Barselona. Ar bērniem. Maija brīvdienās.

  • 6 min lasīšanai
  • 14 foto
Mans dēls, kuram šobrīd 7 gadi, jau vairākus gadus ik pa laikam ieminas, ka gribētu aizbraukt uz Spāniju. Kādēļ - tas nav skaidrs ne man, ne viņam pašam Bet skaidrs, ka kaut kas viņu tur saista, lai gan nekad tur nav bijis. Lai nu kā - aprīļa beigas un maija sākums sakrita ar daudz brīvdienām, tādēļ izlēmām, ka izmantosim šo laiku lietderīgi. Biļetes uz Barselonu bija par labu cenu un mēs četratā aizlidojām uz "saulaino" zemi Šis nu bija viens būtisks vilšanās moments, jo Latvijā šajā pašā laikā bija daudz siltāks kā Barselonā, kur mēs nosalām un salijām... Lai nu kā - ceļojumā esam aizbraukuši, tad nu jāpieņem viss ar vieglu garu.
Dzīvošanai biju izvēlējusies apartamentus no airbnb - pavisam netālu no skaistā Citadeles parka un Zoo dārza. Visai laba atrašanās vieta - parks, pludmale, akvaparks, zoo, La Rambla...visnotaļ sasniedzamā attālumā. Pa pilsētu pārvietojāmies gan ar kājām, gan ar metro. Pirkām metro biļetes uz vairākām dienām. Ļoti saprātīgas cenas.

Pirmajā ceļojuma dienā, 28.aprīlī, sestdienā, ieradāmies Barselonā. Kamēr tikām līdz apartamentiem, iekārtojāmies - jau vakars klāt. Izgājām līkumu par kvartālu, parku, paēdām vakariņas un nolēmām, ka dosimies uz skaistajām Montžuikas strūklakām, kas tieši sestdienas vakaros tiek izgaismotas un vēl apskaņotas. Strūklakas šādi tiek izdaiļotas tikai 2x nedēļā - sestdienu un ceturtdienu vakaros. Tādēļ ir vērts ieplānot laicīgi, kurā no vakariem tās apskatīt. Strūklakas tiešām burvīgas, iespaidīgas. Taču tikpat iespaidīgi arī cilvēku pūļi ap tām! Trakums, nu par daudz priekš manis tie cilvēki. Paiet īsti nevar, tikai lēni virzīties, grūstīties... Nedaudz paskatījāmies, bērniem ātri apnika tas cilvēku pūlis, tādēļ, noķēruši sajūtu un iespaidus, devāmies prom.

Otrajā dienā, 29.aprīlī izlēmām doties uz Akvariumu (https://www.aquariumbcn.com), kas atrodas krastmalā. Ieradāmies visnotaļ agri no rīta, tomēr rinda pēc biļetēm bija iespaidīga. Lai gan rinda virzījās uz priekšu visai ātri, nedaudz nožēlojām, ka nebijām iepriekš nopirkuši biļetes, tādējādi gan ietaupot nedaudz, gan arī izvairoties no rindas. Pats Akvariums mums patika. Tur gan iespaidīgs zemūdens tunelis, kur visapkārt peld zivis un cilvēki uz slīdošās lentas lēnām slīd tam cauri. Tāpat arī pingvīni bija gana atraktīvi un interesanti. Te var pavadīt pusi dienas. Tālāk devāmies gar krastmalu pastaigā un aizgājām līdz burvīgai saldējuma tirgotavai - Eyescream and friends (http://eyescreamandfriends.com). Šo vietu biju iepriekš atradusi kā ieteikumu no citiem ceļotājiem, tādēļ zināju, kas mums jāmeklē. Un bija tā vērts! Interesanta biznesa ideja un pieeja tik pierastam produktam kā saldējums.

Šajā saldējuma kafejnīcā strādājošā meitene bija laikam vienīgā, kura patiešām zināja, kas ir Latvija un kur tā atrodas. Spāņi laikam ģeogrāfiju nemīl, lai gan vēsturiskie notikumi par to neliecina... Nu, lai vai kā meitene bija igauniete, kas uz Barselonu pārcēlusies pirms 5 gadiem, galvenokārt laika apstākļu dēļ Bijām abpusēji priecīgi par šo tikšanos. Saldējumu notiesājām turpat uz krastmalas soliņiem un devāmies tālāk - līdz jūrai un smiltīm... Ā, kāds vējš, auksts...brrr.

Ejot mājās no pludmales, mūs pārsteidza negantais vējš. Tad dzenāja pa gaisu ne tikai putekļus, bet arī koku putekšņus (tās laikam bija gobas, bet es neesmu droša). Tas bija traki, jo šie sīkie putekšņi iekļuva elpceļos, gājām visi klepodami un rīstīdamies. Fui, neko tādu nebiju piedzīvojusi un ceru vairs nekad nepiedzīvot.
Nedaudz atpūtušies apartamentos, devāmies atkal ielās. Šoreiz bija uzdevums atrast milzīgo kaķi
Atradām:
Vakars noslēdzās uz mierīgas nots - izstaigājām kvartālu, pasēdējām pie Triumfa arkas un devāmies mājup. Pašiem nemanot šodien un turpmākās dienas nogājām ap 10km. Arī bērni, un bez lielas čīkstēšanas. Gulēja lieliski.

Trešā diena, 30.aprīlis. Šajā dienā ļāvām mūsu ģimenes galvai izvēlēties, ko viņš vēlas darīt, jo tā bija viņa dzimšanas diena. Izvēle krita uz Tibidabo parku (https://www.tibidabo.cat/en). Šis ir viens no vecākajiem atrakciju parkiem un atrodas vienā no augstākajiem Barselonas punktiem. Turp nokļuvām ar autobusu un funikulieri. Metro biļetes derēja arī autobusam, bet funikulierim bija jāpērk atsevišķi. Lejā pie ieejas funikulierī var nopirkt biļeti gan funikulierim, gan arī ieejai atrakciju parkā. Bet tad tur traki gara rinda jāizstāv. Mēs izlēmām, ka negribam stāvēt, nopirkām transporta biļetes un uzbraucām augšā. Tur sapratām, ka no rindas neizbēgt, ja gribam tikt uz atrakcijām... Dabujām vien stāvēt rindā. Apmēram stundu. Tas pavisam nebija forši. Skats uz pilsētu, protams, no šī kalna paveras burvīgs:

Ir tā, ka tur augšā kādas 3 atrakcijas ir par vienreizēju samaksu un Tev nevajag visa parka biļeti. Taču, ja gribi tikt vēl citos karuseļos un atrakcijās, jāpērk visa parka ieejas biļete. Kamēr gaidījām biļetes, tikmēr arī nogaršojām vietējo našķi - čurros ar šokolādes mērci. Mmm, gardi!
Mēs tātad iegājām atrakciju parkā pēc pilnas programmas, taču bijām vīlušies - karuseļi salīdzinoši maz skaita ziņā, rindas atkal lielas, un daudzs atrakcijas maziem bērniem paredzētas. Radās iespaids, ka vecumā līdz 8, nu varbūt 10 gadiem. Tā bija pirmdiena, bet cilvēku bija ārkārtīgi daudz! Bail pat iedomāties, kas tur notiek brīvdienās. Rezultātā mēs izbraucām ar elektromašīnītēm, pašūpojāmies milzu šūpolēs, izbraucām ar baļķi pa kalnu upi (un palikām slapji). Divatā ar puiku izstāvējām arī rindu uz Amerikāņu kalniņiem, kas bija ļoti maigi, salīdzinot ar īstajiem, bet priekš mums - tieši laikā. Spoku mājā un greizo spoguļu istabās nemaz neiegājām, jo rinda bija prātam neaptverama. Vienvārdsakot - tagad zinām, kas tas ir, otrreiz tur atrakcijās iekšā neiesim, bet augšā uzbraukt un skatu izbaudīt ir vērts.

Ceturtā diena, 1.maijs. No rīta lija lietus. Kad tas beidzās, izlēmām, ka dosiemies uz Zoo, kas atrodas Citadeles parka vienā malā (https://www.zoobarcelona.cat/en/home). Rindu nekādu, laikam visi no lietus nobijušies. Tā nu viss Zoo mūsu rīcībā. Šis nu bija super. Mums patika - gan lieliem, gan maziem. Vislabākais viennozīmīgi bija runājošais putns papagaiļu sadaļā. Tā kā bijām no rīta, viņš sāka ar mums runāties tiklīdz piegājām - Kuku, čau, Como estas? Ola! + dažādi svilpieni. Pēcpusdienā, kad devāmies prom, atkal pie viņa piegājām, bet šis laikam bija visu dienu izrunājies un bija pavisam noguris, pat zem lapām paslēpies. Negribēja neko mums teikt vairāk Tātad Zoo mums patika ļoti. Ar mums kopā staigāja arī vairāki pāvi, kas nekautrējās arī izrādīties.

Vakaru noslēdzām ar gastronomiskām baudām (lai gan visa ceļojuma laikā to vien darījām, kā garšīgi paēdām). Apartamenta īpašnieka ieteiktais jūras velšu restorāns krastmalā bija ļoti baudāms. Porcijas gan milzīgas, pārēšanās garantēta - restorāns Salamanca (https://restaurantesalamanca.es).

Piektā diena, 2.maijs. Šajā dienā jau jūtams nogurums - gan lieliem, gan maziem, tādēļ rīta pusi pavadam apartamentos, nedarot pilnīgi neko Pēcpusdienā izlemjam, ka aizbrauksim uz Labirinta parku, kas atrodas prom no lielajiem cilvēku pūļiem. Tas ir vecākais parks Barselonā (https://www.barcelona.de/en/barcelona-parc-laberint.html) un patiesībā bija tā vērts, lai līdz tam nokļūtu. Cilvēki daži, parks salīdzinoši neliels, viegli izstaigājams, tā centrā - no krūmiem veidots labirints. Izgājām. Bērniem ļoti patika, gāja vēlreiz Parkā ļoti labi varēja izjust - nesteidzīgu un karstu pēcpusdienu, kad cilvēki nekur nesteidzas, lēni klīst pa parku, omes ar mazbērniem dzīvojas pa rotaļu laukumu, piekusuši baloži gaida maizes druskas... Pilnīgs miers un harmonija.

Pēc pastaigas pa parku nolemjam izmantot vēl vienu ieteikumu un atrast bāru/kafejnīcu La Bicicletta. Atrodam kartē, aizbraucam, saprotam - ciet. Pulkstens 17:30. Ok, nolemjam, ka laikam pusdienas pārtraukums, gan jau 18 būs vaļā. Velkam laiku, klīstam pa Garcia rajoniņu - kas atšķiras no centra, tam ir savs šarms, kas paņem savā varā. Esam 18:00 atpakaļ pie bāra, bet neredzam nekādu pazīmi, kas liecinātu, ka būs vaļā... Pagaidījām vēl 20 minūtes...tā arī nesagaidījām kādu nesteidzīgo spāni, kuram viss notiek tad, kad tas notiek, un dzīvē nekur nav jāsteidzas Paēdām vakariņas citur.

Sestā diena, 3.maijs. Būt Barselonā un neredzēt neko no Gaudi, manuprāt, ir nepiedodami. Tā nu gribam arī bērniem parādīt Gaudi māksu Guelja parkā (https://www.parkguell.cat/en/). Dienu iepriekš skatāmies internetā biļetes, nez kāpēc tur rāda, ka biļetes var nopirkt tikai uz kaut kādiem jocīgiem laikiem - agri no rīta vai vēlu vakarā... Nospriežam, ka brauksim un pirksim uz vietas, jo nezinām, cikos tur būsim. Braucām uz turieni ar autobusu, lai pilsētu arī apskatītu - citādāk tikai ar metro zem zemes... Pie parka īsti nesaprotam, kādēļ pie kasēm nav rindu, tikai atzīme "20h". Un tad nāca apskaidrība... biļetes var nopirkt tikai uz 8 vakarā. Variantu tikt iekšā nav. Bāc! Draugi, noteikti ieplānojiet parka apmeklējumu un nopērciet biļetes laicīgi. Tā nu mēs paliekam bez Gaudi parka, apejam tik līkumiņu ap parku un dodamies Sagrada familia virzienā - vismaz vienu no Gaudi mākslas darbiem viņiem parādīsim. Šī nu ir celtne, kas tāpat kā Rīga laikam nekad nebūs gatava. Biju Barselonā pirms 10 gadiem, Sagrada Familia tika remontēta. Tagad - vēl joprojām remontā. Kaut kas uz priekšu pavirzījies ir, taču traki lēni viņiem iet. Lai nu kā - apskatām šo fenonmenālo celtni, kas izskatās kā smilšu pils pludmalē, baudot kārtējo saldējumu turpat parkā uz soliņa. Skats burvīgs. Turklāt vēl mūs aplaimo zaļie papagaiļi, kas kopā ar baložiem diedelē drupačas. Bērni sajūsmā - papagaiļi tepat, rokas stiepiena attālumā, kā pie mums zvirbuļi!

Vakarpusē izstaigājam līdz slavenajai La Rambla, kur ballīte sit augstu vilni. Vakariņas paēdam vēl vienā labā vietā - Bar Lobo. Glauna un interesanta vieta turpat blakus La Rambla ielai. Ir vērts apmeklēt.

Protams, saldējums šajās dienās tiek ēsts daudz. Un tas noteikti ir jādara, jo tas ir tiiik garšīgs. Katrs tirgotājs izpaužas pēc saviem ieskatiem un bērni laimīgi

Septītā diena, 4.maijs. Noguruši, bet ar labi padarīta darba sajūtu dodamies mājās. Protams, nedaudz kremt, ka Latvijā visi šajās dienās sauļojušies, bet mēs nedaudz nosaluši...
Skaidrs, ka ceļojot ar bērniem, galvenās tomēr ir viņu intereses. Viņi ir tie, kas nosaka ritmu dienām. Ja viņi būs neapmierināti, tad arī vecākiem ceļojums nebūs īsti izdevies. Tādēļ šoreiz izlaidām baznīcu un muzeju apmeklējumus, lai gan arī tur ir dažādi varianti, kas bija manā sarakstā, piem., Zinātnes muzejs vai Picaso muzejs. Tas paliek uz nākamo reizi.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais