iedomajieties, kas daras vilciena salonaa. Shis klases vagonus iesaku nemeginat, jo pec tam vajadzes medicinisko palidzibu (nopietni). Nakamas klases vagoni ir “Sleeper”. Ari 2nd class vagoni bet ar iespeju gulet, tatad mazliet dargaki un ne tik piebazti. Es izmantoju shos vagonus (juteklju disciplinas nolukos:), tomer iesaku padomat vai vajadzetu tos izmantot gariem parbraucieniem un vasaraa. Tajos valda liela netiriba un vasaras meneshos karstums shajos vagonos sasniedz 45C (burtiski). Tas ir tads karstums, ko gruti iedomaties – t.i. sviedri tek nepartraukti un pil uz gridas. Gan jusejie, gan visu parejo. Esmu lidz shim izdzivojis, bet tomer shos vagonus iesaku izmantot varbut vienas nakts parbraucieniem un ari tikai tad ja gribas lieku extreem. Tatad tas uz ko es virzu domu ir sekojoshais. Vairakuma gadijumu cilveki uz indiju brauc meklet kadas zinashanas, bet paraleli tam gadas ari noskanjoti diezgan izaicinoshi t.i. kas gan man istam latvietim ko neizturet. Tad es tomer iesaku jusu merkja un prakses varda aizmirst shadu attieksmi un nemt normalas klases vilcienus (saucas AC t.i. Air Condition klase). Pat ja esat jogs no shadas ricibas tikai iegusiet, jo pec shada brauciena nevajadzes 2 dienas atkopties, kuras faktiski jums bus zudushas. Runajot par komfortu gribetu piebilst, ka isti asketi realize atteikshanos (sankrita: vairagja) sava prata t.i. ja vinji peksnji mantojuma sanjem maaju jurmala, tad vinji to nenodedzina, bet mierigi taja dzivo, savukart ja maja tomer nodeg, tad par to ne sekundi nebeda. Tatad vinji lieto lietas bet nepiekeras taam. Taa ari es Jums iesaku lietot indijas vilcienos AC (Air Condition) klasi. Nepiekeroties komfortam, bet vienkarshi turot savu praatu AC vesuma, lai pec tam to efektivi pielietotu tur kur tas bus vajadzigs ;) Tas kas noteikti vilcienos neiet secen ir ka naksies iztastit vilciena savu dzives stastu vismaz 3 indieshiem. Esmu daudz runajis ar vinjiem un pat nerunajot par nabadzigo slani, izradas videjs indieshu biznesmenis ir saticis balto cilveku 2x muzjaa, tad spejat iedomaties cik interesants Jus vinjiem esat. Ja esat introverts vai negribat lieki komunicet tad perkot sleeper vagona biljeti noradiet Upper bearth t.i. augsheja gulvieta, kur ir iespeja sedet visu brauciena laiku un isie indieshi Jums netiks klat. Kopuma es gribetu ieteikt vel sekojoshu praktisku lietu, kas komunikacija var noderet – indieshiem par balto cilveku parasti ir 3 versijas 1. jus esat no citas planetas (nabadzigakie indieshi tieshi taa ari doma), 2. jus piederat priesteru kartai (jo vedas aprakstits, ka priesteru gimenem ir gaisha adas krasa kaa tas ari ir) 3. ka jus esat filmu zvaigzne (jo lielakoties videjs indietis balto ir redzejis tikai televizija). Tomer daudz svarigak, bet ari skumigak ir sekojoshais – 99% indieshi doma, ka baltie ir neglabjami stulbi. Pilnigi idioti. Un tas var izpausties jebkadas situacijas, kas saistitas ar naudu, kautkadu faktu noskaidroshanu vai tamlidzigi. Pat ja gribat uzzinat vienkarshu lietu, to vajag parjautat 3-5 dazadiem indieshiem. Pietiks par vilcieniem. Pastastisu Jums nedaudz par pastaigam uz himalaju pusi. Tie kas dosies taja virziena noteikti iegriezisies Rishikesha. Paris vardos Rishikesha ir ljoti patikama pilseta, kam viens no iemesliem, piemeram, ir tads, ka klimats tur ir demokratisks, jo shi pilseta atrodas himalaju pakaje t.i. prom no vidienes (kur parsvara ir karsts) un zem himalajiem (kur parsvara ir vess). Tomer neskatoties uz to vasaras meneshos pusdienslaika temperatura tapat bus ap 30, kas nozime, ka tiek ieverota siesta sezot viesnica, meditejot, lasot avizi Hindustani Times vai edot mango. Izvele Jusu zinjaa :) Rishikesha ir jauka ar to, ka sheit ir labas kafejnicas un ja liekas, ka priekshkam domat par kafejnicam, tad ir taa, ka pec menesha dzives indija vairumam cilveku kungjis sak nenjemt pretim neko, kas nav daudzmaz lidzigs musu edienam un tad par labam kafejnicam tiek uzskatitas tadas, kas var pagatavot auzu parslu biezputru. Rishikeshu biezji deve par Yogas galvaspilsetu un kadreiz tas tiesham taa ari ir bijis. Tomer shobrid uz visu jaskatas vesu pratu, jo pieprasijums (ko veido turisti, kas doma, ka vinji velas apgut kautko ko vinji saprto ar vardu joga) rada piedavajumu (t.i. tieshi TO vinjiem ari piedava). Gandriz uz katras majas rishikesha ir uzraksts yogas skola, tomer realitate shobrid rishikesha ir ljoti maz skolu, kur ir verts atstat savu laiku. Ja ir interese uzrakstiet privati - varu pakonsultet. Tieshi Rishikeshai liela mera japateicas par milzigo turisma piepludumu 60ajos gados (kas turpinas un pieaug ari shobrid), jo tieshi Rishikeshaa slavenaa un ljoti skaistaa mezja ashramaa iesvetibu pie yoga Maharishi pienjeema neviens cits kaa Bitli! Tieshi delj vinjiem 60ajos indija ieradas milzigs daudzums hipiju, kurus starpcitu var sastapt ari tagad jau krietnaa vecuma smekejam marihuanu savos piemajas darzinjos. Liela dalja no vinjiem audze abolus - himalaju delikatesi, bet tas jau cits stasts. Bitli sheit ierakstija vienu no saviem albumiem. Ja esat Rishikesha ir verts apmeklet sho Maharishi kompleksu. Varti ir slegti, bet varu pa kluso pateikt ka netalu gulj jogs oranzas drebes kuram ir atslega un var ielaist pa 50 rupijam no cilveka. Galvenais vajag veleshanos un visur tiksiet ieksha. Runajot par oranzo krasu - Rishikeshas vizitkarte ir sadhu (tulkojumaa svetie), kas Rishikeshas skaistakajos rajonos Ramjul un Laxmanjul sez gar Gangu visa garuma. Ari tagad tur ir daudz sadhu un pie daziem no tiem sedeja balti turistu jaunieshi un kautko uzmanigi klausijas. Shaja sakara es gribetu pastastit jums skarbu realitati, kas ceram ietaupis Jusu laiku. Daudzi turisti ierodoties indija iedomajas, ka visi kas terpti oranza ir sveti cilveki un specigi garigi skolotaji. Man Jus jaapbedina sakot, ka no oranza terptiem cilvekiem varbut 1 no 1000 var izradities gariga personiba, kas var jums kautko jedzigu paskaidrot. Tatad meginat komunicet ar shiem cilvekiem ir bezjedzigi, jo tikai zaudesiet savu laiku. Ja kads no vinjiem Jums spes pavestit tadas pashas fundamentalakas vediskas teorijas lietas kaa to ka visi esam nemirstigas dveseles un ka vis ir pakartots celonja – seku (t.i. Karmas) likumam tas jau bus ljoti daudz. Tatad svetos jeb sadhu nevajag meklet uz ielas. Protams nav izslegts ka tie tur ir, bet statistiski iespejamiba ir ljoti maza, jo lielakoties oranzas drebes palidz savakt dienas gaitaa vairak naudinjas. Vel ir ljoti daudz tadu sadhu, kuriem uzsakot atteikshanas celju ir bijusi kautkada gariga ideja, tomer taa pazudisi marihuanas dumos. Istam Shivaitu yogam nav nekada sakara ar marihuanu, lai ari kaa tie taa saucamie sadhu, kas smekje sho ideju aizstav. Par to sikak varbut parunasim citreiz. Cilveku par sveto (jeb sadhu) padara vinja gariga prakse (jeb sadhana). Varat paverot kada ir sho oranzo cilveku sadhana Rishikeshaa – pamostas ap 8iem (isti garigas prakses gajeji parsvara mostas pirms 5iem) ludz naudu lidz 11iem. Gulj. Ludz naudu lidz 20iem un atkal gulj. Vienai no galvenajam Sadhu kvalitatem jabut ieprieksh piemineta atteikshanas (Sanskrita: vairagja). Ar shadu dienas rezimu no kaa shie cilveki ir atteikushies? Guljot piesaulite un edot bananus?Patiesiba atteikties no kaut kaa var tikai tas, kam kautkas ir. Ja nabags saka, ka vinsh ir atteicies no mersedesa (kura vinjam nav) tad taa ir liekuliba nevis vairagja. Tatad meklejiet sadhu pec laimigu skolnieku vai citaam noradem nevis uz ielas turistu pilsetas. Jo kaa likums turistu pilsetas indija jau ir parak troksnainas jebkadai garigai praksei un liela dalja sadhu ir atkapushies dzili himalajos. Galu gala ari viena pati atteikshanas nevienu vel nav padarijusi par garigu personu. Ja jau par to ierunajamies, tad uzrakstishu isu skaidrojumu, ko nozime garigums saskanja ar augstakas jogas (raja yoga) macibu. Reali visu dieva iszinashanu var iedalit 3 daljas: filosofija (sanskr. Gjana), religija (sanskr. Bhakti) un garigums (sanskr. Yoga). Filosofijas funkcija ir iszinashana un augstakais rezultats ir izpratne par to kaa dievs darbojas. Religijas funkcija ir nodoshanas (jeb kalposhana, jeb ticiba) un augstakais rezultats ir tas dieva formas saskatishana uz ko ir versta musu koncentracija. Savukart gariguma funkcija ir meditacija uz dieviscam kvalitatem un augstakais rezultats ir sho kvalitashu iegushana. Tatad ir ljoti milziga atskiriba – runat par dievu, redzet dievu vai klut lidzigam dievam iegustot atbilstoshaas kvalitates. Pirmas divas formas ir tikai iszinja un tika treshaa forma ir ists garigums. Ir butiski izprast, ka abam pirmajam dieva iszinashanas formam vel nav daudz kopiga ar garigumu, jo ar filosofiju labakaja gadijuma saprotam, ar religiju labaka gadijuma ieraugam. Gribetu piebilst ka jabut ljoti uzmanigiem tieshi ar religiju, jo kaa dzive rada shi forma ir vistuvak tadai bistamai paradibai kaa fanatisms. T.i. Cilveki, kas ir nodevushies vienalga kurai religijai kautko sasniedz, piemeram tiesham ierauga dievu, tomer gariguma (t.i. Dieva ipashibu) vel nav un tad var rasties fanatisms, apgalvojot, ka istais dievs ir tikai Jezus, tikai Allahs vai tikai Siva savukart visi parejie ir mulkji. Shadiem cilvekiem jasaprot ka tados apgalvojumos ir viens butisks errors – nevajag liegt dievam pienjemt tadu formu kadu Vinsh velas. Kas mes tadi esam lai to vinjam liegtu? Un ar shadiem apgalvojumiem mes tieshi to ari daram, jo kas gan vinjam var liegt pienjemt kautvai kartupelja formu? Neviens. Kaa vedas apgalvo – vinsh pienjem tadu formu kadaa ticigais velas Vinju ieraudzit un tur nepastav nekadu ierobezojumu. Senlatvietis redzeja dievu koka formaa savukart kristietis Jezuu un abiem ir taisniba. Bet atpakalj pie gariguma. Tatad garigumu var mums dot nevis aprakstoshas zinashanas, bet konkretu dieviscu kvalitashu iegushana. Savukart shis kvalitates mes varam iegut ar meditacju, kas ir jogas augstaka forma. Sheit nevajag nobities no svesvardiem joga un meditacija. Jo so vardu tulkojumi ir visparastakie. Joga taa ir saikne savukart meditacija ir koncentracija augstakajaa formaa. Koncentracija tadaa izpratnee, ka mes nevis domajam (ar pratu) par shim dieviskajam kvalitatem, bet pilniba saplustam ar tam un lidz ar to pakapeniski parnjemam tas. Tatad meditacija tas ir process kuraa tas kursh koncentrejas, pati koncentracija un koncentreshanas objekts kljust par vienu... Raksts laikam tomer bija par Indiju. Atvainojos par atkapi no temata. Tatad rishikesha ir varti uz svarigakajam Indieshu svetcelojumu vietam himalajos. Viena no tam ir Gangotri jeb vieta, kur rodas sveta upe Ganga himalajos 4000m augstuma... par sho es veletos piebilst sekojosho.. Gangotri ir ljoti skaisti. Ar sho vietu saistas daudzi stasti par to kaa taja radusies sveta Ganga. Un Ganga jebkuram indietim ir kautkas tik milsh kaa vistuvakais radinieks. Tapec shi vieta ir ljoti ipasha un to var just. Gangotri atrodas Gangas templis.. aprunajoties ar vietejo priesteri vinsh paskaidroja, ka shaja templii any human being allowed; t.i. tiek ielaists jebkursh cilveks, jo indieshi maati Gangu neuzskata par par savu privatipashumu, bet piederigu visai pasaulei. Lai ari vairums svetcelinieku paliek gangotri reala Gangas izteka no ledajiem atrodas 18km augstkalnu pargajienaa no Gangotri. Shis pargajiens ir diezgan bistams delj taa, kas padara bistamu jebkuru pasakumu indija. Indija par visu ir ljoti maz informacijas. Piemeram pargajiens uz Gomukh jeb gangas izteku reali ilgst 8 stundas, kas ir 2x ilgak neka ir komfortabli videju turistu kajaam. Tatad nemot vera ka satumst indija ap sesiem vakaraa un atrakais izdosies iziet ap sesiem no rita tad rezerve paliek 4h, jo pa celjam nekadu ciematu kur patverties no nezeliga aukstuma naktii nav. Atpakalcela redzeju ainu, kur ap trijiem diena puscelja jaunieshi sez un laiski ed mango nenojaushot, ka vairs nav ceribu noklut lidz gangas iztekas ciematam gaisa dienas laika, kas vinju likteni padara ljoti neapskauzamu. Un tatad par shadu diezgan sarezgitu pargajienu nekadu bridinajumu vai papildus info turistiem. Ta ir indija. Talaka pastaiga man vedis dzilji himalajos, kur par internetu neviens neko nav dzirdejis, tomer ja bus iedvesma uzrakstishu. Asrams. Par cik nakti ir maz gulets tad eju pagulet pusdienslaiku. Citam ashrama iemitniekam paludzu, lai pamodina mani ja notiek kautkas interesants. Par cik ashrama dzive ir ljoti meditativa un lena vinsh man jauta vai tas, ka nokritiis kokosrieksts bus man pietiekami interesanti. Es atbildu, ka tas man bus ljoti interesanti, jo protams gribu piesavinaties kokosriekstu sava skolotaja ashrama. Kokosrieksts tiesham nokrit un par laimi to izdara 20 minutes pirms pusdienslaika meditacijas. Esmu izgulejies. Noslepju kokosriekstu un eju uz nodarbibu... Ingus mandala.lv

Indijas pastaiga - 2

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem