Uz Venēciju un Lido - kopā ar bērniem

  • 5 min lasīšanai
  • 60 foto
Ja jums gadījumā nobriest doma (līdzīgi kā mums) doties uz Venēciju, ņemot līdzi mazus bērnus, tad mans pirmais ieteikums būtu - neņemt līdzi bērnus. :) Jo no Venēcijas baudīšanas daudz pāri nepaliks - bet to jau jebkurš vecāks var diezgan labi iedomāties. Ja nu jūs tomēr iespītējaties (līdzīgi kā mēs) un gribat brīvdienas pavadīt visa ģimene kopā, tad iedvesmai, iespējams, kaut kas noderēs no mūsu pieredzes. Tātad devāmies ceļā 2 pieaugušie, puika 4,5 gadi un meitiņa 10 mēneši. Mūsuprāt, ideāla mūsu gadījumā bija apmešanās vietas izvēle - Lido. Kā zināms, Venēcija nav vientuļa sala okeānā; Venēcijas lagūnā ir milzums dažādu salu, un Lido di Venezia ir Venēcijas "Jūrmala", sala ar daudzām zaļām villām, viesnīcām un smilšu pludmali, tikai 20 min. brauciena attālumā no Venēcijas centra. Ieguvumi - zaļums un klusums, atgriežoties naktsmītnē pēc nogurdinošas dienas; vienlaikus visa nepieciešamā civilizācija 5 min. attālumā - restorāni, supermārkets, kuģīšu piestātne. Satiksme ar Venēciju dienas laikā ik pa 10 min., nakts stundās ik pa 20 min., visu diennakti. Otrs ieguvums - cenas; jo vismaz ne-peldsezonā Lido salā par līdzīgu naudu atradīsiet daudz komfortablāku piedāvājumu. Venēcijā viss ir dārgs; un, ja gribi labu, pavisam dārgs. Par sezonu - oficiālā peldsezona sākas 1.jūnijā, beidzas ap 10.-12.septembri. Tamdēļ ideāls laiks gan Lido, gan Venēcijas apmeklēšanai būtu maija vai septembra otra puse, kad vēl aizvien ļoti silts, bet ne mokoši karsts, turklāt salīdzinoši maz ļaužu. Mēs bijām 15.-19.maijā, saule, +28 grādi, jūrā - vismaz +18-20 grādi. Ir diezgan sirreāla sajūta, pastaigājoties pa vienu no Eiropas ekskluzīvajiem kūrortiem gar 4-5 zvaigžņu viesnīcām (Lido salā ik gadu norisinās Venēcijas kino festivāls!) un kilometriem redzēt tukšas tukšas pludmales... Visi vasaras labumi mums vieniem pašiem - nu, un vēl kādiem 20 cilvēkiem.:) Labi, ka viena pludmale jau bija sākusi strādāt, un varējām noīrēt saulessargu; citā nedeva, teica - vēl nav sezonas. Vietām vēl steidz pēdējos darbus smagā tehnika, kas kādu var traucēt, bet mūs vairāk izklaidēja (piemēram, prāmis ar milzu kausu smeļ smiltis un padziļina gultni gar krastu). Lido ir arī ideāla vieta riteņbraucējiem; atšķirībā no Venēcijas šeit ir autosatiksme, un gribētāji pat var ierasties salā ar savu auto. Riteņus var izīrēt, turklāt mūsu viesnīcā viesi tos varēja izmantot bez papildu maksas. Mūsu gadījumā velomānijai bija negaidīts blakusefekts, jo ierašanās dienā mums gadījās ķibele ar bērnu ratiņu piepūšamo riteni - saplīsa kamera. Ātri atradām velo nomu/veikalu/darbnīcu, kur pa 15 min. mūsu problēmu (par 7 EUR) atrisināja. Lieliska izklaide ir velorikšas īre - līdzīgi kā katamarānā vieta diviem pieaugušajiem, kas min pedāļus, priekšā sēdeklis 2 mazuļiem ar visai nosacītu drošības siksnu; virs galvas jumtiņš. Lai arī sākumā šķita, ka šis prieks mums ies garām, jo 10 mēnešu vecā meitiņa vēl tik stabili nesēž, tomēr gājām pie izīrētājiem aprunāties. Un risinājums atradās! Mums iedeva papildus mazāku sēdeklīti, kurā mazo pavisam stingri var iestiprināt. (Cena - 7 EUR stundā; max 25 EUR pa visu dienu). Vispār itāļi ļoti mīl mazus bērnus. Jūs varat būt droši, ka katrā kuģīša pārbraucienā atradīsies kāds, kas mazos izklaidēs - sasmaidīsies, pačalos, paglāstīs galviņu, pavaikstīs ģīmīšus. Bērna aizvešana uz tualeti kafejnīcā (neko tur nepērkot) gan dažreiz bija jāizcīna ar neatlaidību vai ar izdomu; bet galu galā visu var sarunāt. Bet nu par Venēciju!! Pašā Venēcijā pavadījām (tikai) pusotru dienu. Ir dzirdēts, ka šo pilsētu vajag un ir vērts izbaudīt no ūdens puses, un tā ir pilnīga taisnība. Jau pirmajās stundās noīrējām gondolu (dārgi, bet tāda ir oficiālā cena - 85 EUR pa dienu, 100 EUR pēc 19:00; max 6 cilvēki, bet gondolā bez problēmām var iekraut arī bērnu ratus). Taču tas bija tā vērts - īpaši, pirmoreiz savām acīm ieraudzīt Lielo Kanālu (Canal Grande), iebraucot tajā ar gondolu. Tai brīdī teicu: "Sono felice, felice!" ("Esmu laimīga, laimīga!") Skats uz ēkām no ūdens līmeņa ir savādāks, nekā klīstot pa ieliņām un tiltiņiem, bet visādi ir skaisti. Vēlreiz ar gondolu braucām pēdējās dienas vakarā, plkst. 19:30 no pieturas S.M. del Giglio, kad par īpašu cenu (40 EUR no pieaugušā) var doties muzikālā gondolu izbraucienā - vairākas gondolas brauc vienkopus, vienā ir muzikanti, kas dzied un spēlē visiem atpazīstamas melodijas (vai tās visas ir neapoliešu dziesmas, nezinu, bet tās pamatā viņi dzied). Jārēķinās gan, ka gondolā jūs sasēdinās kopā ar citiem braucējiem. Vislabākais šai braucienā bija tas, ka mums tas beigās bija par brīvu. :) Divas amerikānietes, kas brauca ar mums vienā gondolā, pieskrēja pēdējā brīdī un novicināja atbildīgajam itālim gar degunu kaut kādu vaučeru par iepriekš apmaksātu braucienu. Pēc mūsu draudzīgās vārdu apmaiņas ar šīm kolorītajām dāmām (angliski) itālis laikam padomāja, ka esam kopā. Pēc brauciena dāmas ātri pazuda, bet mēs uzplijāmies ar samaksu, uz ko itālis diezgan aizkaitināti norādīja, ka bija taču vaučers. Jāteic gan, ka gondoljieri ir brālīga tauta un mēdz "uzsēsties astē" šādiem muzikāliem bariņiem arī tad, ja par dziedāšanu nav īpaši maksāts (tā mums gadījās jau pirmā brauciena laikā). Daudz lētāks veids, kā izbaudīt skatus uz Lielo Kanālu, ir braukt ar kuģīti jeb vaporetto (burtiski: tvaikonis; vapore - tvaiks, garaiņi, iztvaikot). Vaporetto ir Venēcijas tramvajs, autobuss un metro vienā personā, un tiešām vislabākais veids, kā visur nokļūt; taču līdz ar to kuģīši kursē krietni pilni. Vēl mierinājumam tiem, kam bailes no jūrasslimības - Venēcijas lagūnā ūdens ir ļoti rāms, un pat stundu garajos braucienos uz attālajām salām kuģīši iet pilnīgi līgani, tiešām kā tramvajs. Ieteikums - vislabāk ir sākt braucienu no kādas no gala stacijām (piem. Piazzale Roma) un steigšus ieņemt labākās vietas zem klajas debess kuģīša priekšgalā (vietu tur maz, līdz 10); vai vidusdaļā pie borta. Pa Lielo Kanālu kursē kuģīši Nr. 1 un 2; var braukt arī apkārt Venēcijai ar 41, 42, 51, 52. Attālumi īstenībā nav lieli, kuģīši brauc ātri, un laiks paiet nemanot. Transporta biļetes izdevīgāk pirkt vairākām dienām (piem., 3 diennaktīm 33 EUR), jo viens brauciens atsevišķi maksā 6,50 EUR. Par arhitektūru daudz nestāstīšu - visu var izlasīt ceļvežos un internetā (mums patika šī lapa: http://europeforvisitors.com/venice/). Tā kā mums bija skaidrs, ka ar mazajiem bērniem nekādos muzejos neiesim, mūsu uzstādījums bija - vienkārši iet un skatīties, un baudīt pilsētu. Protams, bijām San Marco laukumā (kā tad bez tā!); bet mums diemžēl pat neizdevās apmaldīties - apmaldīšanās ir viena no Venēcijas pievilcībām, ja vien šai pilsētai ļaujas. Vienu dienu veltījām braucienam uz Burano salu - apmēram stundas brauciena attālumā gan no Venēcijas, gan Lido. Īpaša ar košajām, daudzkrāsainajām mājiņām un mežģīņu darināšanu. Burano ir vērts paiet sāņus no centrālajām tūristu ielām - līdzko jūs ieejat šķērsielā, vairs ne miņas no kņadas, apkārt zvejnieku ciematiņa laiskais miers - veļa saulē žāvējas, kaķis ēnā guļ, tomāti pie loga kastītē aug... Mums bija plānots tai pašā dienā paspēt arī uz Murano, kas ir slavena ar saviem stikla darinājumiem (mūsu viesnīcā lustras bija vienkārši satriecošas!). Taču Burano ar savu mieru un pusdienās iedzerto vīnu padarīja mūs tik nesteidzīgus un ar visu tik apmierinātus, ka ļāvāmies šim saules nogurdinātajam laiskumam un iztikām bez Murano. Ja gribat iepirkties, pēc maniem virspusējiem novērojumiem cenas rokdarbiem pašā Burano salā bija apm. 2 reizes augstākas nekā Venēcijā; tā kā Venēcijā var droši pirkt. Piem., ar mašīnu izšūts galdauts ~1x1 m plus 6 salvetes Venēcijā maksāja 17 EUR, Burano līdzīgi par 35 EUR. Es gan ļāvos kārdinājumam un iegādājos ar roku izšūtu galdautu Burano "ar atlaidi". (Zinātāji sapratīs, kas ir "ar roku" un "ar mašīnu", bet īstenībā visi ir skaisti.) Vēl par cenām - dzīvošana Venēcijā (un Lido), protams, ir dārga. Paēst pusdienas normālā kafejnīcā bez lielām ekstrām uz 2 cilvēkiem (+drusciņ kaut kas bērnam) ar 35 - 50 EUR jārēķinās. Picas maksā 7-10 EUR. Tā kā, ja gribat lētāk, jāpieiet ar izdomu. Piem., ir vērts kādu dienu pašiem pagatavot sviestmaizes, iegriežoties kādā salumeria (šķiņķu/desu veikals), kur kā jau visur Itālijā jums nosvērs 100 gr visgardākā šķiņķa un sagriezīs plānās šķēlītēs. Tāpat iegādājieties sieru un svaigas bulciņas par padsmit centiem gabalā, un vienas piknika pusdienas gatavas. Ar bērnu pārtikas sildīšanu kafejnīcās gan gāja raibi. Piemēram, vienu reizi oficiants, jauns puisis, atnes atpakaļ uzsildīšanai iedoto burciņu tikai līdz trešdaļai pilnu - esot mikroviļņu krāsnī uzsprāgusi. Protams - ja neiedomājas noņemt metāla vāciņu. :) Citu reizi darbiniece atnes burciņas saturu pārliktu elegantā šķīvī. Bērns izēd 3 karotītes, žēl ārā mest. Vaicāju oficiantei pēc oriģinālās burciņas - sorry, jau izmetu.. Iesaiņoja atlikumu folija trauciņā. :) Kopumā - mums patika, un arī pietika. :) Protams, brīžiem bija grūti ar tiem mazajiem, kaut vai fiziski (jo Venēcijā gandrīz visi tiltiņi ir ar kāpnēm, nevis uzbraucamu brauktuvi; un tiltiņu ir 420). Tamdēļ vēl viens ieteikums mazu bērnu vecākiem - paķeriet līdz ķengursomu, var noderēt. Tomēr bija daudzi brīži, ko ļoti izbaudīju - gondolu braucieni, brauciens ar kuģīti pa Lielo Kanālu, izbrauciens velorikšā pa Lido un diena pludmalē; arī Burano, protams. Tagad esam mājās ar labi pavadītu brīvdienu sajūtu, atkal visi atpūtušies, mierīgi un draudzīgi. Un es zinu - es tur kādreiz atkal atgriezīšos. :) "Vīrišķo" versiju par šo ceļojumu varat palasīt šeit: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=7116


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais