Lūdzu ņemt vērā ka šis raksts un visi pārējie uz priekšu ir sarakstīti jau tad, kad brauciens jau ir noslēdzies tāpēc ir pieejamas neprecizitātes.

No Flagstaff izbraucam ļoti laicīgi lai visu var paspēt. Galu galā - tāls ceļš ir priekšā. Ir diezgan vēss - ap 34 grādi Fārenheita bet gaiss ir sauss dēļ kā to aukstumu tik traki nejūt. Braucam pa diezgan plakanu virsmu ar nelieliem nelīdzenumiem.

Esam 7000 pēdas virs jūras līmeņa. Dodamies ziemeļu virzienā līdz sasniedzam Cameron, kur nogriežamies pa kreisi virzienā uz Grand Canyon national park un turpinam virzienā uz rietumiem. Pa ceļam apmēram 400m no ceļa var redzēt Navajo indiāņu apmetnes - ļoti vienkāršas un pieticīgas mājiņas un ļoti lieli 4x4 pikapi. Tāpat parādās jau kaut kas līdzīgs kanjonam tikai tāds mazītiņš.

Dodoties tālāk apstājamies pie kādiem ceļmalas tirgotājiem vietējiem idiāņiem, kas tirgo turpat netālu darinātos suvenīrus.

Mēs arī nolēmām nopirkt vienu cirvīti. Pirmkārt bijām apņēmušies nopirkt kaut ko no vietējiem, otrkārt to varēja viegli iesaiņot un treškārt apzināmies, ka tādā veidā kaut mazlietiņ mēs viņus atbalstam.

Pēc skaista un neliela cirvīša iegādes dodamies tālāk un iebraucam Lielā Kanjona nacionālā parkā. PIe iebraukšanas bija jāuzrāda nacionālo parku kartiņa. Ja tādas nav tad būtu bijis jāmaksā 25$. PIe caurlaides vīriņš uzreiz mums pasaka, kur ir pirmā pietura, kur ir vērts iebraukt. Paklausam viņa padomam un.... kaut ko tik fantastisku vēl nebiju redzējis iepriekš.

Kad esam mazlit apraduši ar wow efektu, apskatam visu, uzkāpjam skatu tornī un tad arī dodamies tālāk. Zinot to, cik tālu vēl jābrauc, nolemjam pārāk ilgi neuzkavēties un doties tālāk. Zemāk ir neliels video ieskats braucienā:

Piestājām vēl dažās vietās lai pamielotu acis un pabrīnītos par to, ko viena upe var izdarīt ļoti ilgstošā laika posmā.

Kad lielais kanjons ir apskatīts varam doties tālāk. Pa priekšu mūs mazleit sabremzē kāds lēni gāzelējošs autobuss tomēr vēlāk veiksmīgi viņam tiekam garām un dodamies tālāk. Ir diezgan pavēss bet kaut kā tomēr pieciešam. Līdz WIlliams braucam pa parasto ceļu, pēc tam uzbraucam uz garlaicīgā interstate I-40 tomēr tas nav pats garlaicīgākais intersteits.

Ir pienācis laiks iepildīt degvielu un braucam nost no ceļa lai tiktu pie degvielas uzpildes stacijas. Esam kādu gabalu "kopsolī" ar vēsturisko route 66 tāpēc arī pie degvielas uzpildes stacijas par to tiek atgādināts

Degviela ir ielieta un nu varam doties tālāk un vēl joprojām ir pavēss līdz Kingman, kur vienā mirklī pēkšī paliek silts, pat ļoti silts. Tālāk mūsu ceļš ved pa US-93 ceļu, pa ceļam šur un tur var redzēt, ka miliči kādu aptur. Starp citu, tur nenotiek apturēšana "tāpat vien" bet gan tad un tikai tad, ja pārkāpums ir acīmredzams. Ceļš turpinās pilnīgi taisns un pa pilnīgi plakanu virsmu tomēr pirms štata robežas kļūst mazliet līkumaināks un kalnaināks. Šķērsojam 2010. gadā uzbūvēto Mike O'Callaghan–Pat Tillman Memorial Bridge, kuram pa vidu arī ir štata robeža.

Atā Arizona un sveika Nevada. Kādus 2km pēc šī tilta atrodam nobrauktuvi uz Hoover Dam kur arī braucam. KAd tur nobraucam, tad redzam milzīgus tūristu barus. Šķērsojam pašu dambi, atgriežamies atpakaļ Arizonā un noparkojam mocīti. Tad ar kājām dodamies atkal pāri hoover dam un meklējam apmeklētāju centru un ekskursijas. Ak tu neraža, apmeklētāju centrs ir jau ciet un šodien ekskursijas vairs nenotiek. Atkal ejam pāri hoover dam, paņemam mocīti un braucam tālāk.

Starp citu, katru reizi, kad šķērsojam hoover dam, mainās laika zona.

Esam izbraukuši no Hoover Dam un dodamies uz Las Vegas. Pa ceļam var redzēt uzrakstus aicinājumu saglabāt brīvo ieroču apriti, skan ļoti laba radiostacija 90 minūtes pilnīgi bez reklāmām.

Vide mainās un tuvojamies las Vegasai. Mūs sabaidīja, ka dabūsim sēdēt korķos iebraucot no Hoover Dam puses tomēr par laimi tā nenotika.

Esam nonākuši līdz savai **** viesnīcai, atrodam kur noparkoties. Paiet grūtības lai atrastu kur iečekoties - kur ejam, tur spēļu zāle. Beigās izrādījās - ej kur gribi, visur jāiet caur spēļu zālei. Tā ir vegasā.

Es vēlāk dodos ar taksi uz otru pilsētas galu, kur baikeru bārā ir iepriekš sarunātais party. Alus tur maksā 6$ un labais tonis prasa iedot 1$ tip bārmenēm, kuras ir apveltītas ar īpaši talantu rupji lamāties ruporā tai pat laikā ļoti pieklājīgi pieņemt pasūtījumus un ieliet alu katram personīgi.

Nakamajā dienā esam kārtīgi izgulējušies, nopriecājamies par skatu no 28. stāva loga un nolemjam doties pastaigā pa Vegas strip. Las vegasā ir improvizētās pilsētas. Mēs izstaigājām improvizēto Venēciju, pagājām garām improvizētajai Parīzei ar visu eifeļa torni kā arī pavizinājāmies ar roller coasteri ņujorkā. Lai tiktu [gandrīz] jebkur iekšā, ir jāiziet cauri milzīgām spēļu zālēm.

Kad viss ir izstaigāts, ar rollercoasteri (kura ilgums ir apm. 2x ilgāks kā līdzīgiem Eiropā) esam izbraukuši tad ejam ieturēt maltīti un dodamies atpakaļ uz viesnīcu lai vienkārši neko nedarītu.