Visi Gvatemalas viesi zin, kas ir Tikala, bet gandrīz neviens neko nav dzirdējis par trešo lielāko maiju pilsētu Gvatemalā - Jakšu (Yaxha).
Šis senais maiju centrs ir lielisks piemērs tam, ka Gvatemalas tūrisma darboņi neko nesaprot no savas valsts reklamēšanas, jo ja Jakša būtu Meksikā, tad šeit būtu pilns ar tūristiem, nevis tikai 12 (!) ceļotāji ieskaitot mani pa visu dienu. Gvatemalā, kur maiju senpilsētu ir pārpārēm, Jakša ieņem būtisku lomu, jo par to lielākas ir tikai El Mirador un Tikala.

Dažas vietējās tūrkompānijas piedāvā uz Jakšas senpilsētu ekskursijas, bet tikai pēcpusdienās, lai varētu noslēgt apskati ar maģisku saulrietu no tempļa Nr 216 virsotnes pār zaļo "džungļu jūru" un vienu no diviem ezeriem, starp kuriem maiji uzcēluši šo metropoli. Jakša ir izteikts pirms-klasiskā maiju perioda paraugs dodot labu priekšstatu par to, kāda tālākā nākotnē, pēc arheologu darba padarīšanas, izskatītos varenā El Mirador uz kurieni došos nākošās dienās. Tāpat tā dod lielisku kontrastu ar Tikalu, kas ir izteikta klasiskā maiju laikmeta pilsēta ar acīmredzamu arhitektūras stilu evolūciju. To varētu salīdzināt ar seno grieķu un seno romiešu arhitektūru, kur Jakša un El Mirador būtu grieķu senpilsētas, bet Tikala būtu romiešu ar vēl graciozākām celtnēm un piramīdām.
Tikai 10 % no Jakšas teritorijas ir attīrītas, kas dod labu priekšstatu par šo antīko maiju centru, bet tai pat laikā saglabā Zudušās pilsētas auru, kas šeit noteikti ir vēl izteiktāka kā Tikalā. Ziemeļu Akropoles laukums ar trim masīvām piramīdām šeit ir labi attīrīts un rekonstruēts, tāpat kā atsevišķas kabatiņas kā Observatorija, templis 216 un Karaliskais spēļu laukums, bet pārējais joprojām atrodas zem biezas džungļu segas, kur tikai akmeņi, kas vietām spraucās ārā, kā arī tempļa virsotnes virs koku galotnēm atklāj, ka zem stāvajiem kalniņiem slēpjas piramīdas.
Atšķirībā no Meksikas maiju senpilsētu drupām, Jakšā joprojām var kāpelēt pa piramīdām, bļauru pērtiķīši te pieskandina visu apkārtni ar savām operas tenoru balsīm, bet pa tās senajām ielām klejo piemīlīgie un degunlācīšiem līdzīgie koati - tie ir amizanti dzīvnieciņi ar garu purniņu, kuplu asti un pamuļķīgu sejas izteiksmi, kas kā tādi neapmierināti opapi regulāri izdveš smagas nopūtas un pukstēšanas skaņu.

Jānis Kreicbergs